Tramps sociālajā tīklā apsūdz Ukrainu par degvielas cenu kāpumu ASV
ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien, 5. oktobrī, ziņu platformā Truth Social publicēja ierakstu, kurā vainoja Ukrainas triecienus Krievijas naftas rūpnīcām par benzīna cenu pieaugumu ASV. Vienlaikus viņš par ASV naftas rūpnīcu slēgšanu „zilo štatu" apgabalos vainoja Demokrātu partiju, pieminot Kaliforniju. Tramps arī norādīja, ka cenu kāpums vairs nav saistāms ar Hormuzas šaurumu, jo tirgū ik dienas nonāk rekordlieli naftas apjomi.
Galvenais
- Tramps 5. oktobrī Truth Social publicēja ierakstu, ka Ukrainas triecieni Krievijas naftas rūpnīcām izraisa benzīna cenu kāpumu ASV.
- Tramps paziņoja, ka Hormuzas šaurums vairs nav cēloņsakarībā ar cenu kāpumu, jo tirgū gandrīz katru dienu nonāk rekordlieli naftas apjomi.
- Tramps vainoja Demokrātu partiju par ASV rūpnīcu slēgšanu „zilajos štatos", minot Kaliforniju kā piemēru.
- Kopš 22. septembra Ukrainas droni ir veikuši uzbrukumus vismaz piecām Krievijas naftas rūpnīcām.
- ASV finanšu ministrs Skots Besents saistīja enerģētikas krīzi ar Ukrainas triecieniem Krievijas enerģētikas infrastruktūrā un kā otro cēloni minēja karu ar Irānu.
- ASV enerģētikas ministrs Kriss Raits paziņoja, ka ASV fiksē rekordaugstas dīzeļdegvielas cenas, jo Krievijas rūpnīcas ir smagi cietušas un Krievija apturējusi degvielas eksportu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Tramps publiski saista ASV degvielas cenu pieaugumu ar Ukrainas militārajām darbībām, palielinot politisko spiedienu uz Kijivu saistībā ar tās triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru. Strīds notiek uz iepriekšējo Trampa aicinājumu fona Ukrainai mazināt vai pārtraukt šādus triecienus, un Trampa un Zelenska versijas par to, vai šāds lūgums tika izteikts un pieņemts, atšķiras. ASV administrācijas amatpersonas, tostarp finanšu un enerģētikas ministri, publiski saistījuši Ukrainas triecienus ar enerģētikas krīzi, liekot tos blakus karam, kurā iesaistīta Irāna.
Kas notika
ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien, 5. oktobrī, ziņu platformā Truth Social publicēja ierakstu, kurā vainoja Ukrainas triecienus Krievijas naftas rūpnīcām par benzīna cenu kāpumu ASV. Viņš uzsvēra, ka cenu kāpums vairs nav saistāms ar Hormuzas šaurumu, jo tirgū gandrīz katru dienu nonāk rekordlieli naftas apjomi, un galvenais vārds tagad esot „rūpnīcas" — Krievijas rūpnīcas, ko spridzina Ukraina. Vienlaikus Tramps par ASV naftas rūpnīcu slēgšanu „zilajos štatos" vainoja Demokrātu partiju, pieminot Kaliforniju. Reuters ziņoja, ka Tramps atrodas zem spiediena saistībā ar enerģētikas cenu kāpumu, ko saasinājis karš ar Irānu pēc tam, kad Teherāna bloķēja piekļuvi Hormuzas šaurumam, un ka Ukrainas triecieni Krievijas enerģētikas infrastruktūrā arī veicinājuši cenu pieaugumu, īpaši dīzeļdegvielai. ASV finanšu ministrs Skots Besents un enerģētikas ministrs Kriss Raits publiski saistīja Ukrainas triecienus ar enerģētikas krīzi. Kopš 22. septembra Ukrainas droni veikuši uzbrukumus vismaz piecām Krievijas naftas rūpnīcām.
Kur atspoguļojums atšķiras
Trampa un Zelenska versijas par to, vai Tramps lūdza Kijivu pārtraukt vai mazināt triecienus pret Krievijas naftas rūpnīcām un vai Zelenskis piekrita, krasi atšķiras. Tramps apgalvo, ka šāds lūgums tika izteikts un ka Zelenskis tam piekritis, atbildot aptuveni „mēs, iespējams, to darīsim". Zelenskis savukārt 22. septembrī paziņoja, ka slēgtajās sarunās nekādi mēģinājumi piespiest Kijivu vienpusēji pārtraukt uzbrukumus naftas rūpnīcām un līdzīgiem objektiem netika izteikti, un pēc tikšanās Ņujorkā uzsvēra, ka ASV līderis nelūdza pārtraukt šos uzbrukumus.
Konteksts
Normālos apstākļos aptuveni piektā daļa pasaules naftas piegāžu iet caur Hormuzas šaurumu. 13. septembrī Tramps publiski aicināja Zelenski izbeigt triecienus pret Krievijas dīzeļdegvielas infrastruktūru, apgalvojot, ka tie rada deficitu. Septembra beigās Tramps paziņoja, ka lūdzis Zelenski mazināt triecienus pret Krievijas naftas rūpnīcām un ka Zelenskis tam piekritis; 22. septembrī Zelenskis paziņoja, ka slēgtajās sarunās šāds lūgums netika izteikts. Pēc 20. septembra telefonsarunas tika panākta vienošanās tikties ANO Ģenerālās asamblejas laikā Ņujorkā; pēc šīs tikšanās Zelenskis teica, ka Tramps nelūdza pārtraukt uzbrukumus. Kopš 22. septembra Ukrainas droni veikuši uzbrukumus vismaz piecām Krievijas naftas rūpnīcām. Maskava pagarinājusi dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu ražotājiem līdz oktobra beigām un ierobežojusi benzīna un aviācijas degvielas eksportu saistībā ar iekšējo degvielas deficītu pēc triecieniem. Trampa administrācija izskata iespējas cenas pazemināt, tostarp ierobežot vai aizliegt dīzeļdegvielas eksportu un lūgt ES izmantot stratēģiskās dīzeļdegvielas rezerves.