FirePoint vadītāja Briselē paziņo par «Freyja» pretballistiskās aizsardzības sistēmas plāniem
Aizsardzības uzņēmuma FirePoint izpilddirektore Irina Tereha 30. septembrī aizsardzības un kosmosa samitā Briselē paziņoja par «Freyja» pretballistiskās pretgaisa aizsardzības sistēmas izstrādi Eiropai. Pirmais ballistiskā mērķa pārtveršanas tests plānots līdz 2027. gada vidum. Sistēma tiek veidota atšķirīgi no ASV Patriot un tiek testēta ar reāliem Ukrainas kara datiem.
Galvenais
- FirePoint izstrādā pretballistisko pretgaisa aizsardzības sistēmu «Freyja» Eiropas vajadzībām.
- Paziņojumu 30. septembrī Briseles samitā izteica FirePoint izpilddirektore Irina Tereha.
- Pirmais ballistiskā mērķa pārtveršanas tests plānots līdz 2027. gada vidum.
- Sistēma tiek veidota pēc «design for manufacturing» principiem — mērogojama, lēta, vairojama, galvenokārt no Eiropas komponentēm bez ITAR un Ķīnas detaļām.
- Testēšanā izmanto reālus datus no uzbrukumiem Ukrainā, tostarp pret Krievijas «Iskander» un Ziemeļkorejas raķetēm.
- «Freyja» izstrāde notiek desmit Eiropas valstu pretballistiskajā koalīcijā, kas 13. jūlijā vienojās par integrētu aizsardzību kopā ar Ukrainu.
- Tereha atzina, ka «Freyja» tuvākajā laikā nevarēs aizvietot Patriot, jo izstrādei vajadzīgs vairāk laika.
Kāpēc tas ir svarīgi
«Freyja» tiek pozicionēta kā Eiropas alternatīva ASV Patriot sistēmai, kas potenciāli var mainīt Eiropas pretballistiskās aizsardzības arhitektūru. Plānotais pārtveršanas tests līdz 2027. gada vidum saspiež to, ko Tereha raksturoja kā 40 gadu programmu, līdz nedaudz vairāk nekā diviem gadiem. Sistēma tiek izstrādāta un testēta, izmantojot reālus Ukrainas kara datus, tostarp pret Krievijas «Iskander» un Ziemeļkorejas raķetēm. 2025. gada jūlijā desmit Eiropas valstu koalīcija vienojās veidot integrētu pretballistisko aizsardzību kopā ar Ukrainu.
Kas notika
30. septembrī aizsardzības un kosmosa samitā Briselē FirePoint izpilddirektore Irina Tereha paziņoja, ka uzņēmums izstrādā pretballistisko pretgaisa aizsardzības sistēmu «Freyja», kas paredzēta Eiropai. «Freyja» tiek veidota atšķirīgi no ASV Patriot un paredzēta lielākam apdraudējumu apjomam, nekā sākotnēji bija projektēts Patriot. Katrs sistēmas komponents tiek veidots pēc «design for manufacturing» principiem — mērogojams, lēts, vairojams, galvenokārt no Eiropas komponentēm bez ITAR ierobežojumiem un Ķīnas detaļām. Pirmais ballistiskā mērķa pārtveršanas tests plānots līdz 2027. gada vidum, kas, pēc Terehas teiktā, desmit gadu programmu saspiež nedaudz vairāk nekā divos gados. Testēšana notiek Ukrainas poligonā reālos apstākļos, algoritmu apmācībā izmantojot datus par uzbrukumiem, tostarp ar Krievijas «Iskander» un Ziemeļkorejas raķetēm. Tereha skaidri norādīja, ka «Freyja» tuvākajā laikā nespēs aizvietot Patriot un tai vēl nepieciešams attīstības laiks. Sistēma top desmit valstu pretballistiskajā koalīcijā.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi trīs avoti ir Ukrainas mediji (viens aģentūra, divi mediji), kas ziņo ukraiņu valodā un vienoti ietver paziņojumu Ukrainas aizsardzības nozares līderības un reālu Ukrainas kara datu izmantošanas kontekstā. Raksti izceļ prezidenta Zelenska iepriekšējos paziņojumus un 13. jūlija Eiropas koalīcijas lēmumu kā politisko fonu, uzsverot Ukrainas lomu gan kā līdzizstrādātājai, gan kā izmēģinājumu poligonam.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Sintēzē nav atsevišķi starptautiskās perspektīvas datu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras uzņēmuma nosaukuma pierakstā — Ukrinform izmanto «FirePoint», savukārt LIGA.net un NV raksta «Fire Point».
Konteksts
13. jūlijā deviņu Eiropas valstu — Dānijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Spānijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes — līderi vienojās izveidot integrētu pretballistiskās aizsardzības koalīciju kopā ar Ukrainu. Tā paša datuma Fire Point prezentēja FP-7.x pretballistiskās raķetes, kas tiek izstrādātas «Freyja» sistēmai. 2026. gada aprīlī prezidents Zelenskis teica, ka Ukraina apsver iespēju izveidot pretballistisko sistēmu sadarbībā ar Eiropas valstīm nākamā gada laikā. 10. septembrī pēc tikšanās ar Kanādas premjerministru Marku Karniju Zelenskis paziņoja, ka Kanāda paudusi gatavību pievienoties Eiropas «Freyja» programmai.