Zelenskis Briselē: Baabišs nosoda Trampa vienošanos ar Putinu kā «plauciņu» Eiropai
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 16. oktobrī ieradās ES līderu samitā Briselē, kur Čehijas premjerministrs Andrejs Baabišs asi kritizēja Donalda Trampa vienošanos ar Vladimiru Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādi, nodēvējot to par «plauciņu» Eiropai. Zelenskis žurnālistiem sacīja, ka Krievijas diktators Putins nevēlas reālas miera sarunas, bet gan «spēlējas ar vārdiem». Samita fonā žurnālists Simons Šusters raksturoja Trampa lomas maiņu — no Ukrainas un Krievijas starpnieka uz cilvēku, kurš slēdz darījumus ar krieviem.
Galvenais
- Zelenskis 16. oktobrī ieradās ES līderu samitā Briselē un paziņoja, ka Putins nevēlas reālas miera sarunas
- Čehijas premjerministrs Baabišs nosauca Trampa vienošanos ar Putinu par «plauciņu» Eiropai un aicināja Eiropu būt aktīvākai
- Baabišs iebilst pret 100 mljrd eiro palīdzības Ukrainai iekļaušanu ES ilgtermiņa budžetā; viņš ierosina to finansēt kā aizdevumu ārpus ES budžeta
- 11. oktobrī Tramps paziņoja par vienošanos ar Putinu par Krievijas naftas piegādēm ASV un pasaules tirgiem un izsludināja tā saukto enerģētisko pamieru
- 14. oktobrī Zelenskis apstiprināja, ka ASV draudēja pārtraukt izlūkošanas datu apmaiņu, ja Ukraina turpinās triecienus Krievijas NPL
- 15. oktobrī Tramps intervijā Newsmax nosauca Zelenski par «nepareizo cilvēku» sarunām par kara izbeigšanu
- Žurnālists Simons Šusters raksturoja Trampa kā pārgāju no starpnieka uz darījumu partneri ar Krieviju, radot Zelenskim izvēli — pieņemt Trampa nosacījumus vai turpināt karu bez garantētas ASV atbalsta
Kāpēc tas ir svarīgi
Samits Briselē atklāti parādīja plaisu starp Eiropas līderiem un Trampa administrāciju attiecībā uz sarunām ar Krieviju. Trampa vienošanās ar Putinu par Krievijas dīzeļdegvielu var ietekmēt sankciju režīmu un enerģētikas tirgus, bet Baabiša iebildums pret 100 mljrd eiro palīdzības Ukrainai iekļaušanu ES budžetā apdraud Eiropas finansiālā atbalsta mehānismu Ukrainai. ASV spiediens — izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanas draudi un Starlink ierobežošana — būtiski ierobežo Ukrainas spēju veikt triecienus Krievijas naftas rūpniecības objektiem.
Kas notika
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 16. oktobrī ieradās ES līderu samitā Briselē. Samita laikā Čehijas premjerministrs Andrejs Baabišs asi kritizēja Donalda Trampa vienošanos ar Vladimiru Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādi, nodēvējot to par «plauciņu» Eiropai un aicinot Eiropu būt aktīvākai savā reakcijā. Baabišs arī paziņoja, ka neatbalsta 100 mljrd eiro palīdzības Ukrainai iekļaušanu ES ilgtermiņa budžetā, ierosinot to noformēt kā aizdevumu ārpus ES budžeta. Zelenskis žurnālistiem Briselē sacīja, ka Putins nevēlas reālas miera sarunas un «spēlējas ar vārdiem», kā arī brīdināja, ka pēc dīzeļa vienošanās var sekot gāzes darījumi un sankciju mazināšana citās nozarēs, tostarp banku sektorā. Zelenskis uzsvēra, ka Kijiva netika iepriekš informēta par Vašingtonas vienošanos ar Maskavu par dīzeļdegvielu un sankciju mazināšanu. Žurnālista Simona Šustera rakstā The Atlantic Tramps raksturots kā pārgājis no Ukrainas un Krievijas starpnieka lomas uz darījumu partnera lomu ar Krieviju, liekot Zelenskim izvēlēties — pieņemt Trampa nosacījumus par kara izbeigšanu uz Krievijas noteikumiem vai turpināt karu ar vai bez ASV atbalsta.
Kur atspoguļojums atšķiras
Tramps apgalvo, ka abas puses ir piekritušas tā sauktajam enerģētiskajam pamieram, savukārt Financial Times ziņo, ka Ukrainā par šo vienošanos nezināja. Baabišs Trampa lēmumu nodēvē par «plauciņu» Eiropai, kamēr Tramps savas vienošanās pozicionē kā soļus uz kara izbeigšanu un Zelenski sauc par «nepareizo cilvēku» sarunām.
Konteksts
Trampa vienošanās ar Putinu paredz Krievijas degvielas atgriešanos pasaules tirgos un iespējamu sankciju mīkstināšanu pret Krieviju. 12 ASV senatoru vēstulē Trampam šī vienošanās nosaukta par «nodevību Ukrainas tautai». ES vadītāji publiski apliecinājuši Zelenskim, ka ES sankcijas pret Krieviju netiks mīkstinātas, vienlaikus ASV vēlas mīkstināt sankcijas pret «ēnu floti». Ukraina īsteno militāro kampaņu ar koda nosaukumu M&Ms, kuras mērķis ir ar mākslīgā intelekta droniem traucēt Krievijas lidostu un gaisa satiksmi virs Maskavas. ASV nav brīdinājušas Kijivu par Krievijas ballistiskajiem triecieniem 12. un 13. oktobrī.