Ukraina uz izņēmuma sanāksmi NATO–Ukrainas padomē nodeva prioritāro PVO un PRO vajadzību sarakstu
7. septembrī Briselē, NATO štābā, pēc Ukrainas iniciatīvas notika ārkārtas NATO–Ukrainas padomes sēde pastāvīgo pārstāvju līmenī, ko vadīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rūte. Ukrainas delegācija nodeva alianses partneriem prioritāro un steidzamo pretgaisa un pretraķešu aizsardzības līdzekļu vajadzību sarakstu, kā arī aicināja līdz gada beigām mobilizēt resursus NATO deklarētā 70 miljardu eiro militārā atbalsta līmeņa izpildei. Sanāksme bija plānota kā gatavošanās 8. septembra Ramšteinas formāta Kontaktgrupas sanāksmei, kurā Ukrainas gaisa un raķešu aizsardzības stiprināšana būs viens no galvenajiem jautājumiem.
Galvenais
- 7. septembrī Briselē, NATO štābā, notika ārkārtas NATO–Ukrainas padomes sēde pastāvīgo pārstāvju līmenī, ko vadīja ģenerālsekretārs Marks Rūte
- Sanāksmi sasauka pēc Ukrainas iniciatīvas, gatavojoties 8. septembra Ramšteinas formāta sanāksmei
- Ukrainas delegācija nodeva NATO alianses partneriem prioritāro un steidzamo PVO un PRO līdzekļu vajadzību sarakstu
- Delegāciju pārstāvēja aizsardzības ministra vietnieks Serhijs Bojevs un bruņoto spēku komandiera vietnieks brigādes ģenerālis Serhijs Sobko
- Ukraina aicināja partnerus līdz gada beigām mobilizēt resursus NATO deklarētā 70 miljardu eiro militārā atbalsta līmeņa izpildei
- Ukrainas PVO un PRO stiprināšana būs viens no galvenajiem jautājumiem 8. septembra Ramšteinas sanāksmē
Kāpēc tas ir svarīgi
Šī NATO–Ukrainas padomes sēde formāli nostiprina gaisa un raķešu aizsardzības stiprināšanu kā galveno tematu gaidāmajā Ramšteinas sanāksmē un pārvērš NATO politisko 70 miljardu eiro atbalsta solījumu par konkrētu mobilizācijas mērķi līdz gada beigām. Ukraina skaidri definē savu aizsardzību kā tiešu Alianses interesi, vienlaikus izvirzot konkrētus piegādes variantus – Patriot, SAMP/T un Aster raķetes – kas var noteikt Ukrainas pilsētu un infrastruktūras aizsardzību ziemā.
Kas notika
7. septembrī Briselē, NATO štābā, pēc Ukrainas iniciatīvas notika ārkārtas NATO–Ukrainas padomes sēde pastāvīgo pārstāvju līmenī, ko vadīja ģenerālsekretārs Marks Rūte. Ukrainas puse nodeva alianses partneriem detalizētu pašreizējo gaisa draudu novērtējumu un prioritāro, steidzamo pretgaisa un pretraķešu aizsardzības līdzekļu vajadzību sarakstu. Ukrainas delegāciju pārstāvēja aizsardzības ministra vietnieks eirointegrācijas jautājumos Serhijs Bojevs un bruņoto spēku komandiera vietnieks brigādes ģenerālis Serhijs Sobko. Pēc sanāksmes Ukraina aicināja sabiedrotos ātri nodrošināt papildu PVO un PRO spējas, kas tieši saistītas ar ukrainu dzīvību aizsardzību, un līdz gada beigām mobilizēt resursus NATO deklarētā 70 miljardu eiro militārā atbalsta līmeņa izpildei. Ukraina arī uzsvēra, ka jāpāriet no politiski iespējamā uz operatīvi nepieciešamo. Sanāksme bija tieši pirms 8. septembra Ramšteinas formāta Kontaktgrupas sanāksmes, kur Ukrainas PVO un PRO stiprināšana būs viens no galvenajiem jautājumiem. Pirms tam, 6. septembrī, Ukrainas aizsardzības ministrs Jevhēnijs Hmara telefonsarunā ar Marks Rūti pārrunāja gatavošanos Ramšteinas sanāksmei un atbalstu PVO jomā.
Kur atspoguļojums atšķiras
Dažādi avoti ārkārtas NATO–Ukrainas padomes sēdi datē atšķirīgi: vairāki to nostāda uz 7. septembri, citi sniedz tikai vispārīgu norādi "pirms Ramšteinas formāta sanāksmes" bez konkrēta datuma. Elizejas pils paziņojums par iespējām piegādāt Patriot sistēmas un ziņas par ES un NATO spiedienu uz Spāniju un Grieķiju nodot virsāķuļu raķetes Ukrainai dažādos raksturos atainotas atšķirīgi – vienādi kā Francijas jaunu piegāžu koordinēšana, citādi kā plašāks alianses spiediens uz trešajām valstīm, kas tur šīs raķetes. Ukrainas ES pieteikuma Patriot finansējumam statuss dažādos raksturos parādās dažādos posmos: fon der Leiena apstiprinājums par saņemšanu, Eiropas Komisijas apstrāde un (pēc Суспільne, atsaucoties uz nenosauktu ES avotu) apstiprināšana.
Konteksts
Ārkārtas sanāksme notika pēc iepriekšējās Ramšteinas formāta sanāksmes 18. jūnijā Briselē, ko līdzvadīja Apvienotā Karaliste un Vācija un pēc kuras Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss paziņoja par gaisa-gaiss raķešu piegādēm no Vācijas krājumiem un kopīgu sauszemes robotizēto sistēmu ražošanu. Jūlijā Francija un Itālija vienojās paātrināt Aster 30 piegādes un piešķirt Ukrainai ražošanas licenci; Francija paziņoja par plānu nodot divas SAMP/T sistēmas, ko atgriezt no 2027. gada, kad kļūs pieejama modernizēta versija. Ukraina atsevišķi pieteikusies ES finansējumam PAC-3/Patriot virsāķuļu iegādei Ukrainas atbalsta aizdevuma programmā, bet Apvienotā Karaliste paziņojusi par 100 miljonu mārciņu paketi pirms ziemas, tostarp Patriot virsāķuļu raķetēm, kas iegādātas ar PURL mehānismu. Jūlijā Francija un Ukraina noslēdza sākotnējo vienošanos par 16 Rafale iznīcinātāju iegādi, un Ukrainai ir plašāki plāni par 100 Rafale.