Notikums: 2. septembris · Publicēts: · Atjaunināts:

ES dalībvalstis sola jaunu pretgaisa aizsardzības palīdzību Ukrainai; ES izmaksāti 8,47 miljardi eiro no aizdevuma

ES dalībvalstis 2. septembrī neformālā ES ārlietu ministru sanāksmē Viklovā, Īrijā, paziņoja par jaunām saistībām nodrošināt Ukrainai pretgaisa aizsardzības līdzekļus, tostarp interceptoru raķetes. Par to pēc sanāksmes preses konferencē informēja ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa. Viņa arī paziņoja, ka no 90 miljardu eiro aizdevuma jau izmaksāta pirmā 8,47 miljardu eiro transe un papildu 6,1 miljards eiro apstiprināts, tostarp pretgaisa aizsardzībai, taču tas neesot pietiekami.

Galvenais

  • 2. septembrī vairākas ES dalībvalstis neformālā ES ārlietu ministru sanāksmē Viklovā, Īrijā, paziņoja par jaunām saistībām nodrošināt Ukrainai pretgaisa aizsardzības līdzekļus, tostarp interceptoru raķetes.
  • Par solījumiem pēc sanāksmes informēja ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa.
  • Kallasa paziņoja, ka no 90 miljardu eiro Ukrainas atbalsta aizdevuma jau izmaksāti pirmie 8,47 miljardi eiro.
  • Papildu 6,1 miljards eiro apstiprināts, tostarp pretgaisa aizsardzībai, taču Kallasa uzsvēra, ka tas nav pietiekami.
  • Kallasa atteicās nosaukt konkrētus interceptoru skaitļus vai valstis, kas sniegušas solījumus, norādot, ka dalībvalstis pašas publiskos detaļas.
  • Kallasa uzsvēra, ka Ukrainai papildus ES līmeņa atbalstam nepieciešams arī divpusējs atbalsts no partnervalstīm.
  • Kallasa paziņoja, ka Maskava nav mainījusi savus kara mērķus un ka nesenie Krievijas uzlidojumi Kijivai liecina, ka Krievija nevēlas mieru.

Kāpēc tas ir svarīgi

Šie solījumi nāk laikā, kad Ukraina saskaras ar pastāvīgiem Krievijas triecieniem un akūtu pretgaisa aizsardzības līdzekļu trūkumu. Kallasas paziņojums par 8,47 miljardu eiro jau izmaksātu pirmo transe un papildu 6,1 miljarda eiro apstiprināšanu no 90 miljardu eiro aizdevuma parāda Eiropas finansiālā atbalsta apmēru. Vienlaikus Kallasa uzsvēra, ka ES līmeņa finansējums vien nepietiek un ka Ukrainai nepieciešams arī divpusējs atbalsts no partnervalstīm.

Kas notika

2. septembrī neformālā ES ārlietu ministru sanāksmē Viklovā, Īrijā, vairākas ES dalībvalstis paziņoja par jaunām saistībām nodrošināt Ukrainai pretgaisa aizsardzības līdzekļus, tostarp interceptoru raķetes. Par solījumiem pēc sanāksmes preses konferencē informēja ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa. Viņa paziņoja, ka no 90 miljardu eiro Ukrainas atbalsta aizdevuma jau izmaksāta pirmā 8,47 miljardu eiro transe un papildu 6,1 miljards eiro apstiprināts, tostarp pretgaisa aizsardzībai, taču uzsvēra, ka šis apjoms nav pietiekams. Kallasa atteicās nosaukt konkrētus interceptoru skaitļus vai valstis, kas sniegušas solījumus, norādot, ka dalībvalstis pašas publiskos visus datus. Viņa arī uzsvēra, ka papildus ES līmeņa atbalstam Ukrainai nepieciešams divpusējs atbalsts no partnervalstīm, un paziņoja, ka Maskava nav mainījusi savus kara mērķus un ka nesenie Krievijas uzlidojumi Kijivai liecina, ka Krievija nevēlas mieru.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas avoti konsekventi fokusējas uz Kajas Kallasas paziņojumu un jaunajām ES saistībām pretgaisa aizsardzības jomā. Segumā uzsvērti ES līmeņa finansējuma rādītāji — 8,47 miljardi eiro jau izmaksāti, 6,1 miljards eiro apstiprināts un 90 miljardu eiro aizdevums — kā arī viņas aicinājums pēc papildu divpusēja atbalsta. Ziņojumi saista solījumus ar Kallasas vērtējumu, ka Krievijas uzlidojumi Kijivai apliecina Maskavas nevēlēšanos panākt mieru, tādējādi interpretējot paziņojumus kā atbildi uz notiekošajiem Krievijas uzbrukumiem. Vairākos materiālos uzsvērti arī blakus procesi: Vācijas septembra pretgaisa aizsardzības pakas, Ukrainas pieprasījums izmantot ES aizdevumu PAC-3 raķešu iegādei Patriot sistēmām un ASV–Ukrainas sarunas par raķešu ražošanas licencēšanu.

Konteksts

1. septembrī Kaja Kallasa aicināja ES dalībvalstis nodot Ukrainai interceptorus, kuru uzglabāšanas derīguma termiņš tuvojas beigām. 2. septembrī Eiropas Komisijas prezidente Ursula fon der Leiena paziņoja, ka Ukraina iesniegusi pieprasījumu izmantot vairākus miljardus eiro no 90 miljardu eiro aizdevuma PAC-3 raķešu iegādei Patriot sistēmām. Pēc sarunas ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu prezidents Volodimirs Zelenskis atzīmēja, ka jaunas Vācijas pretgaisa aizsardzības pakas nonāks septembrī. Britu premjerministrs Endija Bernems informēja, ka Eiropas līderi apsver vēl vienas „gribas koalīcijas" tikšanās rīkošanu ASV ANO Ģenerālās asamblejas laikā septembrī, lai risinātu jautājumu par interceptoru piegādi Ukrainai Patriot sistēmām. 25. augustā prezidents Zelenskis ziņoja, ka neliels skaits Patriot raķešu jau nonācis Ukrainā un ka vajag vairāk. 5. augustā prezidents Zelenskis paziņoja, ka 2026. gadā Ukraina saņēmusi trīs reizes mazāk pretgaisa aizsardzības raķešu nekā 2025. gadā. ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka ASV ved sarunas ar Ukrainu par licenču piešķiršanu Patriot sistēmu raķešu ražošanai.