Washington Post
The Washington Post ir liels Amerikas dienas laikraksts, kas dibināts 1877. gadā un atrodas Vašingtonā. Kopš 2013. gada to pieder Amazon dibinātājs Džefs Bezoss. Laikraksts ir plaši pazīstams ar politisko žurnālistiku un nozīmīgiem izmeklēšanas rakstiem, un tā darbs ir daudzkārt apbalvots ar žurnālistikas balvām.
-
Ukraina maina Patriot taktiku, bet raketu trūkums un aizturejumi turpinās
Ukraina ir mainījusi Patriot kaujas pielietošanas taktiku, tostarp izmantojot kompleksu kā pārvietojamu slēptu ugunsbriežu sistēmu. Tās pieredzi pētī starptautiskie partneri. Tomēr raķešu trūkums un aizturejotās piegādes ierobežo Ukrainas spēju aizsargāt pret Krievijas balistiskajām raķetēm.
-
Elons Masks paziņojumi par karu, Zeļenskiju un Starlink ierobežojumiem
Elons Masks sociālajā tīklā X aicināja beigt karu un arī Ukrainian un Krievijas pilsoņu nogalināšanu, pauda žēlumu Krievijas mobilizētajiem karavīriem un atbalstīja Volodimirs Zeļenskijas atkārtotu atsaukšanu. Viņš arī apgalvoja, ka Ukraiņas bruņotie spēki pārkāpuši Starlink lietošanas noteikumus, savukārt Ukrainas puse ziņoja par ierobežojumu ietekmi uz misijām un to atjaunošanu 24. oktobrī.
-
Vitkofs satiekas ar Putinu; gatavība atjaunot trīspusējās sarunas novembra vidū
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs 21. oktobrī ieradās Sanktpēterburgā, kur trīs stundas ilgušā tikšanās reizē ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pārrunāja kara Ukrainā izbeigšanu. Sarunas seko 20. oktobra Oslo tikšanās reizei, kurā Vitkofs un ASV padomnieks Džared Kušners tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Norvēģijas premjerministru Jonu Gāru Stēru un Somijas prezidentu Aleksandru Stubu. Pēc tikšanās Putinu pēc Kremļa palīga Jurija Ušakova teiktā paziņoja, ka Maskava „pamatā ir gatava” atjaunot trīspusējās ASV–Krievijas–Ukrainas sarunas novembra otrajā dekādē. Vitkofs aicināja Putinu uzskatīt šo iespēju un nodeva dokumentus ar piedāvājumiem, bet uzņēma arī Putina izteikumu – nolīdzinājumu nosaucot viņu par „humānistu” – kas izpelnījās asu republikāņu kritiku Vašingtonā.
-
Zelenskis un Rubio vēlējušies par aizsardzību pret balesistiskajām raaketēm
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 20. oktobrī telefona sarunā ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio apsprieža balesistisko raiešu pārtvērējus, savlaicīgu brīdinājumu par Krievijas uzbrukumiem un Starlink un Starshield pakalpojumu atjaunošanu. Zelenskis šo sarunu raksturoja kā konstruktīvu un būtisku, un puses nolēma neilga laikā sazināties vēlreiz.
-
Zelenskis apsūdz ASV par Patriot raķešu piegāžu kavēšanu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis publiski paziņoja, ka ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets nav apstiprinājis ievērojamas partijas Patriot pretraķešu raķešu pārsūtīšanu Ukrainai, lai gan sabiedrotie jau ir samaksājuši par raķetēm. Zelenska skatījumā kavēšana notiek Pentagonā un ir politisks lēmums, ko Vašingtona izmanto, lai spiestu Kijivu uz piekāpšanos. ASV pārstāvis noraida šīs apsūdzības kā "nepatiesas". Situācija notiek, kamēr Krievija turpina gandrīz ikdienas triecienus ar ballistiskajām raķetēm un Ukrainai jau kopš vasaras trūkst Patriot munīcijas.
