Tramps apgalvo, ka ASV ir «praktiski neierobežotas» munīcijas rezerves; draud Eiropai piedzīt simtiem miljardu dolāru
ASV prezidents Donalds Tramps 3. septembrī sociālajā tīklā Truth Social publicēja ierakstu, kurā apgalvoja, ka ASV ir praktiski neierobežoti vidējās un augstās klases munīcijas krājumi un ka to ražošana notiek nepieredzētos apjomos. Tramps paziņoja, ka ASV pašlaik patur munīciju sev, bet drīz atsāks tās pārdošanu sabiedrotajiem. Viņš apsūdzēja Baidena administrāciju, ka tā bez maksas nodevusi Ukrainai vairāk munīcijas nekā ASV izmantojušas operācijā Irānā, un paziņoja, ka ASV «ar zināmu kavēšanos» pieprasīs Eiropai kompensāciju par «simtiem miljardu dolāru», kas iepriekš bez maksas nodoti Ukrainai un NATO. Tramps asi kritizēja plašsaziņas līdzekļu, viņaprāt, nodevīgo ziņošanu par ASV munīcijas trūkumu Irānas operācijas laikā.
Galvenais
- Tramps 3. septembrī Truth Social rakstīja, ka ASV vidējās un augstās klases munīcijas krājumi ir «praktiski neierobežoti»
- Tramps paziņoja, ka ASV pašlaik patur munīciju sev, bet drīz atsāks tās pārdošanu sabiedrotajiem
- Tramps apsūdzēja Baidena administrāciju, ka tā bez maksas nodevusi Ukrainai vairāk munīcijas nekā ASV izmantojušas Irānas operācijā
- Tramps rakstīja, ka «simtiem miljardu dolāru» bez maksas nodoti Ukrainai un NATO un ka ASV tos pieprasīs atpakaļ no Eiropas, «ar zināmu kavēšanos»
- Tramps nosauca ASV plašsaziņas līdzekļu ziņošanu par munīcijas trūkumu Irānas operācijā par nodevīgu un draudēja ar ilgiem cietumsodiem
- Kopš Trampa stāšanās amatā ASV uz sava rēķina vairs nesniedz militāro palīdzību Ukrainai; kopš 2025. gada vasaras sabiedrotie pērk ASV ieročus Ukrainai ar PURL programmas starpniecību
Kāpēc tas ir svarīgi
Trampa paziņojums vienlaikus kalpo kā politisks signāls par to, kā viņš ierāmē iespējamos ierobežojumus turpmākai ASV militārajai atbalstam Ukrainai, un kā arguments, kāpēc Eiropai būtu jākompensē iepriekšējā palīdzība. Tas atkārtoti apstiprina Trampa nostāju, ka kopš viņa stāšanās amatā ASV vairs nesniedz Ukrainai palīdzību uz sava rēķina, bet gan caur PURL programmu, kur Eiropas sabiedrotie maksā par ASV ieročiem. Vienlaikus Trampa apgalvojums par «praktiski neierobežotiem» krājumiem tieši pretrunā ar vairākiem mediju ziņojumiem un ekspertu vērtējumiem, kas citēti pieejamajā materiālā un liecina par ievērojamu ASV raķešu un interceptoru krājumu izsīkumu. Treškārt, Trampa uzbrukumi medijiem un draudi ar ilgiem cietumsodiem par ziņošanu par munīcijas trūkumu kāpj esošajā konfliktā ar presi saistībā ar Irānas kara atspoguļošanu.
