AfD uzvar Saksijas-Anhaltes zemē; tuvākajā nākotnē iespējama pirmā AfN vadītā reģionālā valdība Vācijā
Pēc provizoriskiem rezultātiem 6. septembra zemēs vēlēšanās Saksijas-Anhaltes landtāgā uzvarējusi galēji labējā Alternatīva Vācijai (AfD), iegūstot 43,8% balsu un 39 no 83 deputātu vietām. Tas ir labākais AfD rezultāts kādas Vācijas federālās zemes vēlēšanās, taču partija par trim mandātiem nesasniedza absolūto vairākumu. CDU, kuru pārstāvēja esošais premjerministrs Svens Šulcē, piedzīvoja smagu zaudējumu un ieguva 15 vietas, kas ir mazāk nekā puse no 2021. gada 40 mandātiem. AfD un BSW teorētiski veido minimālo 44 vietu vairākumu, taču BSW ir paziņojusi, ka neatbalstīs nedz AfN kandidāta Ulriha Zīgmunda, nedz CDU kandidāta Šulcē vadītu valdību.
Galvenais
- AfD ieguva 43,8% balsu un 39 no 83 vietām Saksijas-Anhaltes landtāgā — par trim mazāk nekā absolūtais vairākums
- Salīdzinot ar 2021. gadu, AfD gandrīz divkāršoja rezultātu (no 20,8% līdz 43,8%); CDU zaudēja vairāk nekā pusi atbalsta — no 40 līdz 15 vietām
- Pārējās partijas: SPD 9,3% (8 vietas), Zaļie 8,9% (8), Die Linke 8,6% (8), BSW 5,3% (5); FDP nepārvarēja 5% barjeru
- Teorētiskā AfD+BSW koalīcija veidotu 44 vietu šauru vairākumu, taču BSW paziņoja, ka neatbalstīs valdību nedz ar AfN kandidātu Ulrihu Zīgmundu, nedz ar CDU kandidātu Svenu Šulcē
- AfD programmā ietilpst turpmākas militārās palīdzības Ukrainai pārtraukšana, sankciju pret Krieviju atcelšana un ciešāku saišu ar Maskavu atjaunošana; Vācijas ārpolitika tomēr ir federālā līmenī
- Ārvalstu reakcijas: Ilons Masks un bijušais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns sveica AfD; Itālijas vicepremjers Mateo Salvini nodēvēja rezultātu par "triumfējošu uzvaru"; Polijas premjerministrs Donalds Tusks asi kritizēja poļu politiķus, kas to svinēja
- Vēlēšanu aktivitāte bija 77,8%; 20. septembrī gaidāmas vēl divu federālo zemju vēlēšanas — Meklenburgā-Priekšpomerānijā un Berlīnē
Kāpēc tas ir svarīgi
AfD dubultoja savu 2021. gada rezultātu un sasniedza labāko rādītāju kādas Vācijas federālās zemes vēlēšanās partijas vēsturē, vienlaikus izvirzot Saksijas-Anhalti uz ceļa, kas var novest pie pirmās AfD vadītās reģionālās valdības Vācijā. CDU zaudēja vairāk nekā pusi atbalsta — no 40 līdz 15 mandātiem — un kanclers Frīdrihs Mercs nosauca rezultātu par šoku. AfD programma tieši skar Ukrainu: tā ietver turpmākās militārās palīdzības pārtraukšanu, sankciju pret Krieviju atcelšanu un ciešāku saišu ar Maskavu atjaunošanu. Reakcijas no Masks, Orbāna, Salvīni un Fico, kas sveica uzvaru, un Tuska asa kritika parāda, cik polarizējošs šis iznākums ir kļuvis Eiropā.
