Bijušais Ukrainas ģenerālprokurors Kravčenko reģistrējies Vīnē pēc aizbraukšanas no Ukrainas
Bijušais Ukrainas ģenerālprokurors Ruslans Kravčenko un viņa sieva Oksandra, pametot Ukrainu, reģistrējuši savu dzīvesvietu Vīnē – adresē, kas ir domājumu un juridisko adrešu pakalpojumus sniedzoša uzņēmuma birojs, liecina Ukrainas Pravda žurnālistu izmeklēšana. Kravčenko atstāja Ukrainu 14. septembrī, dienu pēc atlaišanas sākšanas no amata un dažas stundas pēc tam, kad viņš parakstīja aizdomu izziņu pret NABU direktoru Semjonu Krivonisu. Pēc atgriešanās darbā un 21. septembra atlūguma viņš tika atlaists no prokuratūras saistībā ar pretkorupcijas operāciju «Kartāga».
Galvenais
- 14. septembrī Kijevā prezidents Zelenskis ar dekrētu atstādināja Kravčenko no ģenerālprokurora amata; 15. septembrī par atcelšanu nolemj Augstākā Rada ar 317 balsīm.
- Kravčenko kā 5 dienu komandējumu uz Parīzi, iekļauts PACE apspriedēs par Ukrainas bērniem, noformēja pats 13. septembrī – viņa komandējums beidzās 18. septembrī, taču darbā viņš neatgriezās un 21. septembrī iesniedza atlūgumu, kas tika pieņemts.
- Saskaņā ar UP datiem Kravčenko reģistrējis galveno dzīvesvietu Jordangasse 7/12, 1010 Wien – juridisko pakalpojumu uzņēmuma CS Corporate Services GmbH birojā, nevis dzīvojamā telpā.
- Sievete Oksandra izbrauca no Ukrainas 12. septembrī kājām cauri Moldovai (Palankas robežkontroles punkts), 13. septembrī ar Mercedes šķērsojusi Leuseni punktu uz Rumāniju; Kravčenko robežu šķērsoja 14. septembrī 02:19 caur Šehiniem; ne viņš, ne viņa sieva nav iegādājušies aviobiļetes.
- NABU un SAP 4. septembrī izziņoja operāciju «Kartāga» par grupējumu, kas it kā nodrošinājis «jumtu» krāpnieciskiem zvanu centriem un no tiem iekasējis 20 000–24 000 USD mēnesī; aizdomās turētais bijušais OGP darbinieks Serhijs Kropiva.
- Antikorupcijas centra paziņojumā teikts, ka ģenerālprokurora izbraukšana no Ukrainas bijusi iespējama ar prezidenta Zelenska atļauju; viena ietekmīga tiesībsargājoša iestāde avots raksturo prokuratūru pēc Kropivas aizbraukšanas kā « paralizētu».
- Ukrainas tiesībsargājošās iestādes līdz ziņojuma publicēšanai brīža nav izsludinājušas aizdomas pašam Kravčenko; Austrijas datu oficiāla apstiprināšanas nav.
Kāpēc tas ir svarīgi
Bijušais Ukrainas ģenerālprokurors ir valsts augstākais likumu uzraugošais ierēdnis, tāpēc viņa aizbraukšana un atlūgums ir institucionāli nozīmīgs notikums. Kravčenko krišana notiek fonā, kurā NABU un SAP īstenotā pretkorupcijas operācija «Kartāga» atklāj iespējamu krāpniecisku zvanu centru piesegšanu, un prokuratūras darbinieks Serhijs Kropiva tiek uzskatīts par šīs organizācijas vadītāju. Izmeklēšanā detalizēti aprakstīts ceļš, dzīvesvietas reģistrācija un iespējamais nodoms legalizēt uzturēšanos Austrijā – valstī, kas neizdod savus pilsoņus Ukrainai – kas liek uzdot jautājumus par tiesiskumu un atbildību. UP piezīme, ka Kravčenko pievienojas citiem bijušajiem augstiem Ukrainas ierēdņiem Vīnē, liecina par iespējamu modeli. Antikorupcijas centra publiskais apgalvojums, ka izbraukšana notikusi ar prezidenta atļauju, iesaista prezidenta biroju atbildības lokā.
