Marks Rute
Marks Rīte (Mark Rutte) ir Nīderlandes politiķis un liberālās VVD partijas līderis. Viņš no 2010. līdz 2024. gadam pildīja Nīderlandes premjerministra amatu. Kopš 2024. gada 1. oktobra viņš ir NATO ģenerālsekretārs.
-
Polijā nokritis Krievijas raķetes un reaktīvs drons; iedzīvotājiem tika izsludināta gaisa trauha
Latvijas robežvās tika atrasta Krievijas uzbrukuma laikā iekļuvuši trīs gaisa objekti. Polijas premjers Donalds Tūskis paziņoja, ka neviens nav savainojies un svarīga infrastruktūra nav cietusi, taču notika ārkārtas sapulce.
-
Rutte: Krievija katru mēnesi zaudējusi vairāk nekā 40 000 karavīrieus
NATO ģenerālsekretārs Marka Rutte 11. novembrī Atlantijas nākotnes forumā sacīdīja, ka Krievija katru mēnesi zaudējusi vairāk nekā 40 000 karavīrieus, kas iekļauj nogalinātos un smagi ievainotos. Viņš šos zaudējumus salīdzināja ar ASV 56 000 karavīrieju zaudējumiem 14 gadu ilgajā Vjetnamas karā. Rutte taipож заявил, ka Krievija cenās saglabātcīņu, izjaukt Eiropu un samazināt atbalstu Ukrainai.
-
Oslo sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā: Vitkofs nodos Krievijai drošības garantiju dokumentu
20. oktobrī Oslo notika sarunas par Krievijas kara izbeigšanu Ukrainā, ko vadīja Norvēģijas premjerministrs Jons Gārs Stēre un kurās piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs klātienē un prezidenta Donalda Trampa znots Džareds Kušners attālināti (slimības dēļ), kā arī Somijas prezidents Aleksanders Stubbs un E4 grupas, ES un NATO pārstāvji. Pēc tikšanās Vitkofs devās uz Krieviju tikties ar Vladimiru Putinu un nodot Oslo apspriestos priekšlikumus, tostarp dokumentu ar drošības garantiju variantiem Ukrainai.
-
Tramps Nīdrā intervijā nosauc Zeļenski par «nepareizo cilvēku» un pieprasa Ukrainai vēlēšanas
ASV prezidents Donalds Tramps 15. oktobra intervijā ar Newsmax asi kritizēja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, sacīdams, ka viņš nav «liels Zelenska fans» un ka Zelenskis ir «nepareizais cilvēks», ar ko ASV būtu jārisina jautājumi. Tramps paziņoja, ka ar Zelenski ir grūtāk sarunāties nekā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ka Ukrainai jāpārtrauc triecieni pret Krievijas naftas rūpnīcām un jāsarīko vēlēšanas. Zelenskis no Briseles atbildēja, ka viņam ir vieglāk sazināties ar Trampu nekā ar Putinu, un paziņoja, ka Ukraina atjaunos triecienus pret Krievijas naftas rūpnīcām.
-
Ukraina gatavo jaunus palīdzības pakas no piecām valstīm; Lielbritānija finansēs Černobiļas remonta darbus
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņoja par jaunām palīdzības paketēm no vismaz piecām valstīm energētikas, humānās palīdzības un aizsardzības jomā. Vienlaikus Lielbritānija piešķirs 17 miljonus sterliņu mārciņu Černobiļas kodolelektrostacijas aizsargkorpusa remontam, premjerministrs Serhijs Koreckis tikās ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu, bet prezidents Volodimirs Zelenskis 15. oktobrī uzsāka vizīti Briselē.
-
Krievija naktī uz 15. oktobri uz Ukrainu izšāva divas raķetes un 580 dronus; aizsardzība neitīvi 536
Krievijas spēki naktī no 14. uz 15. oktobri (no plkst. 18:00) veica masveida triecienu Ukrainai, izšaužot divas vadāmas aviācijas raķetes Х-59 no Melnās jūras un 580 trieciendronu (Shahed, Gerbera un imitācijas droni). Līdz plkst. 8:00 Ukrainas pretgaisa aizsardzība bija neitīvējusi 536 dronus; trāpījumi reģistrēti 31 vietā, kritošās atlūzas — 28 11 vietās. Prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka Krievija apzināti eskalē uzbrukumus, izmantojot mākslīgos ātruma ierobežojumus Ukrainas aizsardzības spējām, un aicināja partnerus nostāties Ukrainas pusē.
