ASV piedāvā atjaunot Krievijas gāzes tranzītu caur Ukrainu kā daļu no miera plāna; Eiropa to asi kritizē
ASV īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners piedāvājuši Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim un Eiropas amatpersonām atjaunot Krievijas gāzes tranzītu caur Ukrainu kā iespējamā miera nolīguma elementu. Vašingtona uzskata, ka tas varētu pamudināt Krieviju izbeigt karu un nodrošināt Ukrainai ieņēmumus no tranzīta nodevām. Eiropas sarunvedēji, īpaši Vācija, ideju noraidījuši, norādot uz pretrunu ar gadiem ilgo ES stratēģiju atteikties no Krievijas enerģijas.
Galvenais
- ASV Trampa administrācija izskata iespēju atjaunot Krievijas gāzes tranzītu caur Ukrainu kā daļu no iespējamā miera nolīguma.
- Īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners šo ideju apsprieda ar Zelenskim un Eiropas amatpersonām.
- Vašingtona uzskata, ka tranzīta atjaunošana varētu pamudināt Maskavu izbeigt karu un dot Ukrainai ieņēmumus no tranzīta nodevām.
- Eiropas sarunvedēji, īpaši Vācija, asi kritizēja priekšlikumu kā pretrunu ar ES centieniem atteikties no Krievijas enerģijas.
- Baltais nams paziņoja, ka miera priekšlikumā iekļauti ekonomiski stimuli gan Krievijai, gan Ukrainai.
- 16. oktobrī Tramps apturēja sankciju piemērošanu pret lielākajiem Krievijas naftas un gāzes pircējiem, atsaucoties uz ASV nacionālajām interesēm.
Kāpēc tas ir svarīgi
Priekšlikums maina Krievijas gāzes lomu no sankciju sviras uz miera nolīguma stimulu, faktiski atceļot gadiem ilgo ASV atbalstīto Eiropas stratēģiju atteikties no Krievijas enerģijas. Tas sakrīt ar Trampa administrācijas lēmumu atvieglot Kongresa noteiktās sankcijas pret Krievijas enerģijas pircējiem, liekot domāt par būtisku ASV politikas maiņu. Vācija — lielākais Krievijas gāzes pircējs pirms kara — ir skaļākā oponente, kas saasina iekšrietumu nesaskaņas starp ASV un Eiropu par pieeju Maskavai.
Kas notika
ASV īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners, kuri iepriekšējā mēnesī tikās ar Zelenskim Kijivā, nesenajās sarunās ar Eiropas amatpersonām izvirzījuši priekšlikumu atjaunot Krievijas gāzes tranzītu caur Ukrainu uz Eiropu. Trampa administrācija uzskata, ka šāds solis varētu kalpot kā ekonomisks stimuls Maskavai izbeigt karu, vienlaikus nodrošinot Ukrainai ieņēmumus no tranzīta nodevām. Baltais nams paziņojis, ka strādā pie visaptveroša miera priekšlikuma, kas ietver ekonomiskus stimulus gan Krievijai, gan Ukrainai. Tomēr Eiropas sarunvedēji, īpaši Vācija, priekšlikumu noraidījuši kā pretrunu ar ilggadējo ES politiku, kas līdz šim baudīja Vašingtonas atbalstu. Priekšlikums izskatīts kā daļa no plašāka ilgtermiņa nolīguma, kas varētu skart arī Krievijas attiecības ar NATO, Ukrainas drošības garantijas un teritoriālos jautājumus.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Ārvalstu mediji ziņojumus virza caur ASV–Eiropas nesaskaņu prizmu, izceļot Vācijas opozīciju. Berlīne uzstāj, ka Krievijas gāze paliek Krievijas gāze arī tad, ja to pārdod caur starpniekiem. Akcents likts uz pretrunu ar ES gadiem ilgo politiku atteikties no Krievijas enerģijas, ko iepriekš atbalstīja arī Vašingtona. Tāpat uzmanība pievērsta Vācijas iekšpolitiskajam spiedienam — galēji labējā AfD, kuras atbalsts tuvojas 30% aptaujās, atklāti aicina atjaunot Krievijas gāzes importu, lai samazinātu inflāciju.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras jautājumā par sabotēto Nord Stream 2 gāzesvadu. Viens avots apgalvoja, ka cauruļvada atjaunošana miera nolīguma ietvaros tikusi apspriesta un nosaukta par 'vienkāršāko soli', savukārt Baltais nams noraidīja, ka šis jautājums nesen tiktu apspriests.
Konteksts
Pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Vācija bija lielākais Krievijas gāzes pircējs. 18. septembrī Tramps parakstīja likumprojektu HR 5334, kas paplašina sankcijas pret Krievijas enerģijas tirdzniecību. 16. oktobrī viņš apturēto šo sankciju piemērošanu pret lielākajiem Krievijas naftas un gāzes pircējiem, atsaucoties uz ASV nacionālajām interesēm. Vācijas galēji labējā partija AfD, kuras reitingi tuvojas 30%, publiski aicina atjaunot Krievijas gāzes importu, lai mazinātu inflāciju. Sabotētais Nord Stream 2, pēc ziņojumiem, ticis pieminēts ASV–Krievijas kontaktos, lai gan Baltais nams to noraidīja.