ES saglabā energetiskās sankcijas pret Krieviju, atmetot ASV plānus par gāzapielādi
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Lejena nosaucusi Krieviju par neuzticamu enerģētikas piegādātāju, jo Maskava esot izmantojusi enerģētisko atkarību kā šantāžas līdzekli. Viņa uzsvērusi, ka ES sankcijas saglabāsies līdz karam beigsies. ASV administrācija savukārt, ieskaitot Eiropas piedāvājumus, ir ierosinājusi atsākt Krievijas gāzapielādi.
Galvenais
- ES enerģētikas sankcijas pret Krieviju paliks spēkā līdz Krievija pārtrauks karu pret Ukrainu.
- Urzula fon der Lejena nosaucīja Krieviju par neuzticamu enerģētikas piegādātāju.
- ASV administrācija, ieskaitot Donalda Trampa administrācija, ierosinājusi apsvērt Krievijas gāzapielādes atsākšanu.
- Eiropas ierēdņi iebilst pret Krievijas gāzapielādes atsākšanu, baidoties, ka tā palielinās Maskavas ietekmi.
- Eiropas valstis joprojām iepirk Krievijas gāzu.
- No janvāra līdz septembrim ES ostapporti pieņēma 12,18 miljoni tonnu Krievijas sašķidētā gazām, kas ir par 9,5% vairāk nekā iepriekšējā periodā.
- ASV un Krievijas pārstāvji, tostarp Džareds Kušners un Kiriļs Dmitrijevs, esot apsprieduši iespēju iesaistīt ASV investorus «Ziemeļu straumes» atjaunošanā.
Kāpēc tas ir svarīgi
Šī pozīcija atklāj tiešu konfrontāciju starp Donalda Trampa administrācijas centieniem atjaunot Krievijas enerģētiskās saiknes ar Eiropu un Eiropas Komisijas kategorisku nostvāru pret jaunu atkarību no Krievijas. Tā arī rāda, ka ES enerģētikas sankcijas ir saistītas ar kara beigšanos, nevis ar kādu atsevišķu plašāku sadraudzības līgumu. Situācija, kurā Eiropas valstis joprojām iepirk Krievijas gāzu, lai gan oficiālā retorika ir pret tāку atsākšanu, apgrūtina Eiropas Vienotības un enerģētikas politikas pārstāvību.
Kas notika
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Lejena atkārtoja, ka ES enerģētikas sankcijas pret Krieviju tiks saglabātas, līdz Krievija pārtrauks karu pret Ukrainu, un nosaucīja Krieviju par neuzticamu enerģētikas piegādātāju. Ѕī atbilde notika kontekstā, kurā ASV administrācija, ieskaitot Donalda Trampa administrācija, ierosināja vai apsprieda Krievijas gāzapielādes atsākšanu Eiropā kā daļu no iespējamās miera vienošanās par karu Ukrainā. Eiropas ierēdņi šo ideju noraidīja, baidoties, ka tā stiprinās Maskavos ekonomіч un politisku ietekmi.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
ASV administrācijas, Eiropas Komisijas un dažu Eiropas valstu pozīcijas šķiet atšķirīgas: ASV ir atvērtas diskusijai par Krievijas gāza un «Ziemeļu straumes» atjaunošanu, savukārt Eiropas iestādes pret to iebilst. Šī atšķirība liecina par spотрженням uner enerjelic MASKava
Kur atspoguļojums atšķiras
Avotiem є розбіжність у формулюванні: одні стверджують, що адміністрація Дональда Трампа пропонує відновити постачання російського газу до Європи, інші — що це лише пропозиція або розгляд можливості в межах потенційної мирної угоди.
Konteksts
Росія раніше перекрила постачання газу до Європи, що разом з вторгненням в Україну стало одним із підстав для запровадження санкцій ЄС у сфері енергетики. Європейські посадовці також наголошують, що Росія використовувала енергетичну залежність як інструмент шантажу. За повідомленнями, американські та російські чиновники обговорювали залучення американських інвесторів до відновлення Nord Stream, а Джаред Кушнер і радник Володимира Путіна Кирило Дмітрієв брали участь у таких переговорах.