Tramps vaino Ukrainu ASV dīzeļdegvielas cenu kāpumā un apsver eksporta aizliegumu
ASV prezidents Donalds Tramps 30. septembrī Baltajā namā žurnālistiem paziprināja, ka Ukrainas triecieni Krievijas naftas rūpniecībai, nevis situācija Tuvajos Austrumos, ir galvenais ASV dīzeļdegvielas cenu kāpuma iemesls. Viņš atkārtoti aicināja Zelenski pārtraukt triecienus Krievijas enerģētikas infrastruktūrai un nenoliedza iespēju aizliegt ASV dīzeļdegvielas eksportu.
Galvenais
- Tramps 30. septembrī Baltajā namā apgalvoja, ka Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas tiek izslēgtas ar "trauksmes pilnu ātrumu" Ukrainas triecienu dēļ
- Tramps nosauca karu starp Krieviju un Ukrainu par "launāko problēmu" dīzeļdegvielas tirgū
- Tramps neatmeta ASV dīzeļdegvielas eksporta aizlieguma iespēju, konsultējoties ar enerģētikas sekretāru Krisu Raitu
- 13. septembrī Tramps jau aicināja Zelenski pārtraukt triecienus Krievijas enerģētikas infrastruktūrai
- Pēc Reuters datiem, ASV dīzeļdegvielas cenas gada laikā pieauga par 40% līdz 6,53 ASV dolāriem par galonu
- Krievija ir pagarinājusi dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu ražotājiem līdz oktobra beigām
- Baltais nams aicināja ES valstis izmantot daļu no stratēģiskajām dīzeļdegvielas rezervēm
Kāpēc tas ir svarīgi
Tramps publiski vaino Ukrainu par iekšzemes ASV enerģētikas cenu problēmu, kas ir ievērojama novirze no līdzšinējā cenu kāpuma skaidrojuma ar Tuvajiem Austrumiem. Viņš atklāti spiež Zelenski pārtraukt triecienus Krievijas naftas pārstrādes infrastruktūrai, kas ir svarīgs Ukrainas kara stratēķijas elements. Viņa izteikumi ietver iespēju aizliegt ASV dīzeļdegvielas eksportu, kam būtu globālas tirgus sekas. Šie paziprinājumi paplašina redzamu ASV un Ukrainas politikas nesaskaņu brīdī, kad notiek enerģētikas un pamiera sarunas.
Kas notika
ASV prezidents Donalds Tramps 30. septembrī žurnālistiem Baltajā namā paziprināja, ka ASV dīzeļdegvielas krīzi izraisa nevis situācija Tuvajos Austrumos, bet gan notikumi Krievijā, kur Ukrainas triecienu rezultātā ar "trauksmes pilnu ātrumu" tiek izslēgtas naftas pārstrādes rūpnīcas, kas ražo dīzeļdegvielu. Tramps apgalvoja, ka bez Ukrainas triecieniem ASV nebūtu dīzeļdegvielas problēmu, un nosauca karu starp Krieviju un Ukrainu par "lielāko problēmu" dīzeļdegvielas tirgū. Viņš neatmeta iespēju aizliegt ASV dīzeļdegvielas eksportu, norādot, ka pēc konsultācijām ar enerģētikas sekretāri Krisu Raitu šāds aizliegums varētu samazināt dīzeļdegvielas cenas, bet paaugstināt citu preču, tostarp benzīna, cenas. Trampa administrācija izskata vairākas iespējas cenu samazināšanai, tostarp dīzeļdegvielas eksporta ierobežošanu vai aizliegšanu, brīvprātīgu ārvalstu piegāžu samazināšanu no Amerikas naftas pārstrādātājiem, un Baltais nams aicināja ES valstis izmantot daļu no stratēģiskajām dīzeļdegvielas rezervēm. Šis nebija pirmais šāds Trampa paziprinājums: 13. septembrī viņš jau aicināja Zelenski pārtraukt triecienus Krievijas enerģētikas infrastruktūrai.