Tramps paziņo, ka ir gatavs tikties ar Putinu, bet tikai tad, kad būs gatavs miera līgums
2. septembrī ASV prezidents Donalds Tramps sacīja, ka ir gatavs nekavējoties tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, bet vēlas, lai tikšanās notiktu vienīgi tad, kad Krievija un Ukraina būs gatavas noslēgt miera vienošanos. Tramps sacīja, ka galvenais šķērslis vienošanās panākšanai ir personīgais naids starp Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Putinu, kā arī apgalvoja, ka ir apturējis astoņus karus. Paziņojums nāk pēc CVMAS direktora Džona Ratklifa slepenā vizītes Maskavā augusta beigās un ASV finanšu ministra Skota Besanta tikšanās ar Krievijas finanšu ministru Antonu Siluanovu G20 samitā.
Galvenais
- 2. septembrī Tramps Baltajā namā sacīja, ka ir gatavs tikties ar Putinu, bet tikai tad, kad Krievija un Ukraina būs gatavas noslēgt miera vienošanos.
- Tramps sacīja, ka varētu tikties ar Putinu "nekavējoties", bet vēlas gaidīt līdz miera darījuma panākšanai.
- Tramps par galveno šķērsli nosauca naidu starp Zelenski un Putinu.
- Tramps apgalvoja, ka vidēji mēnesī karā iet bojā aptuveni 25 000 karavīru.
- CVMAS direktors Džons Ratklifs augusta beigās slepeni apmeklēja Maskavu un ieteica Trampa–Zelenska–Putina trīspusējo tikšanos.
- Kremlis paziņoja, ka iespējamā trīspusējā tikšanās varētu notikt tikai, lai "noformētu vienošanos".
- Iepriekšējā Trampa–Putina samits notika 2025. gada augustā Ankoridžā, Aļaskā.
Kāpēc tas ir svarīgi
Trampa paziņojums nosaka ASV prezidenta publisko nosacījumu jaunai tiešai samitam ar Putinu, to piesaistot konkrētai virzībai uz Krievijas–Ukrainas miera darījumu. Tramps par galveno šķērsli vienošanās panākšanai nosauca personīgo naidu starp Zelenski un Putinu — šāds skatījums novērš atbildību no Krievijas iebrukuma. Paziņojums nākas ASV daudzkanālu diplomātiskā spiediena fonā — CVMAS direktora vizīte Maskavā, Finanšu ministrijas G20 kontakti, ziņotais 28 punktu plāns — padarot Trampa izvirzīto slieksni par ASV centienu novērtējuma centrālo punktu.
Kas notika
2. septembrī ASV prezidents Donalds Tramps, runājot ar žurnālistiem Baltajā namā, sacīja, ka ir gatavs nekavējoties tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, bet vēlas, lai tikšanās notiktu vienīgi tad, kad Krievija un Ukraina būs gatavas noslēgt miera vienošanos. Viņš skaidroja, ka Putins piekristu tikšanās reizei, ja Tramps to vēlētos, bet Tramps vēlas gaidīt līdz miera darījuma panākšanai. Tramps sacīja, ka ASV vēlas labas attiecības ar Krieviju, Ukrainu un "visiem" un uzsvēra, ka tas būtu izdevīgi biznesam, kā arī raksturoja Krieviju kā valsti ar milzīgu teritoriju un ļoti vērtīgām zemēm. Viņš aicināja Zelenski un Putinu pārtraukt "šo muļķīgo karu" un atkārtoja apgalvojumu, ka kopš kļūšanas par prezidentu ir apturējis astoņus karus. Kā galveno šķērsli vienošanās panākšanai Tramps nosauca personisko naidu starp Zelenski un Putinu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti Trampa 2. septembra paziņojumu piedāvā kā nosacītu ASV nostāju, nevis apņemšanos tikties. Ziņojumi uzsver, ka Tramps saista jaunu Trampa–Putina samitu ar gatavību noslēgt miera darījumu, nevis to piešķirot kā faktu. Ukrainas mediji paralēli atspoguļo Kremļa pozīciju, ka trīspusējā tikšanās varētu notikt tikai, lai "noformētu vienošanos", Zelenska apgalvojumu, ka Putins negrasās karu izbeigt, un Ukrainas atteikumu nodot visu Donbasu Krievijas kontrolē — virzot atbildības slogu uz Maskavu. Daļa ukraiņu publikāciju atsevišķi izceļ Trampa atzīšanos, ka viņš zina par mobilizācijas pārkāpumiem Ukrainā.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskā perspektīva atsevišķi pieejamos avotos nav sniegta.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras par CVMAS direktora Džona Ratklifa augusta beigu slepenās vizītes Maskavā galveno uzmanības centru. The New York Times rakstīja, ka Ratklifs nodeva pesimistisku kara gaitas novērtējumu un aicināja Krieviju panākt vienošanos, savukārt Ukrainas Prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs sacīja, ka karš Ukrainā nebija galvenais sarunu temats. The Wall Street Journal pieļāva, ka vizīte ietvēra arī brīdinājumu Putinam saistībā ar Krievijas mobilizācijas sagatavošanu un iespējamu NATO gribas pārbaudi.
Konteksts
Iepriekšējais Trampa–Putina samits notika 2025. gada augustā Ankoridžā, Aļaskā; Krievijas amatpersonas kopš tā laika atsaucas uz nenoteiktu "Ankoridžas garu" vai "vienošanos", ko komentētāji saistīja ar iespējamu konflikta iesaldēšanu un visas Donbasa nodošanu Krievijai — Tramps to ir noliedzis. Ukrainas iestādes noraida jebkuru prasību nodot visu Donbasu Krievijas kontrolē. CVMAS direktors Džons Ratklifs ap 25. augustu slepeni ieradās Maskavā un ieteica Trampa–Zelenska–Putina trīspusējo tikšanos; Krievijas izdevums Agentstvo ziņoja, ka Putins atteicās ar viņu tikties, uzzinot, ka vēstījums aicina ātri izbeigt karu. 31. augustā ASV finanšu ministrs Skots Besants G20 ietvaros tikās ar Krievijas finanšu ministru Antonu Siluanovu — pirmo reizi kopš pilna mēroga kara sākuma, — kurā, pēc žurnālistu ziņām, viņš virzīja Trampa ierosināto 28 punktu plānu un skaidri pauda, ka ASV nesniegs ekonomiskus atvieglojumus, kamēr karš nav izbeigts. Kremļa preses sekretārs Peskovs iepriekš sacīja, ka iespējamā trīspusējā tikšanās varētu notikt vienīgi, lai "noformētu vienošanos", bet Zelenskis ir paziņojis, ka izlūkdati liecina — Putins negrasās karu izbeigt.