-
Zelenskis: ASV ir atjaunojušas izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu pēc trīs dienu pārtraukuma
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis NBC intervijā "Meet the Press" svētdien, 18. oktobrī, paziņoja, ka ASV ir atjaunojušas izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu pēc "noteikta laika posma" pārtraukuma. Viņš uzsvēra, ka tikai ASV sniedz Ukrainai brīdinājumus par Krievijas ballistisko raķešu palaišanu, un pauda cerību, ka sarunas ar ASV varētu notikt šonedēļ. Intervija notika dienu pēc tam, kad Trampa administrācija esot brīdinājusi Ukrainu par iespējamu izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu, ja turpināsies uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
-
Zelenskis paziņo, ka Ukraina atsāks uzbrukumus Krievijas naftas rūpnīcām; Vašingtona piedraudējusi apturēt izlūkošanas datu apmaiņu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā Financial Times paziņoja, ka Ukraina atsāks uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, atceļot trīs dienu pārtraukumu, kuru Vašingtona bija lūgusi. Pārtraukuma laikā Krievija turpināja triecienus pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru, un, pēc Zelenska teiktā, Ukraina nesaņēma ASV brīdinājumus par Krievijas balistisko raķešu uzbrukumiem Kijevai. Zelenskis noraidīja Vašingtonas skaidrojumus par Starlink ierobežojumiem un izlūkošanas apmaiņas problēmām kā tehniskus traucējumus, raksturojot tos kā apzinātus lēmumus.
-
ASV piedāvā Eiropai atsaldēt Krievijas aktīvus un nodot Vašingtonas kontrolē; Eiropa noraida
ASV izvirzīja Eiropas valstīm priekšlikumu daļēji atsaldēt aptuveni 260 miljardu eiro vērtos Krievijas Centrālās bankas aktīvus un nodot tos finanšu struktūrā, kas būtu Trampa administrācijas kontrolē, lai atjaunotu miera sarunas ar Krieviju. Priekšlikumu, ko iesniedza īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners, Eiropas delegāti noraidīja, norādot, ka pretošoties gan aktīvu kontroles atdošanai, gan jebkādas to daļas atgriešanai Maskavā. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja, ka aktīviem jāpaliek iesaldētiem Eiropā un ka par to likteni jālemj eiropiešiem pašiem.
-
Barro: divas trešdaļas Ukrainas izlūkinformācijas tagad nāk no Eiropas
Francijas ārlietu ministrs Žans-Noēls Barro intervijā France Inter 15. oktobrī paziņoja, ka divas trešdaļas izlūkdatu, ko pašlaik saņem Ukraina, nāk no Eiropas valstīm, tostarp Francijas. Viņš uzsvēra, ka Eiropa jau sen sniedz lielāko daļu atbalsta Ukrainai un izdara lielāko spiedienu uz Krieviju, kā arī aicināja eiropiešus nepadoties Krievijas propagandai.
-
Krievija naktī uz 14. oktobri ar 39 ballistiskajām raķetēm un 128 droniem sagrāva Kijivas enerģētiku; 600 000 cilvēku bez elektrības
Krievijas armija naktī no 13. uz 14. oktobri raidīja masveida kombinēto uzbrukumu Ukrainai, izmantojot 39 dažādu tipu ballistiskās raķetes (Iskander-M/KN-23/S-400/Cirkon/Oniks) un 128 trieciendronus. Galvenie mērķi bija Kijiva, Kijivas apgabals un Harkiva. Trieciens trāpīja TEC-4 un dzīvojamai ēkai Kijivas Desņanskas rajonā; gāja bojā trīs cilvēki, tostarp trīs sievietes, un vairāk nekā 20 tika ievainoti. Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis ziņoja, ka bez elektrības palika vismaz 600 000 cilvēku, bet uzbrukums notika dienas pēc ASV prezidenta Donalda Trampa izsludinātā "enerģētikas pamiera".
-
Floridas sanāksmē ASV un Eiropa strādā pie četrpunktu miera plāna; Tramps noslēdz atsevišķu vienošanos ar Putinu par Krievijas dīzeļdegvielu
9. oktobrī Floridā sešas stundas ilga ASV sūtņa Stīva Vitkofa un Džereda Kušnera tikšanās ar Ukrainas delegāciju un Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, ES un NATO pārstāvjiem. Vienlaikus Tramps paziņoja par vienošanos ar Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm, ko Ukraina un Eiropa nosodīja. ASV un Eiropa virzās uz četrpunktu miera plānu, kas ietver Ukrainas atjaunošanas finansēšanu, drošības garantijas, ekonomisko integrāciju un pamieru pa pašreizējo frontes līniju.