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas valodas mediji konsekventi koncentrējas uz Trampa atkārtoto publisko Ukrainas vainošanu par ASV dīzeļdegvielas krīzi un viņa spiedienu uz Zelenski pārtraukt triecienus Krievijas enerģētikas infrastruktūrai. Ziņojumi izceļ Trampa apgalvojumu, ka bez Ukrainas triecieniem ASV nebūtu dīzeļdegvielas problēmu, kā arī viņa paša atzīšanu, ka viņš apsver ASV dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu. Rakstos plaši tiek iekļauts Razumkova centra enerģētikas un infrastruktūras programmu direktora Volodimira Omelčenko viedoklis, kurš norāda, ka dīzeĪdegvielas cenas līdz 6 dolāriem par galonu paaugstināja karš pret Irānu, nevis Ukrainas triecieni, lai gan viņš piekrīt, ka triecieni saasina deficītu. Ziņojumi arī uzsver Zelenska 22. septembra paziprinājumu, ka slēgtajās sarunās ar Trampu nebija mēģinājumu piespiest Kijivu vienpusēji pārtraukt triecienus, kā arī 25.–26. septembra triecienus Permas, Novošahtinskas un Krasnodaras novada rūpnīcām kā pierādījumu, ka uzbrukumi turpinājās neskatoties uz Trampa apgalvojumiem.
Kur atspoguļojums atšķiras
Tramps piedēvē ASV dīzeļdegvielas cenu kāpumu galvenokārt Ukrainas triecieniem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, savukārt ziņojumos citētie analītiķi, ASV finanšu ministrs Skots Besents, enerģētikas sekretārs Kriss Raits un Razumkova centra direktors Volodimirs Omelčenko kā galveno vai līdzvēraīgu cēloni min ASV karu pret Irānu un globālo degvielas krājumu samazināšanos, un Ukrainas triecienus uzskata tikai par deficīta saasinātāju. Tramps 28. septembrī paziprināja, ka Zelenskis esot piekritis samazināt triecienu intensitāti pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, bet Zelenskis 22. septembrī norādīja, ka slēgtajās sarunās nebija mēģinājumu piespiest Kijivu vienpusēji pārtraukt triecienus, un ziņojumos minēts, ka triecieni Krievijas rūpnīcām turpinājās līdz 25.–26. septembrim.
Konteksts
Pēc Reuters datiem, ASV dīzeļdegvielas cenas gada laikā pieauga par 40% līdz 6,53 ASV dolāriem par galonu. Krievija ir pagarinājusi dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu ražotājiem līdz oktobra beigām un iepriekš ierobežoja benzīna un aviācijas degvielas eksportu, reaģējot uz iekšzemes tirgus spiedienu. 13. septembrī Tramps publiski aicināja Zelenski pārtraukt triecienus Krievijas enerģētikas infrastruktūrai; 22. septembrī Zelenskis paziprināja, ka slēgtajās sarunās nebija prasību Kijivai vienpusēji pārtraukt triecienus; 28. septembrī Tramps paziprināja, ka Zelenskis esot piekritis samazināt triecienu intensitāti. Triecieni Krievijas rūpnīcām turpinājās pēc šīm apmaiņām: 25. septembra naktī tika trāpīts rūpnīcām Permā un Novošahtinskā, bet 26. septembrī trāpīts Ilskas naftas pārstrādes rūpnīcai Krasnodaras novadā. Citi Trampa administrācijas pārstāvji (finanšu ministrs Skots Besents, enerģētikas sekretārs Kriss Raits) un ziņojumos citētie analītiķi piedēvē dīzeļdegvielas deficītu vairākiem cēloņiem, tostarp ASV karam pret Irānu un globālo degvielas krājumu samazināšanās. Jūlija sākumā Tramps publiski raksturoja Ukrainas triecienus Krievijas rūpnīcām kā eskalāciju, kas varētu izbeigt karu; agrāk tajā pašā nedēļā kā 30. septembra komentāri viņš paziprināja, ka esot bijusi "brīnišķīga" saruna ar Vladimiru Putinu, kurš, pēc Trampa apgalvojuma, vēlas darījumu kara izbeigtas lai.