AfD apstiprina sarunas ar Krieviju par gāzes piegāžu atjaunošanu; aicina Merzu doties uz Maskavu
Vācijas galēji labējā partija «Alternatīva Vācijai» (AfD) oficiāli apstiprinājusi, ka ved sarunas ar Krieviju par lētu gāzes piegāžu atjaunošanu. Partijas ārpolitikas runasvīrs Markus Fronmaiers apmeklēja Maskavu un tikās ar «Gazprom» vadītāju Alekseju Milleru, bet līdzpriekšsēdētāja Alise Veidele Bundestāgā vainoja Ukrainu «Ziemeļu straumes» spridzināšanā. Pēc uzvarām trīs Austrumvācijas federālo zemju vēlēšanās AfD aicina kancleru Frīdrihu Merzu doties uz Maskavu.
Galvenais
- AfD apstiprinājusi sarunas ar Krieviju par lētu gāzes piegāžu atjaunošanu Vācijai.
- AfD ārpolitikas runasvīrs Markus Fronmaiers apmeklēja Maskavu un tikās ar «Gazprom» vadītāju Alekseju Milleru.
- Partijas Baltā nama frakcijas vadītāja vietniece Beatrikse fon Štorha to apstiprināja intervijā Deutsche Welle.
- AfD līdzpriekšsēdētāja Alise Veidele 9. septembra Bundestāga debatēs paziņoja, ka Vācijai vajadzīgs lēts Krievijas gāze, un netieši vainoja Ukrainu 2022. gada «Ziemeļu straumes» spridzināšanā.
- AfD līdzpriekšsēdētājs Tino Hrupalla aicināja kancleru Frīdrihu Merzu «beidzot doties uz Maskavu un vest sarunas», lai apturētu eskalāciju.
- AfD uzvarēja Meklenburgā-Priekšpomerānijā ar vairāk nekā 38%; Merza CDU ieguva tikai 4,9% un neiekļuva landtāgā.
- Pēc Krievijas 2022. gada pilna mēroga iebrukuma Ukraina Krievija nodrošināja vairāk nekā pusi Vācijas dabasgāzes importu.
Kāpēc tas ir svarīgi
AfD pašlaik ir līderis Vācijas federālajās aptaujās, tāpēc partija, kas aktīvi sarunājas ar Krievijas valsts uzņēmumu, var ietekmēt Vācijas enerģētikas un Krievijas politiku. AfD līderi publiski aicina esošo kancleru doties uz Maskavu, apstrīdot federālās valdības ārpolitiku. Sarunu centrā ir Krievijas gāzes plūsmu, tostarp «Ziemeļu straumes» cauruļvada, atjaunošana, kas būtu pretējs 2022. gada enerģētiskās atsaistīšanās kursam. Vienlaikus Veidele Bundestāga tribīnē netieši vainoja Ukrainu «Ziemeļu straumes» sabotāžā — nostāja, kas atšķiras no Vācijas un sabiedroto valstu oficiālā skatījuma.
Kas notika
Vācijas galēji labējā partija «Alternatīva Vācijai» (AfD) oficiāli apstiprināja, ka ved sarunas ar Krieviju par iespējamu lētu gāzes piegāžu atjaunošanu. Partijas ārpolitikas runasvīrs Markus Fronmaiers apmeklēja Maskavu un personīgi tikās ar «Gazprom» valdes priekšsēdētāju Alekseju Milleru; šo faktu intervijā Deutsche Welle apstiprināja frakcijas vadītāja vietniece Beatrikse fon Štorha, norādot, ka AfD ir ieinteresēta atjaunot tirdzniecību ar Maskavu, lai Vācijas ekonomika iegūtu pieejamāku enerģiju un plašāku piegādātāju loku. Jau 9. septembrī Bundestāga vispārējās debatēs AfD līdzpriekšsēdētāja Alise Veidele paziņoja, ka Vācijai vajadzīgs lēts Krievijas dabasgāze, un debatēs netieši vainoja Ukrainu 2022. gada septembrī notikušajā «Ziemeļu straumes» cauruļvadu sabotāžā. Pēc AfD uzvarām trīs federālo zemju vēlēšanās — Saksijā-Anhaltā, Berlīnē un Meklenburgā-Priekšpomerānijā, kur partija ieguva vairāk nekā 38% un CDU palika zem 5% sliekšņa, — AfD līdzpriekšsēdētājs Tino Hrupalla preses konferencē aicināja kancleru Frīdrihu Merzu «beidzot doties uz Maskavu un tur vest sarunas», lai apturētu eskalāciju un bruņošanos, un uzsvēra, ka sarunas ar Krieviju vajadzīgas, lai Vācija varētu risināt savas iekšējās problēmas. Pēc Reuters ziņām Putina ekonomikas padomnieks Kirils Dmitrijevs un AfD vadība sākuši gatavoties tikšanās reizei, iespējams, 2027. gada martā, par iespējamu gāzes piegāžu atjaunošanu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti AfD raksturo kā «ultralabēju» partiju, kas sarunājas ar Krieviju jeb «Kremli». Virsrakstos uzsvērts, ka partija oficiāli apstiprinājusi sarunas ar «Gazprom» un aicinājusi kancleru Merzu doties uz Maskavu, tādējādi aktīvi apstrīdot federālās valdības Krievijas politiku. Veideles izteikums par «Ziemeļu strāvi» atspoguļots kā netieša atbildības uzlikšana Ukrainai.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avotos parādās pretruna par AfD opozīciju nodot izvadītu gāzes elektrostaciju Meklenburgā-Priekšpomerānijā Ukrainai: vairāki fakti to attiecina uz 2026. gada maiju, bet citi — uz 2025. gada maiju.
Konteksts
Pirms Krievijas 2022. gada pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievija nodrošināja vairāk nekā pusi Vācijas dabasgāzes importu un vairāk nekā trešdaļu jēlnaftas importu. 2026. gada aprīlī AfD paziņoja, ka vēlas atjaunot «Ziemeļu straumes» cauruļvada darbību. 2026. gada maijā (vai 2025. gada maijā — dati avotos atšķiras) partija iebilda pret izvadītas gāzes elektrostacijas nodošanu Ukrainai; AfD deputāts Leifs-Eriks Holms toreiz paziņoja, ka pēc kara beigām Vācijas un Krievijas attiecības varētu normalizēties un «Eiropa atkal pirkšot Krievijas gāzi». Vēlēšanās Saksijā-Anhaltā, Berlīnē un Meklenburgā-Priekšpomerānijā Krievijas karš pret Ukrainu bija nozīmīgs AfD kampaņas elements.