Šeņdjenē notiek pirmā Trampa, Sī Cinpina un Putina trīspusējā sanāksme
Šeņdjenē, ASV prezidents Donalds Tramps, Kīnas prezidents Sī Cinpins un Krievijas prezidents Vladimirs Putins 19. novembrī notikušā pirmā trīspusējā sanāksmē. Kārtība bez iepriekšēji saskaņota, tāpēc nav skaidrs, vai tika apspriesta Krievijas karš pret Ukrainu. Ukraina un tās Eiropas partneri uzskata, ka par savu nākotni nedrīkst vienoties bez Kīeva līdzdalības.
Galvenais
- Trīspusējā sanāksme notika 2026. gada 19. novembrī Šeņdjenē, ASV–Ķīnas–Krievijas ekonomikas sadarbības samīta ATEС laukā.
- Sī Cinpins un Putins 18. novembrī jau notika divpusējā sanāksmē; tās laikā tika runāts par Krievijas kara beigām pret Ukrainu.
- Trīspusējā sanāksme bija pirmā šī formāta saruna Trampam, Sī Cinpinam un Putinam.
- Trīs dalībvalstis iepriekš neuzgodnās oficiālu sarunu dienas kārtību, taču Tramps plānoja galvenokārt pievērsties kodoluarmas jautājumiem.
- Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibyga paziņoja, ka bez Ukrainas dalības nevar pieņemt par to nolemumus.
- Tramps un Putins 18. novembrī ATEС banketā pasniedza rokas, bet atsevišķa pilna divpusējā saruva tā dienā nenotika.
Kāpēc tas ir svarīgi
Trīs līderei kopumā kontrolē aptuveni 90% pasaules kodolieroču, tāpēc viņu sanāksme ietekmē ne tikai drošību Eiropā, bet arī globālu stratēģisko un kodolisko stabilitāti. Ukraina cer, ka ASV un Ķīnas ietekme palīdzēs palielināt spiedienu uz Krieviju, taču tā vienlaikus uzstāj, ka neviens par Ukrainas nākotni nevar nolīgt bez tās līdzdalības. Sanāksmes formāts var також politicky nostiгnuti Putina, ļaujot viņam sevi parādīt kā vienlīdzīgu dalībnieku pasaules kārtības diskusijā.
Kas notika
Šeņdjenē 18. novembrī notika ATEС samīts, kura divās dienās bija paredzēti līdusu un Ķīnas prezidentu, ASV prezidenta un Krievijas prezidenta sarunas. Pirmajā dienā Sī Cinpins зустрівся з Путіним, а ввечері Трамп і Путін на банкеті потиснули один одному руки; окремих повноцінних двусторонніх переговорів того дня не відбулося. 19. novembrī відбулася перша тристороння зустріч Сі Цзіньпіна, Дональда Трампа та Володимира Путіна. Офіційного порядку денного не було, а за повідомленнями Сіньхуа, війна Росії проти України не була внесена до порядку денного. Разом із тим, Дмитро Пєсков заявив, що на зустрічі можуть бути порушені «поточні питання», зокрема війна проти України. Двостороння зустріч Трампа і Путіна була підтверджена на 19 листопада, але без зазначення точного часу.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainianā mediju uzmanība ir vērsta uz to, ka Ukraina nav pārstāvēta trīspusējajā sarunā. Ārlietu ministrs Andrijs Sibyga sagaida, ka Tramps un Sī Cinpins izmantos savu ietekmi, lai palielinātu spiedienu uz Krieviju, taču uzsver, ka neviens lēmums par Ukrainu nevar būt pieņemts bez Kīeva. Ukraiņu analītiķi brīdina arī par netiešajiem riskiem: iespēju, ka samits palielinās psiholoģisko spiedienu uz Eiropu, veicinās „Jaltas 2.0” narratīvu un centīsies normalizēt Krievijas drošības prasības. Tāpat tie norāda, ka Ķīnas ekonomiskās saiknes ar Krieviju un lielais preču imports no Ķīnas, tostarp apbruņojumam, padzīvo Pekinu nozīmi svarīgu.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskais uzsvars ir likts uz diplomātiskajām kārtībām: trīspusējais formāts tika apstiprināts tikai 16. novembrī, lai gan sākotnēji tika plānotas atsevišķas Sī un Trampa un Sī un Putina tikšanās, un dalībvalstis iepriekš nenosacīja oficiālu sarunu programmu. Ķīnas Ārlietu ministrija sauca sanāksmi vēsturiski nozīmīgu, savukārt Tramps plānoja galvenās uzrunas veltīt kodoluarmas jautājumiem. Eiropas oficialie pulk viennozīmīgi aizlūdz dalību nākotnes sarunās un brīdina par atkārtošanos, taču viņi arī pozitīvi vērtē trīspusējo dialogu. Daudzi analītiķi sagaida, ka galvenais rezultāts būs simbolisks un publicisks, nevis saturīgs.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti nesakrīt par to, vai trīspusējajā sanāksmē tika apspriesta Krievijas karā pret Ukrainu. Ķīnas un ar Kremlina saistītās ziņas norādīja, ka karš nebija iekļauts dienas kārtībā, savukārt Peskovs apgalvoja, ka tiks runāts arī par pašreizējiem jautājumiem, tostarp karu. Atšķirības bija arī par Trampa un Putina divpusējo sarunu: Kremlis sacīja, ka pilna saruna un tās laiks nebija saskaņoti, bet Putina palīgs Jurijs Ušakovs apgalvoja, ka prezidenti sarunāsies pilnīgu sarunu незалежно від формату; американський посадовець підтвердив проведення зустрічі 19 листопада без точного часу. Оцінки результату також різнялися: одні аналітики вважали Samit переважно фотосесією та PR-подією, інші допускали політичний виграш Путіна. Щодо «Ялти 2.0», Москва просувала новий розподіл сфер впливу, тоді як українські та західні аналітики не очікують перерозподілу світового впливу.
Konteksts
Зустріч відбулася в межах саміту Азійсько-Тихоокеанської економічної співпраці в Шеньчжені 18–19 листопада. Китай спочатку планував провести окремі зустрічі Сі Цзіньпіна з Трампом та Путіним, але 16 листопада МЗС Китаю офіційно підтвердило тристоронній формат. Росія, Китай і США вирішили заздалегідь не узгоджувати порядок денний. Трамп і Путін раніше особисто зустрічалися сім разів, останнього разу в серпні 2025 року на Алясці, де війна проти України була головною темою, але домовленості про її завершення досягти не вдалося. На 19 листопада в Берліні було заплановано окрему зустріч представників України, Європи і США.