Kas notika
Bijušais Ukrainas ģenerālprokurors Ruslans Kravčenko un viņa sieva Oksandra drīz pēc viņa aizbraukšanas no Ukrainas reģistrējuši galveno dzīvesvietu Vīnē, adresē Jordangasse 7/12, 1010 Wien. Šīs adreses 12. telpa ir nevis dzīvoklis, bet uzņēmuma CS Corporate Services GmbH birojs, kas sniedz domiciācijas pakalpojumus – juridiskās adreses nodrošināšanu Austrijas SIA. Tajā pašā adresē reģistrētas vismaz vēl divdesmit citas juridiskās personas, tostarp Duracell Austria GmbH un KPLER GmbH. Saskaņā ar UP datiem Kravčenko šķērsoja Ukrainas robežu 14. septembrī plkst. 02:19 caur Šehiniem kopā ar vadītāju, kas reģistrēts kā FOP pasažieru pārvadāšanai, ar Mercedes V-Class mikroautobusu, ko iepriekš izmantojis rietumu diplomāts. Viņa sieva Oksandra atstāja Ukrainu 12. septembrī kājām caur Moldovu Palankas punktā un 13. septembrī ar Mercedes šķērsoja Leuseni punktu uz Rumāniju. Neviņš, ne viņa sieva nav iegādājušies aviobiļetes. Tikai dažas stundas pirms aizbraukšanas Kravčenko parakstīja aizdomu izziņu pret NABU direktoru Semjonu Krivonisu. Tajā paša vakarā prezidents Zelenskis ar dekrētu atstādināja Kravčenko no amata; 15. septembrī Augstākā Rada ar 317 balsīm atbalstīja viņa atcelšanu, un Zelenskis parakstīja atlaišanas dekrētu tajā paša dienā. Kravčenko komandējumu uz Parīzi (13.–18. septembrī) bija noformējis pats, atsaucoties uz dalību PACE apspriedēs par Ukrainas bērniem – viņa nebija publicētajā dalībnieku sarakstā. Pēc komandējuma beigām viņš darbā neatgriezās, un 21. septembrī iesniedza atlūgumu, kas tika pieņemts. Kravčenko krišana notika pēc 4. septembra NABU/SAP operācijas «Kartāga», kurā tika atklāta grupējums, kas nodrošinājis «jumtu» krāpnieciskiem zvanu centriem un no tiem iekasējis 20 000–24 000 USD mēnesī. Viens no aizdomās turētajiem – bijušais OGP darbinieks Serhijs Kropiva – tika turēts aizdomās par kriminālās organizācijas vadīšanu; apcietināšanas sēdē prokurori norādīja, ka Kropiva koordinējis nedeklarētus remontdarbus Kravčenko mājā elitārajā Kozinas rajonā (pats Kravčenko apgalvo, ka māju ģimene īrē un ka viņš to deklarēs). Antikorupcijas centrs publiski paziņoja, ka ģenerālprokurora izbraukšana notikusi ar prezidenta atļauju. Viens ietekmīgs tiesībsargājošo iestāžu avots raksturoja prokuratūras stāvokli pēc Kropivas aizbraukšanas kā « paralizētu». Ukrainas tiesībaizsardzības iestādes līdz ziņošanas brīdim nebija izsludinājušas aizdomas pašam Kravčenko, un oficiāla UP iegūto Austrijas reģistra datu apstiprināšanas nebija. Austrija neizdod savus pilsoņus Ukrainai, kas padara izdošanu ārkārtīgi grūtu, ja Kravčenko iegūst tur politisko patvērumu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji ziņojumu strukturē ap bijušā ģenerālprokurora atbildību, priekšplānā izvirzot pretkorupcijas iestāžu – NABU un SAP – nozīmi «Kartāgas» operācijas