Zelenskis paziņo par iespējamu tikšanos ar Trampu Ņujorkā, lai apspriestu enerģētikas un jūras pamieru
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenkis intervijā, kas tika pārraidīta 14. septembrī, sacīja, ka viņš, iespējams, tiksies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas augstākā līmeņa nedēļā no 21. līdz 23. septembrim. Tikšanās dienas kārtībā būtu enerģētikas un jūras pamiers ar Krieviju pirms ziemas sezonas, kā arī graudu koridora atjaunošana Melnajā jūrā.
Galvenais
- Zelenskis 14. septembra intervijā paziņoja par iespējamo tikšanos ar Trampu 21.–23. septembrī Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas (UNGA 81) augstākā līmeņa nedēļā.
- Plānotās sarunu tēmas ir enerģētikas pamiers ar Krieviju un savstarpējo uzbrukumu pārtraukšana Melnajā jūrā pirms ziemas.
- Zelenskis pauda gatavību arīgumu un graudu pamieram pat tad, ja Putins nevēlas pilnīgu kara izbeigšanu.
- Trampa īpašie sūtņi Stīts Vitkofs un Džareds Kušners nesen apmeklēja Kijevu kopā ar Lielbritānijas, Francijas un Vācijas drošības padomniekiem.
- 8. septembrī Tramps telefonsarunā ar Putinu uzstāja uz pēc iespējas ātrāku Krievijas kara pret Ukrainu izbeigšanu.
- Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs 10. septembrī paziņoja, ka sarunas par iespējamo enerģētikas pamieru ar Ukrainu pašlaik nenotiek, un atteicās atbildēt uz jautājumu, vai Maskava garantētu triecienu izbeigšanu pret Ukrainas enerģētiku.
- Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs paziņoja, ka jauns miera sarunu raunds varētu notikt oktobra sākumā.
Kāpēc tas ir svarīgi
Iespējamā Zelenska un Trampa tikšanās ANO Ģenerālās asamblejas laikā varētu novest pie daļēja pamiera, kas aptvertu enerģētikas infrastruktūru un Melno jūru, tuvojoties ziemai, kad Krievijas triecienu ietekme uz siltumapgādi kļūst īpaši svarīga. Zelenskis ir skaidri norādījis, ka pat bez Putina piekrišanas pilnīgai kara izbeigšanai viņš ir gatavs virzīt enerģētikas un graudu pamieru kā kompromisa risinājumu. Vienlaikus Kremļa preses sekretāra Peskova paziņojums, ka sarunas par enerģētikas pamieru pašlaik nenotiek, liecina par Krievijas pretestību šai iniciatīvai. Plānotā tikšanās notiek pēc Trampa sūtņu Vitkofa un Kušnera nesenā brauciena uz Kijevu kopā ar Lielbritānijas, Francijas un Vācijas drošības padomniekiem.
Kas notika
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenkis intervijā ar telekanālu Yedyni Novyny, kas tika pārraidīta 14. septembrī, paziņoja, ka viņš, iespējams, tiksies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas (UNGA 81) augstākā līmeņa nedēļā no 21. līdz 23. septembrim. Zelenskis uzsvēra, ka sarunu temati būtu enerģētikas pamiers ar Krieviju un savstarpējo triecienu pārtraukšana Melnajā jūrā pirms ziemas sezonas. Viņš arī pauda gatavību apspriest gan jūras, gan enerģētikas pamieru un uzsvēra, ka pat tad, ja Putins nevēlas pilnīgu kara izbeigšanu, vismaz graudu un enerģētikas pamiers ir nepieciešams. Šī potenciālā tikšanās tiek apspriesta pēc Trampa īpašo sūtņu Stīta Vitkofa un Džareda Kušnera nesenā brauciena uz Kijevu, kur viņus pavadīja Lielbritānijas, Francijas un Vācijas drošības padomnieki.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visas trīs pieejamās publikācijas ir ukraiņu valodas mediji, un to uzmanības centrā ir Zelenska centieni panākt tikšanos ar Trampu Ņujorkā. Ukrainas mediji pamieru enerģētikas un jūras jomā attēlo kā Ukrainas diplomātisko iniciatīvu un uzsver starptautisko atbalstu Melnās jūras graudu koridora atjaunošanai, atsaucoties uz tādām valstīm kā Indija, Ēģipte un Saūda Arābija, kuru tirgi cieš no pašreizējās blokādes. Publicistikā īpaši izcelts Peskova atteikums atbildēt uz jautājumu par iespējamo enerģētikas pamiera garantēšanu kā pierādījums Krievijas pretestībai. Vienlaikus uzsvērta Vitkofa un Kušnera Kijevas vizīte kopā ar Eiropas drošības padomniekiem kā daudzpusēja diplomātiska iesaiste, kā arī Zelenska nosacītā gatavība – piekrišana daļējam enerģētikas un graudu pamieram, ja Putins nepiekritīs pilnīgai kara izbeigšanai – kas tiek pasniegta kā optimisma pamats septembra un oktobra atjaunotajā diplomātiskajā procesā.
Kur atspoguļojums atšķiras
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs 10. septembrī paziņoja, ka sarunas par iespējamo enerģētikas pamieru ar Ukrainu pašlaik nenotiek, un, jautāts, vai Maskava būtu gatava garantēt triecienu izbeigšanu pret Ukrainas enerģētiku apmaiņā pret Ukrainas uzbrukumu pārtraukšanu Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, atteicās atbildēt. Šis Peskova paziņojums tieši pretrunā ar Zelenska pausto gatavību apspriest un virzīt šādu pamieru.
Konteksts
Krievija ir bloķējusi Ukrainas piekļuvi Melnajai jūrai, un Ukraina ir atbildējusi, bloķējot Krievijas piekļuvi tai – situāciju, kuru Zelenskis sauc par godīgu atbildi un kuru, viņaprāt, aktualizē Indija, Ēģipte, Saūda Arābija un citas valstis, kuru tirgi cieš no blokādes. Trampa īpašie sūtņi Stīts Vitkofs un Džareds Kušners 2025. gada 5. septembrī tikās ar Putinu Krievijā, bet 6. septembrī apmeklēja Ukrainu, un pēc brauciena paziņoja, ka ir jaunas idejas kara izbeigšanai, bet ka viņi nezina, vai Putins ir gatavs īstām sarunām. Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs iepriekš paziņoja, ka jauns miera sarunu raunds varētu notikt oktobra sākumā. Zelenskis iepriekš arī paziņojis, ka ir gatavs tikties ar Putinu G20 samitā decembrī Maiami. Agrāk Ukraina caur amerikāņu starpniekiem piedāvāja Krievijai pārtraukt triecienus enerģētikas infrastruktūrai, taču Putins šo iniciatīvu neatbalstīja. Kopš 2026. gada sākuma Ukraina veikusi vairāk nekā 70 triecienus pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, pēc kā Maskava ierobežoja dīzeļdegvielas eksportu līdz 2027. gada 31. janvārim.