Mērs: Eiropa turpinās atbalstīt Ukrainu bez ASV palīdzības, brīdina par Krievijas ietekmi
Vācijas kanclers Frīdrihs Mērs intervijā «Bloomberg» sacīja, ka Eiropas lielākais risks ir Krievijas ietekmes nenovērtēšana uz Eiropas sabiedrībām un ka Krievija tiecas destabilizēt visu Eiropas kontinenta politisko kārtību. Viņš apliecināja, ka Eiropas valstis finansiāli atbalsta Ukrainu, nepaļaujoties uz ASV finansējumu, un gatavojas turpināt šo atbalstu, kā arī sankcijas pret Krieviju arī bez amerikāņu atbalsta.
Galvenais
- Mērs sacīja, ka Eiropas lielākā baža ir Krievijas ietekmes nenovērtēšana uz Eiropas sabiedrībām.
- Mērs paziņoja, ka Krievija tiecas destabilizēt visu Eiropas kontinenta politisko kārtību.
- Mērs uzsvēra, ka Vācija un citas Eiropas valstis finansiāli atbalsta Ukrainu bez paļaušanās uz ASV finansējumu.
- Mērs atzina, ka Eiropa nevar ātri aizvietot amerikāņu pretgaisa aizsardzības sistēmas un izlūkošanas sadarbību.
- Mērs sacīja, ka ES turpinās atbalstīt Ukrainu un uzturēt sankcijas pret Krieviju līdz kara beigām.
- Mērs katrā tikšanās reizē mēģina pārliecināt Trampu, ka stabila Eiropa atbilst ASV interesēm.
- Vācijas valdība augustā apsūdzēja Krieviju par dronu uzbrukuma organizēšanu Leipcigas lidostai.
Kāpēc tas ir svarīgi
Mērs publiski definēja Krievijas draudu kā vērstu ne tikai pret Ukrainu, bet pret visu Eiropas demokrātisko iekārtu, kas paaugstina tematu Briseles un dalībvalstu dienaskārtībā. Vienlaikus viņš apstiprināja gatavību turpināt finansiālu atbalstu Ukrainai un sankcijas pret Krieviju bez amerikāņu atbalsta, vienlaikus godīgi atzīstot, ka Eiropa nevar ātri aizstāt ASV pretgaisa aizsardzības un izlūkošanas ieguldījumu.
Kas notika
Vācijas kanclers Frīdrihs Mērs 19. oktobra intervijā «Bloomberg» paziņoja, ka Eiropas galvenā problēma ir Krievijas ietekmes nenovērtēšana uz Eiropas sabiedrībām un ka Krievija tiecas destabilizēt visu Eiropas kontinenta politisko kārtību. Viņš uzsvēra, ka Krievijas mērķis pārsniedz teritoriālus ieguvumus Ukrainā un ietver bailes no demokrātijas, atvērtām sabiedrībām un Eiropas integrācijas panākumiem. Mērs apliecināja, ka Vācija, citas Eiropas valstis un partneri ārpus ASV finansiāli atbalsta Ukrainu, nepaļaujoties uz ASV finansējumu, un ka Eiropa turpinās šo atbalstu līdz kara beigām, lai gan tas ir ievērojams slogs budžetiem. Viņš arī atzina, ka Eiropa nevar ātri aizstāt amerikāņu pretgaisa aizsardzības sistēmas un izlūkošanas sadarbību, bet Eiropas valdības ir saklausījušas trauksmes signālu un reformē aizsardzības sektoru, lai nostiprinātu stratēģisko neatkarību NATO ietvaros. Mērs pastāstīja, ka katrā tikšanās reizē mēģina pārliecināt ASV prezidentu Donaldu Trampu, ka stabila Eiropa ir pašu Amerikas interesēs.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji (Ukrinform un ZN.UA) akcentē Mēra brīdinājumus par Krievijas draudu Eiropas politiskajai kārtībai un uzsver, ka Eiropa turpina finansiāli atbalstīt Ukrainu bez paļaušanās uz ASV. Abas publikācijas izceļ Zelenska apsūdzību, ka Tramps mēģina piespiest Ukrainu kapitulēt Kremļa priekšā, vienlaikus ar ASV prasību pārtraukt triecienus Krievijas naftas rūpnīcām, veidojot Vašingtonas nostājas ietvaru kā spiedienu uz Kijivu.
Konteksts
Augustā Vācijas valdība apsūdzēja Krieviju par dronu uzbrukuma organizēšanu Leipcigas lidostai — vienu no arvien biežākajiem sabotāžas incidentiem Eiropā, ko piedēvē Krievijai vai tās sabiedrotajiem. Pirms tam Vācija bija slēgusi Krievijas konsulātu Bonnā un «Krievijas namu» Berlīnē, uz ko Maskava atbildēja ar Vācijas «Goethe-Institut» filiāles slēgšanu. Oktobra sākumā Vācijas ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs brīdināja, ka Vācija ir kļuvusi par vienu no Krievijas galvenajiem pretiniekiem ēnu karā un ka Krievijas drauds ir ieguvis «jaunu, bīstamāku kvalitāti», norādot uz risku, ka Eiropas lielākā ekonomika var tikt ievilkta vardarbīgā konfliktā. Eiropas līderi pašlaik cenšas mazināt plaisu starp Kijivu un Vašingtonu pēc tam, kad Zelenski apsūdzēja Trampu par mēģinājumu piespiest Ukrainu kapitulēt, pieminot ierobežojumus Starlink ātrumam un kavēšanos Patriot raķešu piegādēs, kamēr ASV administrācija prasa Ukrainai pārtraukt triecienus Krievijas naftas rūpnīcām.