Kalla sola jaunu ES sankciju kārtu par Krievijas vēlēšanām okupētajās Ukrainas teritorijās
ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kalla paziņoja, ka rosinās Eiropas Savienībai noteikt sankcijas pret personām, kuras veicinājušas Krievijas Valsts domes vēlēšanu rīkošanu Ukrainas okupētajās teritorijās. Viņa Krievijas vēlēšanas raksturoja kā smagu triecienu Krievijas demokrātijai un norādīja, ka to iznākums nekad nav bijis apšaubāms.
Galvenais
- Kaja Kalla paziņoja, ka rosinās ES sankcijas pret personām, kas veicinājušas Krievijas Valsts domes vēlēšanu rīkošanu okupētajās Ukrainas teritorijās
- Paziņojums publicēts platformā X, to nodevusi ziņu aģentūra «Yevropeiska pravda»
- Kalla raksturoja vēlēšanas kā «demokrātijas simulāciju» un smagu triecienu Krievijas demokrātijai
- Krievijas parlaments vēlēšanas notika no 18. līdz 20. septembrim gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās
- Šveice nosodīja Krievijas vēlēšanu rīkošanu okupētajās Ukrainas teritorijās
- Vācijas valdība trīs dienu balsošanu nodēvēja par «inscenētu pasākumu»
- Starptautiskie novērotāji ziņoja par daudziem pārkāpumiem vēlēšanu procesā Krievijā
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis paziņojums liecina par iespējamiem jauniem ES ierobežojošiem pasākumiem pret amatpersonām, kuras iesaistītas Krievijas vēlēšanu organizēšanā okupētajā Ukrainas teritorijā. Tas pievienojas Eiropas nosodījuma viļņiem saistībā ar Krievijas Valsts domes balsojumu un politiskajiem apstākļiem, kādos tas notika, vienlaikus tieši sasaistot sankciju politiku ar darbībām okupētajās Ukrainas teritorijās un paaugstinot izmaksas Krievijas varas pārstāvības prasībām tur.
Kas notika
ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kalla sociālajā tīklā X publicēja paziņojumu, kurā pavēstīja, ka rosinās Eiropas Savienībai noteikt sankcijas pret personām, kuras veicinājušas Krievijas Valsts domes vēlēšanu rīkošanu okupētajās Ukrainas teritorijās. Kalla raksturoja trīs dienu balsojumu kā smagu triecienu Krievijas demokrātijai un uzsvēra, ka iznākums nekad nav bijis apšaubāms. Viņa norādīja, ka Kremlis apspieda domas brīvību, aizliedza darbību vienīgajai reģistrētajai partijai, kas iebilst pret karu Ukrainā, un nelaida klāt starptautiskos vēlēšanu novērotājus, secinot, ka Krievijā palikusi vienīgi «demokrātijas simulācija». Krievijas parlamenta vēlēšanas notika no 18. līdz 20. septembrim gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās, un starptautiskie novērotāji ziņoja par daudziem pārkāpumiem balsošanas laikā. Pēdējā «balsošanas» dienā, 20. septembrī, okupētajā Doņeckas apgabalā balsošanas laiks tika saīsināts, un oficiālā ziņotā aktivitāte bijusi virs 80%.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Kalla paziņojums ietilpst plašākā rietumvalstu nosodījuma kontekstā: Šveice ir nosodījusi Krievijas vēlēšanu rīkošanu okupētajās Ukrainas teritorijās, Vācijas valdība trīs dienu balsojumu nodēvējusi par «inscenētu pasākumu», bet Rumānijas Ārlietu ministrija nosodījusi Krievijas vēlēšanu iecirkņu atvēršanu Piednestā bez Kišiņevas piekrišanas, uzskatot to par Moldovas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpumu.
Konteksts
Krievijas parlamenta vēlēšanas notika no 18. līdz 20. septembrim gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Starptautiskie novērotāji ziņoja par daudziem pārkāpumiem vēlēšanu gaitā. Šveice nosodīja Krievijas balsojuma rīkošanu okupētajās Ukrainas teritorijās, bet Vācijas valdība trīs dienu balsojumu nodēvēja par «inscenētu pasākumu».