ASV sūtņi Vītkofs un Kušners ierodas Kijivā – pirmais brauciens uz Ukrainu miera centienos
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašie sūtņi Stīvs Vītkofs un Džareds Kušners 6. septembrī ar vilcienu ieradās Kijivā – pirmo reizi kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma sākuma –, lai tālāk dienu pēc tikšanās ar Vladimiru Putinu Maskavā vestu sarunas par kara izbeigšanu. Kijivā notika trīs sarunu raundi, kuriem otrajā un trešajā pievienojās Lielbritānijas, Francijas un Vācijas nacionālās drošības padomnieki. Zelenskis paziņoja, ka panākta vienošanās par tuvākajā laikā gaidāmu tikšanos Ukrainas–ASV–Eiropas formātā, un atzīmēja, ka tiks apspriests "ziemassvītku" atbalsta pakete ar PVO, enerģētiku un iespējamu ASV SDG izmantošanu.
Galvenais
- ASV sūtņi Vītkofs un Kušners 6. septembrī ar vilcienu ieradās Kijivā – pirmais šāds brauciens uz Ukrainu viņu pašreizējā lomā.
- 5. septembrī viņi Maskavā ar Putinu runāja vairāk nekā trīs stundas; Baltais nams Maskavas sarunas nodēvēja par "zīmīgām".
- Kijivā notika trīs sarunu raundi, no kuriem otrajā un trešajā piedalījās Lielbritānijas, Francijas un Vācijas nacionālās drošības padomnieki.
- Zelenskis visas trīs raundu sarunas raksturoja kā "ļoti saturīgas"; Zelenskis sacīja, ka Ukraina ir gatava atgriezties pie trīspusējām sarunām.
- Panākta vienošanās par tuvākajā laikā gaidāmu tikšanos Ukrainas–ASV–Eiropas formātā; vieta vēl nav noteikta.
- Sarunās tika apspriests "ziemassvītku" atbalsta pakete – PVO, enerģētika un iespējama ASV SDG izmantošana.
- Ukrainas lidostas bija gatavas uzņemt delegāciju, taču Krievijas triecieni licis sūtņiem braukt ar vilcienu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis bija Vītkofa un Kušnera pirmais brauciens uz Ukrainu kopš viņu vadīšanas ASV miera centienos, iezīmējot tiešu ASV diplomātisko spiedienu pēc vairāku mēnešu strupceļa. Trīs sarunu raundi ar Eiropas nacionālās drošības padomnieku līdzdalību paplašināja formātu ārpus divpusējām ASV–Krievijas sarunām, bet Zelenska paziņojums par tuvojošos Ukrainas–ASV–Eiropas tikšanos liecina par iespējamu atgriešanos pie daudzpusējām sarunām. Tikmēr tika apspriests "ziemassvītku" atbalsta pakete, lai palīdzētu Ukrainai pārvarēt gaidāmo ziemu.
Kas notika
6. septembrī ASV prezidenta Donalda Trampa īpašie sūtņi Stīvs Vītkofs un Džareds Kušners ar vilcienu ieradās Kijivā – pirmo reizi kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma sākuma. Viņi bija ieradušies dienu pēc vairāk nekā trīs stundas ilgušām sarunām ar Vladimiru Putinu Maskavā 5. septembrī. Kijivas dzelzceļa stacijā viņus sagaidīja Ukrainas delegācija – Kijivas prezidenta biroja vadītājs Kirilo Budanovs, viņa vietnieks Serhijs Kislīca, Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Rustems Umerovs un "Tautas kalpa" frakcijas vadītājs Davids Arahamija. Zelenskis ar sūtņiem tikās Sofijas laukumā, pēc tam viņi apmeklēja Sofijas katedrāli, un ap plkst. 