-
Barro: divas trešdaļas Ukrainas izlūkinformācijas tagad nāk no Eiropas
Francijas ārlietu ministrs Žans-Noēls Barro intervijā France Inter 15. oktobrī paziņoja, ka divas trešdaļas izlūkdatu, ko pašlaik saņem Ukraina, nāk no Eiropas valstīm, tostarp Francijas. Viņš uzsvēra, ka Eiropa jau sen sniedz lielāko daļu atbalsta Ukrainai un izdara lielāko spiedienu uz Krieviju, kā arī aicināja eiropiešus nepadoties Krievijas propagandai.
-
Droni uzbrūk diviem tirdzniecības kuģiem pie Bulgārijas krasta; viena kuģa nogremdēšana, 11 jūrnieks pazuduši
Naktī uz 13. oktobri droni uzbruka diviem tirdzniecības kuģiem Melnajā jūrā pie Bulgārijas krasta. Maltas karoga kravas kuģis CHELSEA 3 tika trāpīts ar trim droniem aptuveni 33 km uz austrumiem no Bjalas pilsētas; visi 15 apkalpes locekļi tika evakuēti uz Varnas ostu, pieci guva vieglas traumas. Otrs kuģis nogrima aptuveni 31 km uz austrumiem no Krapecas ciema; viens jūrnieks tika izglābts, 11 joprojām tiek uzskatīti par pazudušiem. Bulgārijas premjerministrs Rumens Radevs pavēlsa izsaukt Krievijas vēstnieci un lūdza palīdzību ES un NATO.
-
Tramps izsludina «enerģētisko pamieru» Krievijai un Ukrainai, Kremlis to neapstiprina
11. oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps savā Truth Social ziņojumā paziņoja, ka starp Krieviju un Ukrainu nekavējoties stājas spēkā «enerģētiskais pamiers», apgalvojot, ka abas puses tam piekritušas. Baltais nams vēlāk skaidroja, ka pamiers sākotnēji attiecas tikai uz naftas pārstrādes rūpnīcu (NPR) apšaudes pārtraukšanu («rūpnīca par rūpnīcu»). Kremlis to neapstiprināja, un dažas stundas pēc Trampa paziņojuma Krievijas spēki turpināja uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, tostarp TEC-5 Harkivā un objektiem Kijivā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzstājoties Varšavas Drošības forumā, sacīja, ka Trampa paziņojums viņam bija jaunums, ka Ukraina atbalsta patiesu pamieru, bet ka Krievijai ir jāpārtrauc triecieni pret Ukrainas elektrostacijām un tīkliem, nevis jāvienojas par naftas rūpnīcu apmaiņu, kas ir asimetriska.
-
Tusks Varšavas drošības forumā: Ukraina cīnās par izdzīvošanu, Krievija – par dominanci
Polijas premjerministrs Donalds Tusks Varšavas drošības foruma atklāšanā 12. oktobrī uzsvēra, ka Ukraina cīnās par izdzīvošanu, bet Krievija – par dominanci, un apliecināja, ka Polija „nevar un neatteiksies” sūtīt signālus par atbalsta Ukrainai vājināšanu. Viņš pastāstīja par nesenajām sarunām ar NATO Eiropas komandieri ģenerāli Aleksusu Grinkeviču un sacīja, ka Polija un NATO gatavojas dažādiem scenārijiem, tostarp investējot aizsardzībā.
-
Sikorski aicina NATO sagatavot atbildi uz iespējamiem nāvējošiem Krievijas hibrīduzbrukumiem Eiropā
Polijas ārlietu ministrs Radostavs Sikorskis intervijā Financial Times sacīja, ka NATO valstīm jāsagatavo izlēmīga atbilde uz iespējamiem nāvējošiem Krievijas hibrīduzbrukumiem Eiropā. Viņš aicināja Eiropas sabiedrotos slēgt Krievijas konsulātus, ierobežot Krievijas diplomātu kustību, ieviest biometrisko pasu prasību visiem Krievijas pilsoņiem, kas ieceļo ES, un samazināt Krievijas tūristu vīzu skaitu. Sikorskis uzsvēra, ka nav iepriekš saskaņotas definīcijas tam, kas uzskatāms par pārrobežu uzbrukumu, un ka NATO būs jālemj, kad Krievija būs pārkāpusi robežu.
