Publicēts: · Atjaunināts:

ES un vairākas valstis nosoda Krievijas vēlēšanas okupētajās Ukrainas teritorijās; sola jaunas sankcijas

Krievija 18.–20. septembrī rīkoja Valsts domes vēlēšanas, tostarp okupētajās Ukrainas teritorijās — Krimā, Sevastopolē un daļās no Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem. 21. septembrī ES augstā pārstāvja Kaja Kallasas paziņojumā ES nosodīja šo rīcību, paziņoja, ka nekad neatzīs ne balsošanas norisi, ne rezultātus, un izsludināja sankcijas pret personām, kas iesaistītas šo vēlēšanu organizēšanā, kā arī pret personām, kas parakstījušās par brīvu un godīgu vēlēšanu iespēju apdraudēšanu Krievijā. Savus nosodījumus pauda arī Igaunija, Lietuva, Francija, Polija, Vācija, Šveice, Rumānija, kā arī piecu valstu (Apvienotā Karaliste, Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande, Norvēģija) kopīgs paziņojums.

Galvenais

  • Krievija 18.–20. septembrī rīkoja Valsts domes vēlēšanas, tostarp Krimā, Sevastopolē un okupētajās daļās Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos.
  • ES 21. septembrī paziņoja, ka nekad neatzīs šo balsošanu okupētajās teritorijās vai to rezultātus, un nosodīja to kā starptautisko tiesību, tostarp ANO Hartas, un Ukrainas neatkarības, suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpumu.
  • ES augstā pārstāve Kaja Kallas paziņoja par sankcijām pret personām, kas iesaistītas vēlēšanu organizēšanā okupētajās teritorijās, pret kandidātiem, kas tajās startēja, un pret personām, kas vainojamas brīvu un godīgu vēlēšanu iespējas graušanā Krievijā.
  • ES nosodīja partijas «Jabloko» (vienīgā reģistrētā pretkara partija) federālā saraksta izslēgšanu no vēlēšanām un Krievijas lēmumu neaicināt ODIHR novērotājus.
  • Igaunijas ārlietu ministrs Margus Tsahkna nodēvēja vēlēšanas par «politisku šovu», kura mērķis ir nostiprināt Vladimira Putina varu; Lietuvas ārlietu ministrs Kęstutis Budrys paziņoja, ka vēlēšanas nav bijušas ne brīvas, ne godīgas.
  • Kopīgu paziņojumu izdevušas arī Apvienotā Karaliste, Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande un Norvēģija, Francija, Polija, Vācija un Šveice; Rumānija nosodīja Krievijas iecirkņu atvēršanu Piedņestrijā bez Kišiņevas piekrišanas.
  • Saskaņā ar Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem (apstrādājot aptuveni 95% protokolu) vienotā Krievija saņēma 57,83% balsu, KPRF — 13,81%, LDPR — 8,98%, «Jaunie cilvēki» — 7,96%; partijai «Godīgā Krievija» bija 4,96% — zem 5% sliekšņa.

Kāpēc tas ir svarīgi

ES oficiāli apņēmusies neatzīt okupētajās teritorijās notikušās vēlēšanas un izsludinājusi jaunas sankcijas — tas ir solis ar konkrētām juridiskām un diplomātiskām sekām. Šīs bija pirmās Krievijas parlamenta vēlēšanas, kas notika okupētajās Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu daļās, padziļinot Krievijas mēģinājumus šīs teritorijas integrēt. Rietumvalstu pārstāvji skaidri norādījuši, ka balsošana grauj arī demokrātiju pašā Krievijā, atsaucoties uz «Jabloko» izslēgšanu, ODIHR novērotāju neaicināšanu un neatkarīgo mediju ierobežošanu. ES, Igaunijas, Lietuvas, Francijas, Polijas, Vācijas, Šveices, Rumānijas, kā arī piecu valstu (Apvienotā Karaliste, Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande, Norvēģija) saskaņotie nosodījumi liecina par plašu starptautisko vienotību pret šo Krievijas soli.