kontekstā. Īpaša uzmanība pievērsta detalizētiem robežšķērsošanas faktiem (datumiem, punktiem, transportlīdzeklim) un simboliskajam faktam, ka reģistrācija notikusi nevis dzīvesvietā, bet biroja adresē – tas tiek lasīts kā mēģinājums slēpt patieso atrašanās vietu. Ukrainas izdevumi izceļ Augstākās Radas balsojuma kontekstu (317 balsis «par») un prokuratūras institucionālo krīzi (iekšējie avoti to raksturo kā « paralizētu»), kā arī Antikorupcijas centra apgalvojumu, ka izbraukšana notikusi ar prezidenta atļauju. Vienlaikus tiek uzsvērta plaisa starp Kravčenko oficiālo versiju (Parīze, PACE) un PACE dalībnieku sarakstu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti neatbilst četros punktos. Pirmkārt, par aizdomu izziņas pret NABU direktoru Semjonu Krivonisu juridisko spēku: Kravčenko paziņoja, ka to parakstījis, savukārt Ģenerālprokuratūra publiski noliedza, ka kāds šajā lietā būtu oficiāli saņēmis aizdomas izziņu. Otrkārt, par aizbraukšanas iemeslu – avoti politiskajās un tiesībaizsardzības aprindās saista to ar «Kartāgas» operāciju un iespējamu personisku iesaisti, kamēr pats Kravčenko to skaidro kā piecu dienu komandējumu uz Parīzi uz PACE apspriedēm (lai gan viņa nebija publicētajā dalībnieku sarakstā); avoti uzsver, ka tas, vai viņš aizbēga tieši savas lomas dēļ, nav noskaidrots. Treškārt, par Austrijas reģistrācijas statusu – UP ziņo par dokumentiem no politisko aprindu avotiem, vienlaikus skaidri norādot, ka oficiālu apstiprinājumu nav un ka Austrijas likumdošana pieprasa reģistrēt faktisko dzīvesvietu (ko biroja adrese varētu neapmierināt). Ceturtkārt, par atbildību par izbraukšanas atļaušanu – Antikorupcijas centrs apgalvo, ka tā notikusi ar prezidenta Zelenska atļauju, savukārt Ģenerālprokuratūra sākotnēji raksturoja prombūtni kā paša noformētu komandējumu; rakstos nav iekļauta Zelenska administrācijas atbilde uz Antikorupcijas centra apgalvojumu.
Konteksts
Austrija neizdod savus pilsoņus Ukrainai, un UP to raksturo kā salīdzinoši drošu Eiropas vietu Ukrainas aizdomās turēto ierēdņu vidū. Starp bijušajiem Ukrainas ierēdņiem, kas jau dzīvo Vīnē, tiek minēti bijušais Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Oleksandrs Tupicki, bijušais Nacionālās bankas vadītājs Kirils Ševčenko un bijušais tautas deputāts Andrejs Holodovs. NABU un SAP operācija «Kartāga» tika izsludināta 4. septembrī un atklāja grupējumu, kas it kā nodrošinājis «jumtu» krāpnieciskiem zvanu centriem, kas no tiem iekasēja 20 000–24 000 USD mēnesī. Serhija Kropivas apcietināšanas sēdē prokurori apgalvoja, ka viņš koordinējis nedeklarētus remontdarbus Kravčenko mājā elitārajā Kozinas rajonā; Kravčenko apgalvoja, ka māju ģimene īrē un ka viņš to deklarēs. Kravčenko kādreiz vadījis nodokļu dienestu – tāpat kā «Kartāgas» ierakstos pieminētā persona «Šefs» ar patronimiku Andrijovičs.