ES lielākais sankciju paplašinājums kopš kara sākuma – aptuveni 1 600 jaunu ierakstu pret Krieviju
ES ārlietu ministri 12. oktobrī Luksemburgā apstiprināja jaunu sankciju paketi pret Krieviju – aptuveni 1 600 jaunu ierakstu, kas vērsti uz Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu. Gandrīz puse no jaunajiem ierakstiem saistīti ar ballistisko raķešu ražošanas ķēdi. ES augstā pārstāve Kaja Kallasa to raksturoja kā lielāko vienreizējo sankciju saraksta paplašinājumu kopš pilna mēroga kara sākuma.
Galvenais
- 12. oktobrī ES ārlietu ministri Luksemburgā apstiprināja aptuveni 1 600 jaunus sankciju ierakstus pret Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu.
- Tas ir lielākais vienreizējais ES sankciju saraksta paplašinājums kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma.
- Vairāk nekā puse jauno ierakstu saistīti ar ballistisko raķešu ražošanas ķēdi.
- Jaunais saraksts ietver 743 personas un 826 organizācijas, ko apsūdz par atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā.
- Atsevišķi pievienoti 77 cilvēki saistībā ar Krievijas Valsts domes vēlēšanām okupētajās Ukrainas teritorijās septembrī.
- Kopš kara sākuma ES sankciju ierakstu skaits pieaugs no aptuveni 3 000 līdz aptuveni 4 600.
- ES augstā pārstāve Kaja Kallasa aicināja ASV pievienoties ES sankcijām un ieviest «Graham likumu» pret Krieviju.
Kāpēc tas ir svarīgi
Šī ir lielākā vienreizējā sankciju kārt pret Krieviju kopš pilna mēroga kara sākuma: gandrīz 1 600 jaunu ierakstu, no kuriem vairāk nekā puse saistīti ar ballistisko raķešu ražošanu. Ar to kopējais ES sankciju ierakstu skaits kopš 2022. gada pieaug no aptuveni 3 000 līdz aptuveni 4 600. Papildus iekļauti 77 cilvēki par prettiesiskajām Valsts domes «vēlēšanām» okupētajās Ukrainas teritorijās. Eiropas amatpersonas to pozicionē kā signālu, ka ES nesamazinās spiedienu uz Krieviju, neskatoties uz paralēliem ASV soļiem.
Kas notika
12. oktobrī ES ārlietu ministri Luksemburgā formāli apstiprināja jaunu sankciju paketi pret Krieviju, ko ES augstā pārstāve Kaja Kallasa nodēvēja par lielāko vienreizējo sankciju saraksta paplašinājumu kopš pilna mēroga kara sākuma. Pakete pievieno aptuveni 1 600 jaunus ierakstus, kas vērsti uz Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu – vairāk nekā puse no tiem saistīti ar ballistisko raķešu ražošanas ķēdi. Sarakstā iekļautas 743 personas un 826 organizācijas, ko apsūdz par atbalstu Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā. Atsevišķi sankciju sarakstam pievienoti 77 cilvēki par Krievijas Valsts domes «vēlēšanu» organizēšanu uz laiku okupētajām Ukrainas teritorijām septembrī: 74 kandidāti no tā sauktajām «DNR», «LNR», Zaporižjas un Hersonas apgabaliem un «Krimas Republikas un Sevastopoles pilsētas», kā arī 3 Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi. Šīm personām noteikts ES iebraukšanas un tranzīta aizliegums, aktīvu iesaldēšana un aizliegums ES pilsoņiem un uzņēmumiem nodrošināt tām līdzekļus. Ar jauno paketi kopējais ES sankciju ierakstu skaits kopš kara sākuma pieaug no aptuveni 3 000 līdz aptuveni 4 600. ES saskaņoja sankciju sarakstu jau 7. oktobrī vēstnieku līmenī pirms 12. oktobra ministru apstiprinājuma. Attiecīgie tiesību akti publicēti ES Oficiālajā Vēstnesī.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi pieejamie avoti ir Ukrainas mediji, tāpēc saturs vienmērīgi kalpo Ukrainas interesēm. Ziņojumi uzsver, ka sankcijas ir tiešs spiediens uz Krievijas spēju finansēt un apbruņot karu pret Ukrainu, īpaši izceļot ballistisko raķešu un dronu ražotājus. Ukrainas mediji īpaši izceļ atsevišķo sankciju grupu par Valsts domes «vēlēšanām» okupētajās teritorijās kā Ukrainas suverenitātes un starptautisko tiesību pārkāpumu. Rakstos uzsvērts kontrasts starp ES turpināto sankciju pastiprināšanu un ASV lēmumu 9. oktobrī mīkstināt sankcijas pret Krievijas dīzeļdegvielu – Volodymirs Zelenskis to nodēvēja par vājuma pazīmi un «dāvanu» Putinam.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras ar Kajas Kallasas izteikuma akcentiem, lai gan skaitliski tie nesakrīt. Daļa avotu (Forbes Ukraine, Укрінформ) uzsver vienu triljonu eiro un aicinājumu ASV ieviest «Graham likumu», bet citi (Інтерфакс-Україна, Радіо Свобода) izceļ ES darbības pret ēnu floti un Lielbritānijas pievienošanos sankcijām.
Konteksts
9. oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps pēc telefonsarunas ar Vladimiru Putinu paziņoja par vienošanos par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un pasaules tirgiem, vienlaikus ASV Finanšu ministrija izsniedza vispārēju licenci, kas līdz 2027. gada 7. aprīlim atļauj ar to saistītos darījumus; Zelenskis to nosodīja. 22. septembrī ES Padome pagarināja sankciju režīmu pret personām, kas apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, par 36 mēnešiem līdz 2029. gada 22. septembrim, vienlaikus no saraksta svītrojot Krievijas uzņēmējus Mihailu Fridmanu un Alisheru Usmanovu. Iepriekšējais 21. sankciju pakets, kas pieņemts jūlijā, bija lielākais četros gados – tajā tika pievienotas 48 personas un 170 uzņēmumi. 12. oktobra Padomē tika apspriesta arī iespēja ierobežot Krievijas diplomātu pārvietošanos starp ES dalībvalstīm.