Kas notika
6. septembrī Saksijas-Anhaltē notika zemju vēlēšanas; provizoriskie rezultāti, kas publicēti ap plkst. 3 naktī, apstiprināja AfD uzvaru ar 43,8% balsu un 39 no 83 landtāga vietām. Absolūtais vairākums prasa 42 vietas, tāpēc AfD par trim mandātiem nesasniedza mērķi. Tas joprojām ir labākais AfD rezultāts kādas Vācijas federālās zemes vēlēšanās un gandrīz divkāršo 2021. gada 20,8% rādītāju. CDU, kuru pārstāvēja esošais premjerministrs Svens Šulcē, krietni zaudēja — no 40 līdz 15 vietām ar 17,2% balsu. Pārējais sadalījums: SPD 9,3% (8), Zaļie 8,9% (8), Die Linke 8,6% (8) un BSW 5,3% (5). FDP nepārvarēja 5% barjeru. Vēlēšanu aktivitāte sasniedza 77,8%. Teorētiski AfD+BSW veidotu minimālo 44 vietu vairākumu, taču BSW paziņoja, ka neatbalstīs nedz AfD kandidāta Ulriha Zīgmunda, nedz CDU kandidāta Šulcē vadītu valdību. Kanclers Mercs nosauca CDU rezultātu par smagāko partijas zaudējumu pēdējās desmitgadēs un paziņoja par nodomu turpināt vadīt valdību un reformēt koaliciestu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visas pieejamās informācijas avoti ir ukraiņu valodā (valsts UA), tāpēc ziņojumi konsekventi AfD raksturo kā galēji labēju un prokrievisku partiju, uzsverot tās nostāju pret palīdzību Ukrainai un pret Ukrainas iestāšanos ES un NATO. Ukrainas mediji īpaši izceļ Krievijas dimensiju AfD platformā — aicinājumu atcelt sankcijas, solījumu par bezmaksas krievu valodas nodarbībām Saksijas-Anhaltes skolās, AfD ārpolitikas vadītāja Markusa Fronmaijera tikšanos Maskavā ar Krievijas varasiestādēm un Gazprom pārstāvjiem par Nord Stream atjaunošanu, kā arī Vājdeles paziņojumu, ka Vācija pieprasīs Ukrainai atmaksāt palīdzības izdevumus un kompensēt Nord Stream bojājumus. Plaši tiek citēts arī 2024. gada AfD Bundestāga frakcijas aicinājums boikotēt Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzrunu un Vācijas Federālā konstitūcijas aizsardzības biroja 2025. gada klasifikācija, kas AfD nodēvē par "apstiprinātu labēji ekstrēmistisku organizāciju" (tiesa, 2026. gada februārī tiesa pagaidām aizliedza izmantot šo apzīmējumu). Ukrainas virsraksti rezultātu saista ar riskiem Ukrainai un Eiropas drošībai.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskie aspekti pieejamo avotu klāstā aprobežojas ar vairāku ārvalstu politiķu un sabiedrisko personu reakcijām, ko atspoguļojuši tie paši ukraiņu valodas mediji: Ilons Masks komentēja AfD līderes Vājdeles ierakstu ar vārdiem "Labs rezultāts"; bijušais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns nodēvēja nakti par "neaizmirstamu" un teica "Piesprādzējieties, tas ir tikai sākums"; Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni rezultātu nodēvēja par "triumfējošu uzvaru"; Slovākijas premjerministrs Roberts Fico to raksturoja kā vēlētāju suverēnu lēmumu un kritizēja Vācijas valdošās partijas. Polijas premjerministrs Donalds Tusks asi kritizēja poļu politiķus, kas svinēja AfD panākumu, nosaucot viņus par "idiotiem vai nodevējiem"; uz to atbildēja Konfederācijas deputāts Konrads Berkovičs, apgalvodams, ka Tusks saņem finansējumu no Vācijas.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti pamatā saskan par rezultātu skaitliskajiem datiem, taču pastāv neliela atšķirība par precīzu AfD balsu īpatsvaru: lielākā daļa avotu un provizoriskie oficiālie rezultāti norāda 43,8%, bet viens raksts (6878), kā arī ziņojumi no Reuters un Guardian izmanto noapaļoto 44% rādītāju. Otrs neskaidrības lauks ir BSW pozīcija: partijas Saksijas-Anhaltes līderis Tomass Šulcē paziņoja, ka BSW ir gatava sarunām ar visiem spēkiem, tostarp AfD, tomēr vienlaikus BSW ir oficiāli paziņojusi, ka neatbalstīs valdību nedz ar AfD kandidātu Zīgmundu, nedz ar CDU kandidātu Svenu Šulcē — šīs divas nostājas tiešā veidā savā starpā nesakrīt.
Konteksts
Saksijas-Anhaltes landtāgā ir 83 vietas; absolūtais vairākums prasa 42. Pašreizējais sadalījums pēc vēlēšanām: AfD 39, CDU 15, SPD 8, Zaļie 8, Die Linke 8, BSW 5. AfD tika dibināta 2013. gada februārī un pirmoreiz Bundestāgā iekļuva 2017. gadā — pirmoreiz galēji labējai partijai kopš Otrā pasaules kara. BSW jau iepriekš paziņoja, ka neatbalstīs valdību nedz ar Zīgmundu, nedz ar Šulcē, kas padara koalīcijas aritmētiku sarežģītu. 2025. gadā Vācijas Federālais konstitūcijas aizsardzības birojs klasificēja AfD kā "apstiprinātu labēji ekstrēmistisku organizāciju"; AfD šo lēmumu apstrīd tiesā. 20. septembrī gaidāmas vēl divas zemju vēlēšanas — Meklenburgā-Priekšpomerānijā (kur AfD stabili līderpozīcijās) un Berlīnē — un nākamās federālās vēlēšanas jānotiek līdz 2029. gadam. Vācijas ārpolitika ir federālā līmenī, tāpēc pat AfD vadīta Saksijas-Anhaltes valdība automātiski nenozīmētu izmaiņas Vācijas Ukrainas politikā.