Kas notika

Krievija 18.–20. septembrī rīkoja Valsts domes vēlēšanas, kurās pirmo reizi tika iekļautas arī okupētās Ukrainas teritorijas — Krimas Autonoma Republika, Sevastopole un daļas no Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem. Krievija neaicināja ODIHR novērotājus, un Krievijas Augstākā tiesa pirms tam bija atcēlusi «Jabloko» federālā saraksta reģistrāciju — «Jabloko» bija vienīgā reģistrētā partija ar atklāti pretkaru programmu. Saskaņā ar Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem (pēc aptuveni 95% protokolu apstrādes) valdošā «Vienotā Krievija» saņēma 57,83% balsu un uzvarēja 208 vienmandāta apgabalos; KPRF ieguva 13,81%, LDPR — 8,98%, «Jaunie cilvēki» — 7,96%, bet «Godīgā Krievija» ar 4,96% palika nedaudz zem 5% sliekšņa. Ievēloto deputātu skaits «Vienotajai Krievijai» tiek lēsts aptuveni 348–356 no 450, kas būtu lielākā frakcija partijas vēsturē. 21. septembrī ES augstā pārstāve Kaja Kallasa ES vārdā nosodīja vēlēšanu rīkošanu okupētajās teritorijās, paziņoja, ka ES nekad neatzīs ne to norisi, ne rezultātus, un izsludināja sankcijas pret organizatoriem, kandidātiem okupētajās teritorijās un personām, kas atbildīgas par brīvu vēlēšanu iespējas graušanu Krievijā. Līdzīgus nosodījumus pauda Igaunija, Lietuva, Francija, Polija, Vācija (kas vēlēšanas nodēvēja par «inscenētu pasākumu»), Šveice un Rumānija (kas nosodīja arī Krievijas iecirkņu atvēršanu Piedņestrijā bez Moldovas piekrišanas). Apvienotā Karaliste, Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande un Norvēģija izdeva kopīgu paziņojumu, raksturojot balsošanu kā rupju Ukrainas suverenitātes un ANO Hartas pārkāpumu.

Kur atspoguļojums atšķiras

Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas publicētie federālā saraksta rezultāti nedaudz atšķiras atkarībā no apstrādāto protokolu īpatsvara: pie aptuveni 95,18% «Vienotā Krievija» ieguva 57,83%, KPRF — 13,81%, LDPR — 8,98%, «Jaunie cilvēki» — 7,96%, bet «Godīgā Krievija» — 4,96% (zem 5% sliekšņa); pie aptuveni 97,37% «Vienotā Krievija» bija pieaugusi līdz 57,96%, KPRF noslīdējusi līdz 13,67%, LDPR — 8,96%, «Jaunie cilvēki» — 7,91%, bet «Godīgā Krievija» pakāpusies līdz 5,1% (virs sliekšņa). Atsevišķi Igaunijas ārlietu ministra Margus Tsahkna izteikumi par vēlēšanu mērķi dažādos avotos formulēti nedaudz atšķirīgi — kā «politiskais šovs», «politiskais spektrs» vai «Putina varas tālāka nostiprināšana».

Konteksts

Šīs bija pirmās Krievijas Valsts domes vēlēšanas kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma, un pirmo reizi balsošana tika rīkota okupētajās Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu daļās. Krievija jau iepriekš bija atteikusies uzaicināt ODIHR novērotājus, un Augstākā tiesa atcēla vienīgās atklāti pretkaru noskaņotās partijas «Jabloko» federālā saraksta reģistrāciju. 20. septembrī okupācijas varas iestādes Doneckas apgabalā slēdza «vēlēšanu iecirkņus» jau plkst. 14:00, oficiāli skaidrojot ar augstu aktivitāti, bet Krievijas propagandisti atzinuši, ka patiesais iemesls bija draudu no Ukrainas dronu uzbrukumiem vakarā.