Mērs noraida Ukrainas kapitulāciju un apsola turpināt Vācijas atbalstu
Vācijas federālais kanclers Friedrichs Mērs 21. oktobrī Berlīnes Global Dialog forumā paziņoja, ka Ukrainas kapitulācija, tostarp beznosacījuma kapitulācija, nav pieļaujama, jo nozīmētu visu Ukrainas sabiedroto kapitulāciju. Viņš uzsvēra, ka Vācija atbalsta Ukrainu, lai pēc iespējas ātrāk izbeigtu karu, un ka Krievijas dezinformācija un hibrīdūdens uzbrukumi ir lielākais drauds Vācijas drošībai.
Galvenais
- Mērs 21. oktobrī Berlīnes Global Dialog forumā paziņoja, ka Ukrainas kapitulācija nav pieļaujama
- Vācija atbalsta Ukrainu, lai pēc iespējas ātrāk izbeigtu karu, nevis to pagarinātu
- Mērs Krievijas agresiju nodēvēja par fundamentālu uzbrukumu Eiropas pēckara politiskajam kārtībai
- Mērs Krievijas dezinformāciju un hibrīdūdens uzbrukumus nosauca par lielāko draudu Vācijas drošībai
- 20. oktobrī Oslo notika Zelenska, Vitkofa, Stēres un Stuba sarunas par kara izbeigšanu, drošības garantijām, teritoriāliem jautājumiem un sankcijām
- Kalla paziņoja, ka ASV sarunu vadītāji pusotru gadu mēģinājuši virzīt Ukrainu uz kapitulāciju Putina noteiktajos apstākļos
- Zelenskis apsūdzēja ASV par Patriot raķešu piegāžu kavēšanu un pieminēja 12 raķešu mēnesī
Kāpēc tas ir svarīgi
Mērs ir skaidri noraidījis jebkādu scenāriju, kurā Ukraina piekāpjas Krievijai, vienlaikus apliecinot Vācijas atbalsta turpināšanu kā pašas Vācijas drošības interesēs. Viņa brīdinājumi par Krievijas hibrīddraudiem paplašina diskusiju ārpus frontes līnijas un liek uztvert Vācijas atbalstu Ukrainai kā tieši saistītu ar Eiropas drošības arhitektūru. Vienlaikus Mēra izteikumi nāca dienu pēc Oslo sarunām un ukrainiešu kritikas par ASV spiedienu uz Kijivu.
Kas notika
21. oktobrī Berlīnes Global Dialog forumā Vācijas kanclers Frīdrihs Mērs paziņoja, ka Ukrainas kapitulācija, arī beznosacījuma kapitulācija, nav pieņemama, jo nozīmētu visu Ukrainas sabiedroto sakāvi. Viņš uzsvēra, ka Vācija atbalsta Ukrainu, lai pēc iespējas ātrāk izbeigtu karu, un ka Berlīna turpinās sniegt ievērojamu palīdzību, kas ir Vācijas pašas drošības interesēs. Mērs arī ziņoja, ka 20. oktobra Oslo sarunās starp Zelenski, ASV īpašo sūtni Stīvu Vitkofu, Norvēģijas premjerministru Jonu Gāru Stēri un Somijas prezidentu Aleksandru Stubu izdevās panākt zināmu progresu jautājumos par kara izbeigšanu, drošības garantijām Ukrainai, teritorialitāti un sankcijām. Pēc Oslo tikšanās Vitkofs devās uz Krieviju, lai turpinātu sarunas. Vienlaikus Mērs nosauca Krievijas dezinformāciju un hibrīdūdens uzbrukumus par lielāko draudu Vācijas drošībai, brīdinot, ka Krievija katru dienu mēģina destabilizēt Vāciju ar diversijām, uzbrukumiem komunikāciju sistēmām un informatīvo ietekmi, un ka šo draudu bīstamība valstī joprojām tiek novērtēta par zemu. Viņš Krievijas agresiju raksturoja kā fundamentālu uzbrukumu Eiropas pēckara politiskajam kārtībai.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji uzsver Mēra skaidro noraidījumu Ukrainas kapitulācijai un Vācijas atbalsta apņemšanos, to saistot ar paša Mēra vārdiem, ka Berlīna rīkojas savu drošības interešu vārdā. Vienlaikus Ukrainas reportāžas izceļ ukrainiešu bažas par ASV spiedienu: Eiropas Savienības ārlietu vadītāja Kaja Kallasa paziņoja, ka amerikāņu sarunu vadītāji pusotru gadu mēģinājuši virzīt Ukrainu uz kapitulāciju Putina noteiktajos apstākļos, bet Ukraina nav padevusies, pateicoties Eiropas atbalstam. Pats Zelenskis intervijā Bloomberg apsūdzēja ASV par Patriot raķešu piegāžu kavēšanu, neskatoties uz to, ka Ukraina ir apmaksājusi daļu bruņojuma PURL programmā, un minēja, ka Vašingtona pašlaik piegādā aptuveni 12 Patriot raķetes mēnesī, kas esot aptuveni ceturtdaļa no apjomiem Džo Baidena prezidentūras laikā.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskajā mediju vidē Mēra nostāja tiek attēlota kā trīs vienlaicīgu vēstījumu kombinācija: atbalsts Ukrainai, gatavība sarunām un brīdinājums par Krievijas hibrīddraudiem visai Eiropas drošības struktūrai. Viņa saistība starp palīdzību Ukrainai un Vācijas pašas drošību kalpo kā pamatojums turpmākam atbalstam arī iekšpolitiskajā diskusijā Vācijā, vienlaikus izceļot Krievijas dezinformāciju kā akūtu draudu, kas prasa pastāvīgu uzmanību.
Konteksts
20. oktobrī Oslo notika sarunas starp Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un ASV īpašo sūtni Stīvu Vitkofu, piedaloties Norvēģijas premjerministram Jonam Gāram Stērem un Somijas prezidentam Aleksandram Stubam. Tikšanās skāra ceļus kara izbeigšanai, drošības garantijas Ukrainai, teritoriālus jautājumus un sankcijas; pēc tās Vitkofs devās uz Krieviju, lai turpinātu sarunas. Šajā kontekstā ES ārlietu vadītāja Kaja Kallasa izteica apgalvojumu, ka ASV sarunu vadītāji pusotru gadu mēģinājuši virzīt Ukrainu uz kapitulāciju Putina noteiktajos apstākļos, kamēr Eiropas atbalsts esot atturējis Kijivu no pakļaušanās. Savukārt Zelenskis norādīja uz Patriot raķešu piegāžu kavēšanu un pieminēja aptuveni 12 raķešu mēnesī.