14:20 sākās sarunas. Pirmajā raundā piedalījās Ukrainas un ASV delegācijas, otrajā un trešajā pievienojās Lielbritānijas, Francijas un Vācijas nacionālās drošības padomnieki. Zelenskis visas trīs raundu sarunas raksturoja kā "ļoti saturīgas" un paziņoja, ka panākta vienošanās par tuvākajā laikā gaidāmu tikšanos Ukrainas–ASV–Eiropas formātā. Zelenskis sacīja, ka Ukraina bija gatava atgriezties pie trīspusējām (Ukraina–ASV–Krievija) sarunām, un ka Ukrainas lidostas bija gatavas uzņemt delegāciju, tomēr Krievijas triecienu dēļ sūtņi bija spiesti ceļot ar vilcienu. Pēc sarunām Vītkofs un Kušners vēlā vakarā atstāja Kijivu ar īpašu "Miera ekspresis" vilcienu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji galvenokārt koncentrējas uz Zelenska balsi un Ukrainas delegācijas narratīvu, uzsverot Ukrainas gatavību un tās miera priekšlikumus. Īpaša uzmanība pievērsta Zelenska vērtējumam par sarunām kā "ļoti saturīgām", "ziemassvītku" paketes apspriešanai, Ukrainas pozīciju nostiprināšanai pēdējo 10–12 mēnešu laikā, kā arī teritoriālajam jautājumam, Donbass raksturots kā kara kodols. Ukrainas prese izceļ Krievijas "pirmcēloņu" prasības – NATO aspirāciju un bruņojuma atmešanu – kā maksimālistiskas un pretrunā ar Kijivas nostāju, un Krievijas turpmākos triecienus attiecina uz patiesas diplomātiskas gribas trūkumu. Liela daļa Ukrainas izdevumu pievērš simboliskām un protokola detaļām: sūtņu ierašanās ar vilcienu, tikšanās Sofijas laukumā, apmeklējums Sofijas katedrālē, kā arī Zelenska dāvātās "Kijivas režīms" T-kreklus kā atsauci uz Krievijas propagandu.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskie mediji (Reuters, AP, Bloomberg, FT, Axios, AFP) pievēršas procedūras stāstam: vispirms Maskava, tad Kijiva, trīs raundu formāts ar E3 nacionālās drošības padomnieku līdzdalību, un prognozēm par iespējamu drīzu trīspusēju tikšanos. Rietumu reportāžas asi uzsver atšķirību starp pusēm: Bloomberg un Reuters avoti Maskavas sarunas raksturo kā bez izrāviena, norādot, ka Krievijas prasības kļūst bargākas un Putins joprojām cer iegūt vairāk Ukrainas teritoriju, iespējams, līdz gada beigām paņemot Donbasu. ASV puse (Vītkofs, Kušners, Baltais nams, Tramps) uzsver Trampa "miera ideju", "miera pakotni", mērķi izbeigt karu līdz ziemai un vajadzību abām pusēm kompromisēt; starptautiskie avoti atzīmē Vītkofa aicinājumu pie kompromisiem un Kušnera paziņojumu, ka kara izbeigšana līdz ziemai "nav garantēta". Starptautiskā prese pievērš uzmanību arī trīspusējā formāta spekulācijām, Trampa gaidāmajām telefonsarunām ar Putinu un Zelenski 7. septembrī, kā arī analīzei par iespējamu nākamā gada pavasara logu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras par precīzu notikumu gadu: lielākā daļa Ukrainas un Rietumu ziņojumu notikumus attiecina uz 2025. gada 5.–6. septembri, bet daži raksti – tostarp vairāki ar skaidri norādītu datumu "6 September 2026" un viens AP/OCHA stila avots – notikumus novieto 2026. gadā. Šī gadu neatbilstība avotu starpā paliek neatrisināta.
Konteksts
ASV prezidents Donalds Tramps izvirzīja Krievijas–Ukrainas kara izbeigšanu par prioritāti pēc stāšanās amatā 2025. gada janvārī, taču sarunas bija iestrēgušas ASV un Izraēlas kara pret Irāku dēļ. Trīspusējas Ukrainas–ASV–Krievijas miera sarunas bija pārtrauktas kopš februāra beigām. Plānotais Vītkofa un Kušnera brauciens uz Kijivu augustā tika atlikts pastiprinātu Krievijas triecienu dēļ. Ukrainas gaisa telpa civilajiem lidojumiem ir slēgta kopš 2022. gada pilna mēroga iebrukuma sākuma, tāpēc Rietumu amatpersonas uz Kijivu parasti dodas ar vilcienu.