Ukrainas ģenerālprokurors Kravčenko atkāpjas pēc antikorupcijas operācijas «Kartāga»
Ukrainas ģenerālprokurors Ruslans Kravčenko 7. septembra vakarā iesniedza atlūgumu pēc tam, kad Nacionālais pretkorupcijas birojs (NABU) un Specializētā pretkorupcijas prokuratūra (SAP) atklāja operāciju «Kartāga» par, iespējams, prokuratūras darbinieka nodrošinātu krāpniecisko zvanu centru «jumtu». Centrālais aizdomās turamais – starptautiskās sadarbības departamenta vietnieks Serhijs Kropiva. Prezidents Zelenskis 8. septembrī paziņoja, ka atlūgums tiks nosūtīts Verkhovnai Radai.
Galvenais
- Operācija «Kartāga» tika izsludināta 4. septembrī; galvenais aizdomās turamais ir Serhijs Kropiva, OGP Starptautiskās sadarbības departamenta vietnieks.
- 6. septembrī VAKS noteica Kropivam apcietinājumu līdz 2. novembrim ar alternatīvu drošības naudu 120 miljoni grivnu; viņš tiek turēts aizdomās par aktīvu legalizāciju vairāk nekā 89 miljonu grivnu apmērā.
- 7. septembrī VAKs apcietināja arī 24 gadus veco Jeļizavetu Ivahnenko («Muza», Kropivas līdzdzīves dzīvesbiedre) uz 60 dienām ar 20 miljonu grivnu drošības naudu un Kropivas šoferi Serhiju Kuciju līdz 3. novembrim ar 3 miljonu grivnu drošības naudu.
- 4. septembrī NABU un SAP veica kratīšanas ģenerālprokurora Kravčenko, viņa vietnieces Marijas Vdovičenko un Odesas OVA vadītāja Oļega Kipera darba vietās un mājās; OGP darbinieki sākumā liedza iekļūt ēkā, un NABU darbinieki izmantoja kāpnes, vienam darbiniekam gūstot traumu.
- Vakars 7. septembrī Kravčenko iesniedza atlūgumu, raksturojot to kā «apzināti pieņemtu politisku lēmumu» un paziņojot, ka nevēlas, lai ģenerālprokurora amats tiktu izmantots kā politiskās konfrontācijas instruments.
- 8. septembrī prezidents Zelenskis paziņoja, ka 7. septembrī ticies arī ar NABU vadītāju Semjonu Krivonosu un SAP vadītāju Oleksandru Kļimenku, kā arī ar SBU vadītāju Pokļadu, GUR vadītāju Ivaščenko un OP vadītāju Budanovu; pēc tikšanās ar Kravčenko atlūgums tiks virzīts uz Verkhovnu Rada.
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis ir Ukrainas augstākā prokurora atlūgums saistībā ar antikorupcijas izmeklēšanu, kas vērsta pret pašu Ģenerālprokuratūru, un līdz šim redzamākais «Kartāgas» operācijas rezultāts. Lieta pārbauda NABU un SAP neatkarību – jautājumu, kas 2025. gadā izsauca plašus protestus un G7 brīdinājumus saistībā ar Ukrainas ES integrāciju. Avotu minētie apmēri – aptuveni 7000 ASV dolāru mēnesī no katra zvanu centra un līdz 3,5 miljoniem dolāre mēnesī 2026. gada virsotnē – liecina par iespējamu ievērojamu noziedzīgu ekonomiku tiesībaizsardzības struktūrās. Kratīšanās pie ģenerālprokurora vietnieces Vdovičenko atrastie materiāli par NABU un SAP vadības novērošanu rada jautājumu par iespējamu Ģenerālprokuratūras mēģinājumu īstenot pretuzbrukumu antikorupcijas struktūrām.
