Putinova sūtnis un AfD gatavo tikšanos par Krievijas gāzes piegāžu atjaunošanu Vācijai
Krievijas prezidenta Vladimira Putina ekonomiskais sūtnis Kirils Dmitrijs un Vācijas galēji labējās partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) vadība sākuši gatavot tikšanos, kurā plānots apspriest Krievijas gāzes piegāžu atjaunošanu Vācijai, tostarp Nord Stream cauruļvadu darbības atsākšanu. Tikšanās, kas iespējama jau nākamā gada martā, ir atkarīga no Krievijas un Ukrainas vienošanās par miera ietvaru. ASV amatpersona aģentūrai Reuters sacījusi, ka ASV sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners nav informēti par plānoto tikšanos un nav uz to aicināti.
Galvenais
- Kirils Dmitrijs, tuvs Putina padomnieks un Krievijas fondu vadītājs, gatavo tikšanos ar AfD vadību.
- Plānotajā tikšanās piedalītos AfD līdpriekšsēdētāji Alice Weidele un Tino Hrupala.
- Tikšanās varētu notikt jau nākamā gada martā, iespējamās vietas – Izraēla, AAE vai Indija.
- Tikšanās notiktu tikai pēc Krievijas un Ukrainas vienošanās par miera ietvaru.
- Organizatori cerēja, ka piedalīsies arī ASV sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners; ASV amatpersona to n noliedza.
- AfD nav pie varas Vācijā, tāpēc tikšanās būtu galvenokārt simboliska.
- Pirms 2022. gada sankcijām Krievija piegādāja vairāk nekā trešdaļu Vācijas jēlnaftas un vairāk nekā pusi dabasgāzes importa.
Kāpēc tas ir svarīgi
Tikšanās skaidri vērsta uz Krievijas gāzes plūsmu atjaunošanu, tostarp Nord Stream, faktiski apdraudot pēc 2022. gada izveidoto enerģētikas sankciju ietvaru. Tā savieno Vācijas opozīcijas partiju ar Putina augsta ranga sūtni ārpolitikas sarunās, kurās pašreizējā Vācijas valdība nepiedalās, vienlaikus tieši saistot to ar Krievijas–Ukrainas miera procesu. ASV pārstāvju, pēc organizatoru teiktā, cerētā līdzdalība ir pretrunā ar ASV amatpersonas apgalvojumu, ka Vitkofs un Kušners nav informēti, liecinot par transatlantiskām nesaskaņām.
Kas notika
Krievijas prezidenta ekonomiskais sūtnis Kirils Dmitrijs, kurš ir arī Krievijas suverēnā fonda vadītājs, un Vācijas galēji labējās partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) vadība sākuši gatavot tikšanos par Krievijas gāzes piegāžu atjaunošanu Vācijai. Plānotajā pasākumā paredzēta AfD līdpriekšsēdētāju Alice Weideles un Tino Hrupalas dalība, un tā varētu notikt jau nākamā gada martā – iespējamās vietas ir Izraēla, Apvienotie Arābu Emirāti vai Indija. Tikšanās ir atkarīga no tā, vai Krievija un Ukraina iepriekš vienosies par miera ietvaru. Organizatori izteikuši cerību, ka pasākumā piedalīsies arī ASV sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners un ka tas apspriedīs Nord Stream cauruļvadu darbības atsākšanu, tomēr ASV amatpersona aģentūrai Reuters norādījusi, ka abi sūtņi nav informēti par plānoto tikšanos un nav uz to aicināti. Ņemot vērā, ka AfD nav pie varas Vācijā, jebkura šāda tikšanās būtu galvenokārt simboliska.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji Kirilu Dmitriju konsekventi raksturo kā Putina "sūtni" vai "pārstāvi", un vairāki avoti izmanto negatīvi nokrāsotus apzīmējumus – "tuva Putina padomnieka", "Krievijas diktatora ekonomisko sūtni". AfD tiek sistemātiski dēvēta par "galēji labējo" vai "prokrievisko" partiju, un viens izdevums lieto formulējumu "prokrieviskā galēji labējā partija Alternatīva Vācijai". Ukrainas virsraksti izceļ gan gāzes piegāžu atjaunošanu, gan pašu AfD tikšanos, to pasniedzot kā politiski stratēģisku stāstu par Rietumu dalībnieku iesaisti sarunās ar Kremli. Ziņojumu uzmanības centrā ir Krievijas ietekme uz Eiropas enerģētiku, mazāk uzsvērta AfD iekšpolitiskā vēlēšanu dinamika.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
No synthesis nav sniegts atsevišķs starptautiskais ietvars.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras par iespējamo tikšanās laiku: viens avots to raksturo kā "jau martā" bez gada precizējuma, bet cits avots norāda "jau 2027. gada martā". Otrs strīds saistīts ar ASV līdzdalību: organizatori apgalvojuši, ka cerējuši Vitkofa un Kušnera dalību gāzes tikšanās, savukārt ASV amatpersona aģentūrai Reuters sacījusi, ka abi sūtņi nav informēti par plānoto samitu un nav uz to aicināti.
Konteksts
Pirms 2022. gada sankcijām Krievija nodrošināja vairāk nekā trešdaļu Vācijas jēlnaftas importa un vairāk nekā pusi dabasgāzes importa. Gāzes piegādes caur Nord Stream tika apturētas pēc pilna mēroga kara sākuma, un 2022. gada rudenī trīs no četrām Nord Stream 1 un Nord Stream 2 caurulēm tika spridzinātas; Vācijas tiesībaizsardzība aizdomās tur divus Ukrainas pilsoņus. AfD nesen uzvarēja Saksonijas-Anhaltes federālās zemes vēlēšanās un tai bija paredzēts jauns politiskais pārbaudījums Mēklenburgā-Priekšpomerānē, kur Nord Stream cauruļvadi ieiet Vācijas teritorijā. Zaļo partijas likumdevējs Maikls Kelners norādījis, ka enerģētikas krīze pēc Krievijas piegāžu samazināšanas Vācijai izmaksājusi 50 miljardus eiro, un uzsvēris, ka Vācija nedrīkst atkal kļūt atkarīga no Krievijas; CDU likumdevējs Roderihs Kizeveters norādījis, ka Krievija izmanto enerģētiku kā hibrīdās ietekmes instrumentu. ES galvenā diplomāte Kaja Kallasa brīdinājusi par politiskiem spēkiem, kas "noteiktā mērā nepamana" Krievijas draudus Eiropai. Dmitrijs šī mēneša sākumā Maskavā ticies ar ASV pārstāvjiem Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru. Baltais nams apsver iespēju noslēgt darījumus ar Krieviju pat pirms karadarbības pārtraukšanas Ukrainā.