PACE atzīst jauno Krievijas Valsts domi par neleģitīmu
Parlamentārā asambleja 30. septembrī Strasbūrā pieņēma rezolūciju „Viltus „vēlēšanas" Krievijā un tās destabilizējošie uzbrukumi Eiropai", ar kuru jaunievēlētā Krievijas Valsts dome atzīta par neleģitīmu. Par rezolūciju balsoja 59 delegāti, neviens neatbalstīja vai neatteicās balsot. PACE nosodīja arī vēlēšanu rīkošanu okupētajās Ukrainas teritorijās un aicināja neatzīt to juridiskās sekas, turpināt politisko izolāciju un ieviest sankcijas pret to organizētājiem.
Galvenais
- PACE 30. septembra plenārsēdē Strasbūrā pieņēma rezolūciju ar nosaukumu „Viltus „vēlēšanas" Krievijā un tās destabilizējošie uzbrukumi Eiropai".
- Par rezolūciju balsoja 59 PACE delegāti; neviens neatbalstīja vai neatteicās balsot.
- PACE atzina, ka 18.–20. septembra „vēlēšanas" neatbilda brīvu un godīgu vēlēšanu pamatnosacījumiem un jauno Valsts domi nevar uzskatīt par demokrātiski ievēlētu vai leģitīmu pārstāvniecības iestādi.
- PACE nosodīja vēlēšanu rīkošanu okupētajās Ukrainas teritorijās — Krimā, Sevastopolē un Krievijas kontrolētajās Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu daļās, kā arī ukraiņu iedzīvotāju piespiešanu piedalīties „vēlēšanu" procesos.
- PACE aicināja neatzīt šo vēlēšanu juridiskās vai politiskās sekas okupētajās teritorijās un atturēties no kontaktiem ar jauno Valsts domi.
- PACE aicināja noteikt sankcijas pret Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas vadību un locekļiem, reģionālo vēlēšanu komisiju darbiniekiem un citām personām, kas organizēja vai vadīja vēlēšanas, tostarp okupētajās teritorijās.
- Rezolūcijā tika iekļauti trīs Ukrainas deputātes Jevhenijas Kravčuk iesniegtie grozījumi, kuri apstiprina, ka okupācija ir īslaicīga, nepārnes suverenitāti uz okupantu un nevar mainīt okupētās teritorijas tiesisko statusu.
Kāpēc tas ir svarīgi
PACE lēmums ir nozīmīgs politisks signāls no vienas no galvenajām Eiropas parlamentārajām struktūrām: tā nepaziņo vien, ka Krievijas vēlēšanas neatbilst demokrātiskajiem standartiem, bet arī formāli atzīst jaunievēlēto Valsts domi par neleģitīmu un aicina dalībvalstis ierobežot kontaktus ar to, ieviest sankcijas un turpināt Krievijas varas iestāžu politisko izolāciju. Rezolūcija nostiprina arī starptautisko humanitāro tiesību principu, ka okupācija nepārnes suverenitāti uz okupantu.
Kas notika
30. septembrī Strasbūrā Parlamentārā asambleja pieņēma rezolūciju, ar kuru jaunais Krievijas Valsts domes sastāvs atzīts par neleģitīmu. Par dokumentu balsots 59 PACE delegātu labā, neviens balsojumā nav atbalstījis rezolūciju. Rezolūcija „Viltus „vēlēšanas" Krievijā un tās destabilizējošie uzbrukumi Eiropai" konstatē, ka 18.–20. septembra Krievijas Valsts domes vēlēšanas neatbilda brīvu un godīgu vēlēšanu pamatnosacījumiem un jaunievēlēto domi nevar uzskatīt ne par demokrātiski ievēlētu, ne par leģitīmu tautas pārstāvniecības orgānu. PASE nosodīja vēlēšanu rīkošanu okupētajās Ukrainas teritorijās — Krimā, Sevastopolē un Krievijas kontrolētajās Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu daļās, kā arī ukraiņu iedzīvotāju piespiešanu piedalīties šajos procesos. Asambleja aicināja neatzīt šo vēlēšanu juridiskās vai politiskās sekas okupētajās teritorijās, atturēties no kontaktiem ar jauno Valsts domi, ieviest sankcijas pret Centrālās vēlēšanu komisijas vadību un locekļiem, reģionālo komisiju darbiniekiem un citām personām, kas organizēja vai vadīja vēlēšanas, arī okupētajās teritorijās, kā arī pret personām, kas uz tām kandidēja vai darbojās kā viltus „novērotāji". PASE pauda bažas par atsevišķu Padomes Eiropas dalībvalstu pilsoņu līdzdalību šādā novērošanā, arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Rezolūcijā iekļauti trīs Ukrainas deputātes Jevhenijas Kravčuk iesniegtie grozījumi, kas apstiprina, ka pagaidu okupācija nepārnes suverenitāti uz okupantu un nevar mainīt okupētās teritorijas tiesisko statusu. Dokumentā PASE aicināja ieviest arī Šengenas zonas mēroga ierobežojumus Krievijas akreditēto diplomātu un amatpersonu ceļošanai un ierobežot tūrisma vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, pastiprināt Ukrainas atbalstu, tostarp izmantot iesaldētos Krievijas suverēnos aktīvus tās aizsardzībai un atjaunošanai, un turpināt Krievijas politisko un diplomātisko izolāciju.
Konteksts
Krievijā Valsts domes vēlēšanas notika 18.–20. septembrī; pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem un eksitpolu rezultātiem valdošā partija „Vienotā Krievija" saņēma 57,83% balsu un ieguva 355 no 450 vietām — partijas lielāko frakciju vēsturē. Krievija organizēja balsošanu arī 11 vienmandāta apgabalos, ko nelikumīgi izveidoja uz okupētajām Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu daļām, kā arī Krimā un Sevastopolē. Kanādas, Austrālijas, Jaunzēlandes, Norvēģijas, Lielbritānijas un Francijas valdības, kā arī Eiropas Savienība, nosodīja vēlēšanu rīkošanu okupētajās Ukrainas teritorijās. 26. septembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis noteica sankcijas 44 personām, kas saistītas ar nelikumīgajām vēlēšanām okupētajās teritorijās, bet Ukrainas Ārlietu ministrija nosauca balsošanu par „okupanta varas farsu" un paziņoja, ka Ukraina neatīz ne pašas vēlēšanas, ne to rezultātus. Iepriekš PASE jau bija pasludinājusi Vladimiru Putinu par Krievijas neleģitīmo prezidentu.