Tramps sarunā ar Putinu 8. septembrī apspriež ASV emisāru vizītes Maskavā un Kijivā

Kāpēc tas ir svarīgi

Šī saruna parādīja, ka augstākā līmeņa ASV iesaiste centienos izbeigt karu turpinās pēc tiešas sūtņu misijas gan Maskavā, gan Kijivā. Tramps publiski raksturoja sarunu kā produktīvu, un Kremlis to pozicionēja pozitīvi, vienlaikus neatkarīgi analītiķi (piemēram, ISW un Bloomberg avoti) norādīja, ka Putina pozīcija nav mainījusies kopš ASV 28-punktu miera plāna 2025. gada novembrī. Ziņojumi no perioda liecina, ka karš, visticamāk, turpināsies arī nākamajā gadā un ka Krievija plāno pastiprināt triecienus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ziemā — tas nozīmē, ka diplomātiskā procesa temps joprojām ir neskaidrs. Vienlaikus Eiropas valstis virzās uz ASV Patriot raķešu iegādi Ukrainai caur NATO PURL mehānismu, kas apliecina sabiedroto apņemšanos atbalstīt Kijivu neatkarīgi no diplomātiskā trakta.

Kas notika

8. septembrī ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas prezidents Vladimirs Putins telefonsarunā apsprieda ASV īpašo sūtņu Stiva Vitkofa un Džareda Kušnera nesenās vizītes Maskavā un Kijivā. Kremļa palīgs Jurijs Ušakovs, informāciju izplatot caur TASS, pavēstīja, ka saruna ilgusi tieši vienu stundu un noritējusi pozitīvi. Pēc Ušakova teiktā, Tramps uzsvēra nepieciešamību pēc iespējas ātrāk izbeigt karu un pauda interesi panākt progresu miera jautājumā savas prezidentūras laikā, kā arī saistīja kara izbeigšanu ar perspektīvu atjaunot ASV–Krievijas tirdzniecības un ekonomiskās saites. Putins, pēc Ušakova vārdiem, apgalvojis, ka Krievijai nav agresīvu plānu attiecībā uz Eiropu, un nodevis Trampam «objektīvu un detalizētu» analīzi par notikumiem karā. Abi līderi vienojās turpināt darbu pie humānajiem jautājumiem, tostarp aizturēto un notiesāto apmaiņas, un uzturēt kontaktu. Baltais nams sarunu publikācijas brīdī nekomentēja.

Saruna notika pēc Vitkofa un Kušnera vizītēm: 5. septembrī viņi ticās ar Putinu Kremlī Maskavā sanāksmē, kas, pēc Krievijas mediju ziņām, ilga vairāk nekā trīs stundas; 6. septembrī viņi ar vilcienu ieradās Kijivā — pirmo reizi kopš sarunu sākuma — kur tikās ar Ukrainas sarunu grupu un prezidentu Volodimiru Zelenski. Kijivas sarunās pievienojās arī Nacionālās drošības padomnieki no E3 valstīm (Vācijas, Francijas un Lielbritānijas), un Kremlis paziņoja, ka šāda dalība varētu «apgrūtināt procesu». Vizīšu laikā Ukraina un Krievija vienojās neatmērķēt viens otras galvaspilsētas vismaz līdz 7. septembrim. Pēc vizītēm Vitkovs paziņoja par «būtisku progresu», tostarp par papildu trīspusēju sarunu plānošanu, bet Bloomberg, atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņoja, ka Maskavas tikšanās laikā nozīmīgs progress nav panākts un Putins nav mainījis plānus attiecībā uz karu.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas mediji īpaši izceļ ISW novērtējumu, ka Putins, visticamāk, izmantoja 8. septembra sarunu, lai Trampam uzspiestu sagrozītu priekšstatu par situāciju frontē un lai spiestu Ukrainu pieņemt Krievijas prasības, vienlaikus norādot, ka Putina nostāja nav mainījusies kopš ASV 28-punktu plāna 2025. gada novembrī. Ukrainas avoti uzsver, ka Tramps runāja ar Putinu, bet publikācijas brīdī vēl nebija runājis ar Zelenski pa tālruni — analītiķis Jevhens Magda Radio NV to nodēvēja par satraucošu pazīmi, kas ļauj Krievijai turpināt «barot» Trampu ar savu skatījumu uz situāciju. Ukrainas ziņojumos plaši citēti Bloomberg dati par to, ka Maskavas tikšanās laikā progress nav panākts un Putins nav mīkstinājis pozīciju, kā arī par Krievijas plāniem pastiprināt triecienus Ukrainas enerģētikas un siltuma infrastruktūrai nākamo sešu mēnešu laikā. Vienlaikus Ukrainas mediji ziņo par sabiedroto atbalsta pasākumiem, tostarp Eiropas plāniem iegādāties ASV Patriot raķetes caur NATO PURL programmu un ASV Aizsardzības ministrijas politikas viceministra Elbridža Kolbija paziņojumu par nepieciešamību gatavoties ieilgušam konfliktam. Daļa Ukrainas avotu attiecībā uz Putinu lieto vērtējošus apzīmējumus, piemēram, «Krievijas diktators» un «Kremļa diktators».

