ES līderi Briselē lūgs Zelenskim mīkstināt kritiku pret Trampu
ES līderi 16. oktobrī Briselē slēgtā sanāksmē plāno lūgt Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim mīkstināt viņa publisko kritiku pret ASV prezidentu Donaldu Trampu. Trīs neatklāti amatpersonas, ko citē Financial Times, raksturoja gaidāmo vēstījumu kā "līdzjūtīgu, bet stingru". Tikšanās notiek augošu transatlantisko saspīlējumu fonā, ko saasinājis Trampa lēmums atļaut Krievijas dīzeļdegvielas importu un tā sauktais "enerģijas pamiers".
Galvenais
- ES līderi 16. oktobrī Briselē plāno slēgtu tikšanos ar Zelenski
- Vēstījums raksturots kā "līdzjūtīgs, bet stingrs"; viens amatpersonas teica: "Varbūt tas ir tiesa, bet ne viss ir jāsaka skaļi"
- Trīs neatklāti amatpersonas, kas pazīstamas ar samita plaknem, runīja ar Financial Times
- Zelenskis FT intervijā sacīja, ka jūtas "nodots" ASV darījuma dēļ ar Krieviju par dīzeļdegvielu un Trampa izsludināto "enerģijas pamieru"
- Zelenskis uzskata, ka Ukraina "zaudē" ASV kā sabiedroto, un aicina Vašingtonu palikt starpnieku karā ar Krieviju
- 9. oktobrī Tramps piekrita piegādāt no 300 000 līdz 3 miljoniem tonnu Krievijas dīzeļdegvielas ASV un pasaules tirgiem pēc sarunas ar Putinu
- 11. oktobrī Tramps pēc sarunas ar Putinu paziņoja par tā saukto "enerģijas pamieru"; Financial Times ziņoja, ka Ukraina nezināja par vienošanos
- ES galvenā diplomāte Kaja Kallasa teica: "Spiediens uz Ukrainu ir nepareiza pieeja" — ES un ASV pieejas karam atšķiras
Kāpēc tas ir svarīgi
Samits atgādina par ES bažām, ka Zelenska retorika pret Trampu var vēl vairāk pasliktināt jau tā trauslās transatlantiskās saites. Eiropas līderi vienlaikus cenšas saglabāt vienotību par atbalstu Ukrainai, vienlaikus pārvaldot atkarību no ASV aizsardzības un izlūkdatu jomā. Plānotā iejaukšanās atklāj nesaskaņas starp Kijivu un tās Eiropas atbalstītājiem par to, kā tikt galā ar Trampa administrāciju.
Kas notika
ES līderi 16. oktobrī Briselē plāno slēgtu tikšanos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, lai lūgtu viņam mīkstināt publisko kritiku pret ASV prezidentu Donaldu Trampu. Trīs neatklāti amatpersonas, kas pazīstamas ar samita plaknem un ko citēja Financial Times, raksturoja gaidāmo vēstījumu kā "līdzjūtīgu, bet stingru". Viens no amatpersoniem sacīja: "Varbūt tas ir tiesa, bet ne viss ir jāsaka skaļi." ES amatpersonas ir pārsteigtas par Zelenska asajiem izteikumiem pret Trampu un bažīgas, ka tie var vēl vairāk pasliktināt jau tā saspringtās Vašingtonas-Kijivas attiecības. Saruna notiek pēc vairākām Trampa administrācijas darbībām, kas saasinājušas saspīlējumu, tostarp vienošanās par Krievijas dīzeļdegvielas importu, tā sauktā "enerģijas pamiera" izsludināšanas un draudu apturēt izlūkošanas datu apmaiņu, ja Ukrainas triecieni pret Krievijas naftas rūpnīcām turpināsies.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Financial Times raksturoja pašreizējo krīzi kā nopietnāko Trampa un Zelenska attiecību eskalāciju kopš abu prezidentu publiskās sarunas Ovalajā kabinetā pagājušajā gadā. Vācijas kanclers Frīdrihs Merzs ceturtdien sacīja, ka Eiropa turpinās atbalstīt Ukrainu, to definējot kā Eiropas politiskās kārtības aizsardzību pret Krievijas spiedienu, ne tikai Ukrainas teritoriālās integritātes jautājumu. Īrijas premjerministrs Mišels Mārtins uzsvēra nepieciešamību turpināt dialogu ar ASV, atzīmējot, ka iepriekšējās domstarpības tika pārvarētas ar diplomātiskiem kontaktiem. ES galvenā diplomāte Kaja Kallasa norādīja, ka ES un ASV pieejas karam atšķiras, uzsverot, ka spiediens jāizdara uz agresoru, ne upuri.
Konteksts
9. oktobrī Tramps telefonsarunā ar Putinu piekrita piegādāt no 300 000 līdz 3 miljoniem tonnu Krievijas dīzeļdegvielas ASV un pasaules tirgiem, norādot uz mērķi pazemināt cenas; Zelenskis nodēvēja šo lēmumu par vāju. Tajā pašā dienā Zelenskis apsūdzēja Trampu par sarunām ar Putinu Ukrainas-ASV sarunu laikā Maiami; Tramps savukārt paziņoja, ka "ir laiks Ukrainai izvēlēties jaunu prezidentu", un vainoja Kijivu par miera līguma trūkumu. 11. oktobrī Tramps pēc sarunas ar Putinu izsludināja tā saukto "enerģijas pamieru"; Financial Times ziņoja, ka Ukraina nezināja par vienošanos, un Krievija turpināja triecienus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. 12. oktobrī CNN ziņoja, ka Trampa administrācija brīdināja Ukrainu un tās Eiropas sabiedrotos, ka Vašingtona var apturēt izlūkošanas datu apmaiņu un liegt Eiropas valstīm pirkt ASV ieročus Ukrainai, ja triecieni pret Krievijas enerģētikas objektiem turpināsies; 12. un 13. oktobra vakaros Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka partneri nav brīdinājuši par Krievijas ballistisko raķešu uzbrukumiem pirms pirmajiem sprādzieniem. 14. oktobrī Zelenskis apstiprināja, ka ASV draudēja apturēt izlūkošanas datu apmaiņu, ja Ukrainas triecieni pret Krievijas naftas rūpnīcām turpināsies; brīvprātīgais Sergejs Sternenko ziņoja, ka SpaceX nakts laikā ierobežoja Starlink termināļus Ukrainas militārajiem spēkiem.