Kas notika
2026. gada 3. septembrī (ceturtdienā) ASV prezidents Donalds Tramps savā sociālā tīkla Truth Social kontā publicēja garu ierakstu par ASV munīcijas krājumiem un iepriekšējo palīdzību Ukrainai. Tramps apgalvoja, ka ASV vidējās un augstās klases munīcijas krājumi ir «praktiski neierobežoti» — lielāki nekā jebkad būtu vajadzīgs Irānas karā vai jebkurā citā iespējamā karā. Viņš paziņoja, ka munīcijas ražošana notiek nepieredzētos apjomos un ka ASV veido rezerves dažādiem scenārijiem. Vienlaikus Tramps uzrakstīja, ka pašlaik ASV patur munīciju sev, nevis pārdod citiem, bet ka drīzumā pārdošana sabiedrotajiem tiks atsākta. Tramps apsūdzēja Bijušo prezidentu Džo Baidenu un viņa administrāciju, ka tā bez maksas nodevusi Ukrainai ievērojami vairāk munīcijas nekā ASV izmantojušas Irānas operācijā. Viņš arī rakstīja, ka «simtiem miljardu dolāru» bez maksas nodoti Ukrainai un NATO — nauda, kas būtu jāmaksā Eiropai — un ka ASV šos līdzekļus pieprasīs atpakaļ, «ar zināmu kavēšanos». Ierakstā Tramps asi kritizēja plašsaziņas līdzekļu, viņaprāt, nodevīgo un neobjektīvo ziņošanu par ASV munīcijas trūkumu Irānas operācijas laikā, un draudēja atsevišķiem mediju avotiem ar ilgiem cietumsodiem.
Kur atspoguļojums atšķiras
Viens no avotiem (ZN.UA) raksturoja Trampa ierakstu kā publicētu platformā X (Twitter) ar ziņu aģentūras Reuters starpniecību, savukārt visi pārējie pieejamie avoti — ЛІГА.net LB.ua, Укрінформ, LIGA.net, Українська правда, Європейська правда, НВ un hromadske — Trampa ierakstu saista ar sociālo tīklu Truth Social.
Konteksts
Kopš Donalda Trampa stāšanās amatā ASV vairs nesniedz Ukrainai militāro palīdzību uz sava rēķina; kopš 2025. gada vasaras Eiropas sabiedrotie pērk ASV ieročus Ukrainai, izmantojot PURL iniciatīvu, kas ļauj NATO sabiedrotajiem, Kanādai un citiem partneriem iegādāties ASV ražotu munīciju un ieročus nodot tos Ukrainai. Saskaņā ar Kīles Institūta datiem, kas citēti pieejamajā materiālā, Eiropa jau sniegusi Ukrainai ievērojami lielāku atbalstu vai pirmsākumus nekā ASV. Vairāki agrāki mediju ziņojumi, uz kuriem atsaucas pieejamais materiāls, vēstīja, ka ASV ir iztērējušas aptuveni 80% viena nozīmīga pretgaisa aizsardzības sistēmas krājumu, un militārie amatpersonas brīdināja par «bīstami zemu» līmeni; Pentagona vadītājs Pīts Hegsets šos ziņojumus noraidīja. Līdz aprīlim ASV spēki bija palaiduši vairāk nekā 1000 tāla darbības diapazona «Tomahawk» spārnu raķešu, un eksperti lēsa, ka ASV ir izlietojušas gandrīz 50% Patriot pretgaisa aizsardzības interceptoru krājumu; maijā ASV brīdināja Japānu par nopietniem 400 «Tomahawk» raķešu piegādes kavējumiem, atsaucoties uz krājumu izsīkumu Irānas kara dēļ. Jūlija aplēses vērtēja Irānas operācijas izmaksas ASV 80–100 miljardu dolāru apmērā — gandrīz trīs reizes vairāk nekā Pentagona publiski paziņotais apjoms; agrāks Reuters ziņojums, uz kuru atsaucas materiāls, izmaksas tobrīd vērtēja 37,5 miljardu dolāru apmērā. 30. augustā ASV veica triecienus diviem IRGC raķešu objektiem Irānas Larakas salā; Teherāna paziņoja, ka IRGC atbildēja ar uzbrukumu ASV bāzēm Jordānijā. 1. septembrī ASV paziņoja par triecieniem IRGC mērķiem Ormusas šafrīša apkārtnē, un Turīms sacīja, ka Irāna varētu tikt «pilnībā iznīcināta», ja tā atbildētu. Augustā Tramps paziņoja, ka ASV pašas vajag Patriot interceptorus, pēc Volodimira Zelenska lūguma tos nodot Ukrainai; Financial Times ziņoja, ka Tramps atteicies nodot Ukrainai 300 Patriot raķetes, lai saglabātu ASV krājumus Irāņkara kontekstā.