Ukrainas Augstākā antikorupcijas tiesa atstāj spēkā 120 miljonu grivnu drošības naudu prokuroru lietā "Karthāģa"

Kāpēc tas ir svarīgi

Lieta skar augsta ranga amatpersonu no pašas Ukrainas Ģenerālprokuratūras — iestādes, kas atbild par korupcijas izmeklēšanu valstī. Tā ir daļa no plašākās NABU un SAPO operācijas "Karthāģa", kurā apsūdzība apgalvo, ka noziedzīga organizācija, ko vadījis prokuratūras struktūrvienības vadītājs, sistemātiski saņēmusi kukuļus no krāpnieciskiem zvanu centriem un legalizējusi līdzekļus. Ārkārtīgi augstā alternatīvā drošības nauda — 120 miljoni grivnu — apliecina, cik nopietni apsūdzība vērtē inkriminētās darbības. Tā kā izmeklēšanas darbības notika arī prokurora ģenerāļa Kravčenko lietotajās telpās, šī lieta tiešā veidā skar Ukrainas prokuroru dienesta vadības reputāciju un neatkarību.

Kas notika

16. septembrī Ukrainas Augstākās antikorupcijas tiesas (ВАКС) Apelācijas palāta izskatīja Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības departamenta direktora vietnieka Serhija Kropivas aizstāvības sūdzību un noraidīja to, atstājot spēkā 6. septembra pirmās instances lēmumu. Kropivam noteikts apcietinājums līdz 2. novembrim ar iespēju izrietot brīvībā, iemaksājot 120 miljonu grivnu drošības naudu.

Aizstāvība bija lūgusi samazināt drošības naudu līdz 2 miljoniem grivnu, uzskatot noteikto summu par pārmērīgu, un kā alternatīvu apcietinājumam piedāvāja mājas arestu ar elektronisko aproci. Kropiva skaidroja, ka 2 miljoni grivnu ir maksimālā summa, ko viņš varētu iemaksāt, un uz tiesneša jautājumu noliedza, ka uzskatītu lietu par falsificētu.

Saskaņā ar SAPO prokurora teikto izmeklēšana konstatējusi aptuveni 41,76 miljonu grivnu legalizētu līdzekļu laikā no 2025. gada augusta līdz 2026. gadam, kā arī vēl aptuveni 40 miljonus grivnu attiecībā uz periodu no 2023. līdz 2025. gadam. Apsūdzība neattiecināja 120 miljonu grivnu drošības naudu tieši uz šīm summām, bet izmantoja tās kā argumentu risku — bēgšanas, pierādījumu iznīcināšanas un ietekmes uz citiem lietas dalībniekiem — pamatošanai.

Lietas apkārtnē jau iepriekš bija notikuši nozīmīgi notikumi: 4. septembra vakarā kļuva zināms, ka NABU veic izmeklēšanas darbības Ģenerālprokuratūras telpās operācijas "Karthāģa" ietvaros, bet 5. septembrī NABU un SAPO oficiāli paziņoja par noziedzīgas organizācijas atklāšanu, kuru vadījis viens no Ģenerālprokuratūras struktūrvienību vadītājiem. Kropiva tika aizturēts 4. septembrī. Organizācijas dalībniekiem inkriminē sistemātisku kukuļņemšanu no krāpnieciskiem zvanu centriem un līdzekļu legalizāciju; pēc apsūdzības rīcībā esošās informācijas, lietas materiālos minēti 505 zvanu centri, kas it kā bijuši grupas "patverti".

Apelācijas palātas lēmums stājās spēkā tūlīt pēc pasludināšanas un nav pārsūdzams kasācijas kārtībā. Kamēr 120 miljonu grivnu drošības nauda nav iemaksāta, Kropiva paliek apcietinājumā.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas mediji šo stāstu piedāvā kā iekšēju antikorupcijas tiesas lēmumu, uzsvērti izceļot procesuālo drošības naudas strīdu un apsūdzības argumentus par zvanu centru tīkla finansiālajām plūsmām. Ziņošanas centrā ir Ukrainas antikorupcijas iestāžu — NABU, SAPO un ВАКС — integritāte un lietas nokļūšana līdz pašai Ģenerālprokuratūrai. Īpaša uzmanība pievērsta faktam, ka izmeklēšanas darbības notika prokurora ģenerāļa Kravčenko lietotajās telpās, kas padara šo lietu par tiešu prokuratūras vadības atbildības un reputācijas jautājumu.

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti fiksē divus būtiskus strīdus. Pirmkārt, disproporcionalitātes strīds par drošības naudu: aizstāvība lūdza to samazināt no 120 miljoniem uz 2 miljoniem grivnu un uzskatīja noteikto summu par pārmērīgu, vienlaikus noraidot bēgšanas risku; apsūdzība turpināja lobīt lielo summu, atsaucoties uz konstatētajām finanšu operāciju apjomiem un pastāvošajiem riskiem — bēgšanas, pierādījumu iznīcināšanas un ietekmes uz citiem dalībniekiem. Otrkārt, strīds par Kropivas aizturēšanas apstākļiem 4. septembrī: aizstāvība apgalvoja, ka viņš atradies komandējumā, kamēr apsūdzība uzsvēra, ka izmeklēšana nav atradusi dokumentus, kas apstiprinātu šādu komandējumu, un raksturoja viņa atrašanos Ļvovā kā atpūtu, nevis darba braucienu.

Konteksts

Sākotnējais lēmums par apcietinājuma līdzekli tika pieņemts 6. septembrī, ko izdeva izmeklēšanas tiesnesis. Apsūdzība balstīja savu pozīciju uz apgalvoto legalizēto līdzekļu apjomu — aptuveni 41,76 miljoni grivnu epizodē no 2025. gada augusta līdz 2026. gadam un vēl aptuveni 40 miljoni grivnu periodā no 2023. līdz 2025. gadam — kā arī uz 505 zvanu centru lomu, kas, pēc izmeklēšanas datiem, it kā bijuši grupas "patverti".

Starp aizdomās turētajiem legalizācijas mehānismiem minēta skaidras naudas konvertēšana uz bezskaidras naudas formu caur fiziskām personām — uzņēmējiem (FOP), aktīvu reģistrācija uz fiktīvu īpašnieku vārdiem, kriptovalūtu un korporatīvu investīciju fondu. Daļa nekustamo īpašumu, pēc apsūdzības domām, reģistrēta uz radinieku un ar aizdomās turēto saistītu personu vārdiem. Tika fiksētas arī sarunas par iespējamu citu personu robežas šķērsošanas organizēšanu, aktīvu slēpšanu un uzvedības instrukcijām citiem aizdomās turētajiem NABU intereses izpausmju gadījumā. Ģenerālprokuratūras pārstāvis iepriekš bija norādījis, ka 2 miljoni grivnu ir maksimālā summa, ko Kropiva varētu iemaksāt.