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Starptautiskie mediji (Honkongas angļu valodas izdevums un Al Jazeera Arabic) ziņo par sarunu neitrālākā tonī, uzsverot Kremļa formulējumu, ka saruna bijusi «pozitīva», «atklāta» un «konstruktīva». Šie avoti koncentrējas uz Trampa publisko vērtējumu par zvanu kā «lielisku» un viņa apgalvojumu, ka Putins vēlas panākt vienošanos, kā arī uz Putina apgalvojumu, ka Krievijai nav agresīvu plānu pret Eiropu. Honkongas rakstā dominē diplomātiskā procesa horeogrāfija — vienas stundas ilgums, fokuss uz sūtņu braucieniem un deklarētā vienošanās par humānās sadarbības turpināšanu un kontakta uzturēšanu — bez skeptiskā analītiskā slāņa, kas raksturīgs daļai Ukrainas preses.

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti atšķiras virknē jautājumu. Pirmkārt, par sūtņu braucienu rezultātiem: Vitkovs publiski runāja par «būtisku progresu», tostarp par papildu trīspusēju sarunu plānošanu, bet Bloomberg, atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņoja, ka Maskavas tikšanās laikā nozīmīgs progress nav panākts un Putins nav mainījis nostāju. Otrkārt, par pašu 8. septembra zvanu: Tramps to publiski raksturoja kā «lielisku» un apgalvoja, ka Putins vēlas panākt vienošanos, kamēr ISW un Bloomberg avoti vērtēja, ka Putins izmantoja zvanu, lai uzspiestu sagrozītu priekšstatu par situāciju frontē un ka viņa sarunu pozīcija nav mainījusies kopš 2025. gada novembra ASV miera plāna. Treškārt, par turpmāko grafiku: Kremlis un Vitkovs norādīja uz papildu trīspusēju sarunu plānošanu, bet Bloomberg avoti ziņoja, ka nopietnas sarunas, visticamāk, nesāksies vismaz līdz 2027. gadam un ka trīspusējais formāts varētu atsākties tikai pēc Krievijas Valsts domes vēlēšanām 18.–20. septembrī.

Konteksts

ASV īpašie sūtņi Stīvs Vitkovs un Džareds Kušners 5. septembrī apmeklēja Maskavu, tikās ar Putinu Kremlī sesijā, kas, pēc Krievijas mediju ziņām, ilga vairāk nekā trīs stundas, un pēc tam 6. septembrī ar vilcienu devās uz Kijivu, lai tiktos ar Ukrainas sarunu grupu un prezidentu Volodimiru Zelenski. Kijivas tikšanās laikā otrajā kārtā pievienojās Nacionālās drošības padomnieki no E3 valstīm (Vācijas, Francijas un Lielbritānijas), un Kremlis paziņoja, ka šāda dalība varētu «apgrūtināt procesu». Vizīšu laikā Ukraina un Krievija vienojās neatmērķēt viens otras galvaspilsētas vismaz līdz 7. septembrim. Iepriekšējā Trampa un Putina tikšanās notika 2025. gada 15. augustā Ankoridžā, Aļaskā. ASV 2025. gada novembrī bija ierosinājušas 28-punktu miera plānu, kas tika vērtēts kā labvēlīgs Krievijai; analītiķi norāda, ka Putina nostāja kopš tā laika nav mainījusies, lai gan lauka apstākļi, pēc ziņojumiem, esot mainījušies Ukrainas labā. Krievijas Valsts domes vēlēšanas bija ieplānotas 18.–20. septembrī — laika ziņā tas sakrita ar diplomātisko aktivitāšu fonu.