ASV sūtņi apmeklē Kijivu pēc tikšanās ar Putinu: bez konkrēta progresa, bet ar plāniem par 'ziemas paketi' un atgriešanos trīspusējā formātā

Kāpēc tas ir svarīgi

Šī bija pirmā ASV galveno sūtņu vizīte Ukrainā kopš sarunu sākuma 2025. gada februārī, kas lauza līdzšinējo modeli, kad sarunas notika tikai Maskavā. Kijivā izveidojās jauns ASV–Ukrainas–E3 formāts, kas maina diplomātisko arhitektūru un paplašina Eiropas lomu. Vienlaikus tika izziņots plāns par ASV atbalstītu "ziemas paketi" Ukrainai ar pretgaisa aizsardzību, enerģētiku un iespējamu deeskalāciju – faktori, kas ietekmēs, kā Krievija plānos nākamo ofensīvu. Tomēr ISW un Eiropas pirmā vērtējumi liecina, ka Kremlis nav gatavs uz kompromisiem, tāpēc izrāviena trūkums sarunās rada risku, ka tuvākajos mēnešos kara gaita var atjaunoties bez reāla diplomātiska progresa.

Kas notika

5. septembrī ASV prezidenta īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners ieradās Maskavā, kur ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu runāja vairāk nekā trīs stundas. 6. septembrī viņi ar vilcienu ieradās Kijivā – pirmo reizi kopš Trampa otrā termiņa sākuma. Kijivā notika trīs sarunu raundi ar prezidentu Volodimiru Zelenski: divi divpusēji raundi un trešais – daudzpusējs, kurā pievienojās Francijas, Vācijas un Lielbritānijas nacionālās drošības padomnieki. Zelenskis nodēvēja visas trīs raundas par "ļoti saturīgām".

Saskaņā ar Vitkofa teikto, ASV delegācija Maskavā dzirdēja "jaunas idejas, kas iepriekš nebija nostrādājušas" un nodeva tās Kijivā; abas puses paziņoja par plānu atgriezties pie ASV–Ukrainas–Krievijas trīspusējā formāta. Tomēr jaunas detaļas par ASV miera priekšlikumu netika atklātas, un konkrēts izrāviens netika izziņots. Pēc sarunām Zelenskis paziņoja, ka tiks gatavota jauna tikšanās ASV–Ukrainas–Eiropas formātā, kaut arī vieta un datums vēl nav noteikti. Zelenskis arī pavēstīja, ka ASV atbalsta atsevišķu "ziemas paketi" Ukrainai, kas ietver pretgaisa aizsardzību, enerģētikas atbalstu, tostarp sašķidrinātās dabasgāzes piegādes, un deeskalācijas pasākumus.

Krievijas prezidenta padomnieks Jurijs Ušakovs paziņoja, ka Putins sarunās uzsvēra Krievijas apņemšanos sasniegt visus kara mērķus militārā ceļā un risināt tā sauktos "cēloņus". ASV Kara studiju institūts (ISW) secināja, ka Kremlis neatkāpjas no maksimālistiskām prasībām – Ukrainas spēku izvešana no Luhanskas, Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem, "demilitarizācija" un "denacifikācija", kā arī Ukrainas neitralitāte bez iestāšanās NATO.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas mediji pievērsa lielu uzmanību Vitkofa un Kušnera pirmā brauciena uz Ukrainu simboliskajai nozīmei: "Peace Express" vilciens, tikšanās Sofijas laukumā pie Svētās Sofijas katedrāles, kuras apskati Krievijas puse bija iebildusi, un Zelenska dāvinātie T-krekli ar uzrakstu "Kyiv Regime". Detalizēti tika atspoguļota Ukrainas sarunu grupas sastāvs – Kirils Budanovs, Rustems Umerovs, Davids Arahamia un Serhijs Kislicja – un Zelenska turpmākā tikšanās ar komandu par pretgaisa aizsardzību, tehnoloģisko sadarbību un "ziemas paketi".

