Mērs: viņš personīgi ved sarunas ar pasaules līderiem par papildu pretgaisa aizsardzības piegādēm Ukrainai
Vācijas kanclers Friedrichs Mērs 29. septembrī Berlīnē paziņoja, ka personīgi sarunājas ar vairāku valstu un valdību vadītājiem, lai nodrošinātu papildu pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādes Ukrainai, ko viņš nodēvēja par Kijivas lielāko vājumu. Mērs uzsvēra, ka Vācija ir intensīvās konsultācijās ar Eiropas partneriem par palīdzības stiprināšanu pirms Eiropadomes sanāksmes 15.–16. oktobrī Briselē un brīdināja, ka Ukraina var sagaidīt ļoti grūtu ziemu.
Galvenais
- Vācijas kanclers Friedrichs Mērs 29. septembrī Berlīnē paziņoja, ka personīgi sarunājas ar vairāku valstu vadītājiem par papildu pretgaisa aizsardzības piegādēm Ukrainai.
- Mērs raksturoja Ukrainas pretgaisa aizsardzību kā pašreiz lielāko vājumu un pauda cerību sagatavot Ukrainu gaidāmajai ziemai, tostarp enerģētikas jomā.
- Vācija ir intensīvās konsultācijās ar Eiropas partneriem par palīdzības Ukrainai stiprināšanu pirms Eiropadomes sanāksmes 15.–16. oktobrī Briselē.
- Mērs apsolīja, ka Vācija turpinās atbalstīt Ukrainu, jo tās drošība ir tieši saistīta ar visas Eiropas drošību.
- Vācijas ārlietu ministrs Johanns Vādefuls Strasbūrā paziņoja, ka ir pārliecināts par iespējamām pretgaisa aizsardzības piegādēm Ukrainai no vēl vismaz divām valstīm.
- Vācija sāk savu Patriot sistēmas raķešu ražošanu, taču tās būs pieejamas tikai nākamgad.
- 29. septembrī Zelenskis paziņoja, ka Ukraina no sabiedrotajiem saņēmusi NASAMS pretgaisa aizsardzības sistēmu raķešu paketi.
Kāpēc tas ir svarīgi
Ukrainas pretgaisa aizsardzība ir identificēta kā akūtākais ievainojamības punkts, kamēr Krievija turpina triecienus civilajai infrastruktūrai. Vācija aktīvi koordinē sabiedroto militāro palīdzību, un tiek apspriests iespējamais mehānisms, kādā ES dalībvalstis nodotu esošos Patriot interceptorus Ukrainai, izmantojot 90 miljardu eiro aizdevumu. ES aizsardzības ministri līdz šim nav spējuši vienoties par papildu raķešu piešķiršanu Ukrainai.
Kas notika
Vācijas kanclers Friedrichs Mērs 29. septembrī Berlīnē kopīgā preses konferencē ar Kazahstānas prezidentu Kasimu Žomartu Tokajevu paziņoja, ka viņš personīgi sarunājas ar vairāku pasaules valstu un valdību vadītājiem, lai nodrošinātu papildu pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādes Ukrainai. Mērs raksturoja Ukrainas pretgaisa aizsardzību kā valsts lielāko vājumu un pauda cerību sagatavot Ukrainu gaidāmajai ziemai, tostarp enerģētikas jomā. Viņš uzsvēra, ka Vācija ir intensīvās konsultācijās ar Eiropas partneriem par palīdzības stiprināšanu pirms Eiropadomes sanāksmes 15.–16. oktobrī Briselē, tostarp par konkrētu atbalstu Ukrainas budžetam. Mērs brīdināja, ka Krievija turpinās nežēlīgi triecienus Ukrainas civilajai infrastruktūrai, un apsolīja, ka Vācija turpinās atbalstīt Ukrainu, jo tās drošība ir tieši saistīta ar visas Eiropas drošību. Vācijas ārlietu ministrs Johanns Vādefuls Strasbūrā Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā paziņoja, ka ir pārliecināts par iespējamām papildu piegādēm no vēl vismaz divām valstīm, vienlaikus atzīstot, ka daudzas valstis, tostarp Vācija, jau ir sasniegušas atbildības robežu no drošības viedokļa. Vādefuls paziņoja, ka Vācija sāk savu Patriot sistēmas raķešu ražošanu, taču tās būs pieejamas tikai nākamgad.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas plašsaziņas līdzekļi uzsver, ka pretgaisa aizsardzība ir Ukrainas lielākais vājums un ka Mērs meklē risinājumus. Ukraiņu avoti izceļ konkrētas Vācijas valdības darbības — gaidāmos pretgaisa aizsardzības iepakojumus no Vācijas šomēnes, Vādefula cerības par piegādēm no vēl vismaz divām valstīm, kā arī aizsardzības ministra Borisa Pistoriusa vadīto darbu pie papildu sistēmu piesaistes. Ukrainas ziņojumi izceļ iespējamo ES dalībvalstu Patriot interceptoru nodošanas mehānismu, izmantojot 90 miljardu eiro aizdevumu, kā arī 28. septembra ES aizsardzības ministru sanāksmes neveiksmi vienoties par papildu raķešu piešķiršanu. Sadarbība tiek kontekstualizēta gaidāmajā 15.–16. oktobra Eiropadomes sanāksmē un gaidāmajā grūtajā ziemā.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskā (neukraiņu) ziņošana, piemēram, azerbaidžāņu aģentūras APA ziņojums, koncentrējas uz Mēra personiskās diplomātijas dimensiju un viņa brīdinājumu par ziemu un civilās infrastruktūras triecieniem, bet mazāk uzmanības veltī specifiskiem Vācijas piegāžu termiņiem vai Patriot nodošanas mehānismam. Šī pieeja šaurāk fokusējas uz kanclera paziņojumu par sarunām par palielinātām piegādēm, nenodrošinot plašāku ukraiņu kontekstu par ES konsultācijām, 90 miljardu eiro aizdevuma mehānismu vai 28. septembra ES Padomes iznākumu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras par to, vai Mērs tieši nodēvēja Krievijas triecienus Ukrainas civilajai infrastruktūrai par kara noziegumiem: viens ziņojums to piedēvē Mēram, bet citi viņa paziņojumu versijas šo formulējumu neietver. Avoti arī atšķiras par to, vai Tokajeva preses konference notika vispārīgi "otrdien" vai konkrēti 29. septembrī — lielākā daļa avotu saka "otrdien" bez datuma, bet viens avots to pieskaņo 29. septembrim. Trešā atšķirība attiecas uz Trampu un Patriot ražošanas licencēm: Zelenskis apgalvoja, ka Tramps pieņēmis galīgo lēmumu nodot Ukrainai Patriot ražošanas licences, bet pats Tramps atteicās to apstiprināt.
Konteksts
Mērs paziņojumus izteica kopīgā preses konferencē Berlīnē ar Kazahstānas prezidentu Kasimu Žomartu Tokajevu. Vācijas ārlietu ministrs Johanns Vādefuls Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā Strasbūrā paziņoja, ka pretgaisa aizsardzības piegādes Ukrainai varētu nākt no vēl vismaz divām valstīm. Vācija sāk savu Patriot raķešu ražošanu, bet iznākums nav gaidāms līdz nākamajam gadam. 29. septembrī Zelenskis paziņoja, ka Ukraina saņēmusi NASAMS pretgaisa aizsardzības sistēmu raķešu paketi. 25. septembrī Zelenskis apgalvoja, ka Tramps pieņēmis galīgo lēmumu nodot Kijivai Patriot ražošanas licences; pats Tramps atteicās to apstiprināt.