-
Syrskis BBC intervijā aizstāv Kurskas operāciju un skaidrojis domstarpības ar Fedorovu
Bijušais Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oļeksandrs Syrskis devis pirmo plašo interviju kopš atbrīvošanas no amata jūlijā. BBC intervijā viņš raksturoja Kurskas operāciju kā veiksmīgu manevri, sacīja, ka nav iespējams viennozīmīgi atbildēt, vai Ukraina uzvar vai zaudē karā, un detalizēti izklāstīja domstarpības ar toreizējo aizsardzības ministru Mikoļaju Fedorovu par ieroču un aprīkojuma iepirkumu.
-
ASV brīdina sabiedrotos par līdz piecu gadu kavējumiem ieroču piegādēs; Ukraina zaudē piekļuvi Patriot raķetēm
ASV ir brīdinājusi sabiedrotos, tostarp Ukrainu, ka galveno raķešu un pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādes var kavēties līdz pieciem gadiem, jo ASV bruņotie spēki ir izsmēluši savus krājumus karā ar Irānu. Pentagona lēmums prioritizēt savu krājumu atjaunošanu apgrūtina Ukrainas centienus iegūt papildu Patriot raķešu presētājus pirms grūtas ziemas. Ukrainai nepieciešamās pretgaisa aizsardzības sistēmas būs viens no galvenajiem jautājumiem nākamajā nedēļā Ņujorkā gaidāmajās ANO sanāksmēs.
-
ES komisija: nav saņemts oficiāls ASV pieprasījums kompensēt palīdzību Ukrainai
Eiropas Komisija 4. septembrī paziņoja, ka nav saņēmusi nekādu oficiālu ASV pieprasījumu, ar kuru Vašingtona prasītu Eiropai kompensēt ASV palīdzību Ukrainai, kas tika sniegta Džo Baidena prezidentūras laikā. Komisijas preses sekretārs Olofs Gills norādīja, ka iestāde parasti nekomentē «komentārus». Trešdien, 3. septembrī, ASV prezidents Donalds Tramps soctīklā Truth Social paziņoja, ka pieprasīšot Eiropai samaksāt par šo palīdzību.
-
Tramps apgalvo, ka ASV ir «praktiski neierobežotas» munīcijas rezerves; draud Eiropai piedzīt simtiem miljardu dolāru
ASV prezidents Donalds Tramps 3. septembrī sociālajā tīklā Truth Social publicēja ierakstu, kurā apgalvoja, ka ASV ir praktiski neierobežoti vidējās un augstās klases munīcijas krājumi un ka to ražošana notiek nepieredzētos apjomos. Tramps paziņoja, ka ASV pašlaik patur munīciju sev, bet drīz atsāks tās pārdošanu sabiedrotajiem. Viņš apsūdzēja Baidena administrāciju, ka tā bez maksas nodevusi Ukrainai vairāk munīcijas nekā ASV izmantojušas operācijā Irānā, un paziņoja, ka ASV «ar zināmu kavēšanos» pieprasīs Eiropai kompensāciju par «simtiem miljardu dolāru», kas iepriekš bez maksas nodoti Ukrainai un NATO. Tramps asi kritizēja plašsaziņas līdzekļu, viņaprāt, nodevīgo ziņošanu par ASV munīcijas trūkumu Irānas operācijas laikā.
-
Tramps paziņo, ka ir gatavs tikties ar Putinu, bet tikai tad, kad būs gatavs miera līgums
2. septembrī ASV prezidents Donalds Tramps sacīja, ka ir gatavs nekavējoties tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, bet vēlas, lai tikšanās notiktu vienīgi tad, kad Krievija un Ukraina būs gatavas noslēgt miera vienošanos. Tramps sacīja, ka galvenais šķērslis vienošanās panākšanai ir personīgais naids starp Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Putinu, kā arī apgalvoja, ka ir apturējis astoņus karus. Paziņojums nāk pēc CVMAS direktora Džona Ratklifa slepenā vizītes Maskavā augusta beigās un ASV finanšu ministra Skota Besanta tikšanās ar Krievijas finanšu ministru Antonu Siluanovu G20 samitā.