Ukrainas reportāžās dominēja arī Zelenska skepse par Krievijas gatavību kompromisam, ko viņš pamatoja ar Krievijas darbībām frontē un uzbrukumu eskalāciju, neskatoties uz ASV sūtņu nodoto vēsti, ka "krievi ir gatavi sarunām". Kritiskie Ukrainas analītiķi (Krajevs, Džiguns, Horodnickis, Denisenko) raksturoja ASV taktiku kā "šūpuļa diplomātiju" un "formas demonstrēšanu bez satura", kā arī izteica šaubas, vai Vitkofs un Kušners izprot situāciju uz vietas. Tika ziņots, ka ASV sūtņi atteicās nolikt ziedus pie Ukrainas aizstāvju piemiņas sienas Mihailivskas laukumā un apmeklēt Krievijas apšaudes vietas. Plaši tika citēti ISW un "Eiropas patiesības" vērtējumi, ka Kremlis nav piedāvājis reālas koncesijas.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Starptautiskie mediji, tostarp Le Monde un Financial Times, kā galveno uzsvēra izrāviena trūkumu un jaunu detaļu trūkumu par ASV priekšlikumu. ES iestāžu pārstāvji – augstā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa un Eiropas Komisijas preses pārstāvis Kristians Vigands – sveica diplomātisko impulsu, bet uzsvēra Krievijas turpmāko eskalāciju pret civiliedzīvotājiem, kritisko infrastruktūru un graudu eksportu, kā arī apliecināja ES gatavību turpināt spiedienu uz Krieviju.

Francijas prezidenta administrācijas (Elizejas pils) avoti uzsvēra, ka Kijivā tika izveidots jauns ASV–Ukrainas–Eiropas (E3) formāts, kas ir pirmais šāda veida formāts, un ziņoja, ka "Ankoridžas formula" un iepriekšējais 20 punktu plāns vairs netiek uzskatīts par jaunā procesa pamatu. Bloomberg un Financial Times avoti ziņoja, ka Maskavas tikšanās neradīja būtisku progresu un ka Putins turpina tiekties pēc pilnīgas Doneckas apgabala kontroles; ISW novērtē, ka Krievijas spēki pie pašreizējiem tempiem nespēs to ieņemt līdz pat 2032. gadam, ja vispār spēs. Ziņojumos tika uzsvērtas Vitkofa publiskās uzslavas par Putinu un 3,5 stundu darba pusdienas ar Krievijas prezidenta pārstāvi investīciju jautājumos Kirilu Dmitrijevu kā sarunu rakstura rādītāji.

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti atšķiras par Vitkofa iepriekšējo Maskavas braucienu skaitu – lielākā daļa izdevumu un pats Vitkofs min astoņus braucienus, bet viens Ukrainas avots norāda uz sešiem Vitkofa un diviem Kušnera braucieniem. Cita būtiska nesaskanība ir jautājumā par to, vai Putins izrādīja gatavību kompromisam: Zelenskis ziņoja, ka saņēmis vēsti, ka "krievi ir gatavi sarunām" un ka Putins ir "gatavs apspriest" idejas, savukārt Bloomberg, ISW, Kallasa un Francijas prezidenta administrācijas avoti norādīja, ka Kremļa oficiālajā ziņojumā pēc Maskavas tikšanās nebija nekādu būtisku koncesiju, izņemot pauzi uzbrukumos Kijivai, un tika atkārtotas maksimālistiskās prasības un "cēloņi". Trešā nesaskanība skar jauno priekšlikumu saturu: Zelenskis un Vitkofs runāja par "vairākām jaunām idejām", bet Financial Times un Le Monde avoti ziņoja, ka atvestie dokumenti bija atjauninātas iepriekšējo plānu versijas ar maz jaunām idejām.

Konteksts

Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada februārī. Trampa administrācija 2025. gada februārī atvēra atsevišķu sarunu ceļu ar Krieviju; līdz 2026. gada 6. septembrim Vitkofs bija veicis astoņus braucienus uz Maskavu, bet ne uz Kijivu. ASV amatpersonas bija agrāk izstrādājušas 20 punktu miera plānu, kas tika pārstrādāts no sākotnējā 28 punktu projekta un ko bija palīdzējuši veidot Ukraina un Eiropas partneri. Krievijas Valsts domes vēlēšanas bija paredzētas 18.–20. septembrī; ASV sūtņi pavēstīja Kijivai un E3 pārstāvjiem, ka jauna Krievijas gatavība sarunām varētu parādīties pēc tām. Kremļa "Ankoridžas formula" (tā sauktais 3+2 teritoriālais plāns, kas saistīts ar 2025. gada augusta Trampa–Putina tikšanos Aļaskā) pēc Francijas prezidenta administrācijas ziņotā vairs netiek uzskatīta par pamatu jaunajam procesam.