Kas notika
4. septembrī NABU un SAP veica kratīšanas ģenerālprokurora Ruslana Kravčenko, viņa pirmās vietnieces Marijas Vdovičenko un Odesas apgabala valsts administrācijas vadītāja Oļega Kipera darba telpās un mājās. OGP darbinieki sākotnēji liedza iekļūt ēkā, neskatoties uz tiesas orderi; NABU darbinieki izmantoja kāpnes, un viens darbinieks tika traumēts. 5. septembrī tika izsludināta operācija «Kartāga» par noziedzīgas organizācijas atmaskošanu, ko, pēc izmeklēšanas datiem, vadīja Serhijs Kropiva, OGP Starptautiskās sadarbības departamenta vietnieks (operācijā ar iesauku «Kanclers»), kurš tika aizturēts Ļvivā. 6. septembrī Augstākā antikorupcijas tiesa (VAKS) noteica Kropivam apcietinājumu līdz 2. novembrim ar alternatīvu drošības naudu 120 miljonu grivnu apmērā; viņš tiek turēts aizdomās par aktīvu legalizāciju vairāk nekā 89 miljonu grivnu apmērā. 7. septembrī VAKS apcietināja arī 24 gadus veco Jeļizavetu Ivahnenko (operācijā «Muza», Kropivas līdzdzīves dzīvesbiedri) uz 60 dienām ar 20 miljonu grivnu drošības naudu un Kropivas šoferi Serhiju Kuciju līdz 3. novembrim ar 3 miljonu grivnu drošības naudu. Vakars 7. septembrī Kravčenko iesniedza atlūgumu, raksturojot to kā «apzināti pieņemtu politisku lēmumu» un noraidot jebkādu saistību ar lietu. 8. septembrī prezidents Zelenskis paziņoja, ka 7. septembrī ticies ar Kravčenko un NABU un SAP vadītājiem, kā arī ar SBU vadītāju Pokļadu, GUR vadītāju Ivaščenko un OP vadītāju Budanovu, un ka atlūgums tiks nosūtīts Verkhovnai Radai.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji (Ukrainska Pravda, NV, ZN.UA, hromadske, LIGA.net) pievērš uzmanību izmeklēšanas detaļām – cik ilgi darbojies zvanu centru «jumts», avotu minētajai 7000 dolāru mēneša maksai par centru un Kropivas dzīvesstila izpētei, ieskaitot viņa radinieku ieguldījumus nekustamajā īpašumā un Glacier apart-hotel Bukovelē. Tiek uzsvērti arī Vdovičenko kratīšanā atrastie materiāli par NABU un SAP vadības novērošanu, kas tiek interpretēts kā iespējams OGP mēģinājums pretuzbrukums antikorupcijas struktūrām. Procedūras nianses – drošības naudas apmēri un apsūdzības pēc Kriminālkodeksa 255. un 209. panta – tiek atspoguļotas detalizēti. Pilsoniskās sabiedrības balsis (piemēram, Vitalijs Šaabunins) lietu raksturo kā «mafijas stāstu».
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
BBC un citas starptautiskās publikācijas atlūgumu piedāvā kā augsta līmeņa korupcijas skandālu valstī, kas atrodas kara apstākļos, uzsverot Kravčenko publisko noliegumu, viņa paziņojumu par «politiskās konfrontācijas» novēršanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apmēru. Šie materiāli lietu saista ar Ukrainas antikorupcijas iestāžu un ES integrācijas kontekstu, atsaucoties uz 2025. gada protestiem par NABU un SAP neatkarību un G7 brīdinājumiem. Rietumu mediji vērš uzmanību uz politiskajām sekām Zelenskim un Ukrainas reformu reputācijai, nevis uz zvanu centru shēmas izmeklēšanas niansēm.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras par to, kas tieši izraisīja atlūgumu: vieni to raksturo kā brīvprātīgu politisku lēmumu pēc tikšanās ar Zelenski, citi (atsaucoties uz prezidenta administrācijas avotiem) ziņo, ka Zelenskis personīgi lūdzis Kravčenko iesniegt atlūgumu – pats Kravčenko iepriekš bija paziņojis, ka neatkāpsies, ja vien to nelūgs prezidents un Verkhovna Rada. Avoti atšķiras arī par Kravčenko personīgo iesaisti: NABU/SAP ieraksti un izmeklēšanas materiāli saista Kropivu cieši ar Kravčenko (Kropiva kontrolēja un apmaksāja remontu viņa mājā Kozinā un uzrunāja viņu kā «Andrijoviču»/«šefu»), kamēr Kravčenko publiski to noliedz un apgalvo, ka viņam nav procesuālā statusa lietā. Papildu atšķirības ir kratīšanu raksturojumā – lielākā daļa ukraiņu valodas publikāciju apraksta OGP pretestību un NABU «triecienu» ar kāpnēm, kamēr viens no raksturojumiem iekļūšanu apraksta kā ierastu izmeklēšanas darbību bez fiziskas konfrontācijas.
Konteksts
Ukrainas antikorupcijas struktūras NABU un SAP tika izveidotas pirms vairāk nekā desmit gadiem, un to neatkarību 2025. gada protestu un G7 iebildumu rezultātā atjaunoja prezidents Zelenskis pēc mēģinājuma reformām, kas būtu vājinājušas šīs iestādes. Ukrainas ES kandidātvalsts statuss ir nosacīts ar ticamu cīņu pret korupciju. Par krāpnieciskajiem zvanu centriem ar Zelenski 2023. gadā runāja Ukrainska Pravda, un pēdējo gadu laikā pieauga ES pilsoņu sūdzības par Ukrainas izcelsmes krāpniekiem. Kravčenko ģenerālprokurora amatā tika iecelts 2025. gada jūnijā. Izmeklēšanā Kropivam piešķirts segvārds «Kanclers», bet viņa līdzdzīves dzīvesbiedrei Ivahnenko – «Muza».