-
NATO 13.–23. oktobrī Itālijā aizvadīs ikgadējās Steadfast Noon kodolspēka mācības
NATO paziņoja, ka ikgadējās Steadfast Noon kodolspēka mācībās Itālijā no 13. līdz 23. oktobrim piedalīsies 17 dalībvalstis. Vienlaikus alianses pārstāvji uzsvēra, ka mācības ir ierastas un paredzamas, un aicināja Krieviju nemodināt nepamatotas bailes. Pavēstījums nācis laikā, kad Krievija ir draudējusi izmantot kodolieročus, ja NATO mēģinātu izolēt Kaļiņingradas apgabalu, un pēc tam, kad pēc iepriekšējām NATO mācībām Maskava nosūtīja aliansei vēstuli ar kodoldraudiem.
-
NATO gatavo «Uzvaras teoriju» — stratēģiju ātrai atvairīšanai pret Krievijas uzbrukumu austrumu flangam
NATO Augstākais sabiedrotais komandieris Eiropā ģenerālis Aleksuss Grinkevičs izstrādā stratēģijas dokumentu ar nosaukumu «Theory of Victory», kurā aprakstīts, kā alianse ātri atvairītu iespējamu Krievijas uzbrukumu NATO austrumu flangam, izmantojot dronus, mazapkalpes sistēmas un mākslīgo intelektu. Dokumentu plānots prezentēt 12. oktobrī Polijā. Pēc Grinkeviča preses sekretāra teiktā, alianses mērķis ir saglabāt NATO pārsvaru un atturēt agresiju.
-
Igaunijas drošības dienests: Milrem Robotics ēkas dedzināšana Tallinā bija Krievijas specdienestu organizēta sabotāža
Igaunijas Iekšējās drošības dienests (Kapo) secinājis, ka 14.–15. augusta naktī notikusī Milrem Robotics ēkas ugunsgrēks Tallinas Lasnamē rajonā bija iepriekš plānota sabotāžas akcija, kuru uzdeva Krievijas Federācijas specdienesti. Trīs aizdomās turamie – Latvijas pilsoņi – tika aizturēti Latvijā un nodoti Igaunijai. 29. septembrī Igaunijas Ārlietu ministrija izsauca Krievijas lietvedības pārstāvi, premjerministrs Kristens Mihals paziņoja par secinājumiem ar pilnu pārliecību, bet Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs noraidīja apsūdzības kā nepamatotas.
-
Zelenskis tikās ar NATO ģenerālsekretāru Rūti, lūdzot Patriot raķešu piegādes
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Ņujorkā tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Rūti, lai pārrunātu Ukrainas vajadzību pēc Patriot sistēmu pārtvērējraķetēm un ziemas atbalsta pakotni. Tikšanās laikā Kijiva bija saņēmusi trīs Krievijas ballistisko raķešu uzbrukumu viļņus. Zelenskis paziņoja, ka pret ballistiskajām raķetēm pašlaik efektīvi darbojas tikai Patriot pārtvērēji, un aicināja nodrošināt 100 Patriot raķešu mēnesī jeb 300 raķešu ziemā.
-
NATO virspavēlnieks: alianse pastiprina izlūkošanas informācijas apmaiņu saistībā ar Krievijas sabotāžām
NATO Augstākais sabiedrotais virspavēlnieks Eiropā Aleksuss Grinkevičs (Alexus Grinkevich) intervijā Reuters paziņoja, ka alianse pastiprina izlūkošanas informācijas apmaiņu, reaģējot uz virkni sabotāžu un citiem incidentiem, kurus, visticamāk, saista ar Krieviju. Viņš aicināja saglabāt mieru un noraidīja pieņēmumu, ka Maskava varētu izmantot ASV augstas precizitātes raķešu krājumu izsīkšanu karā ar Irānu, lai uzbruktu NATO. Grinkevičs novērtēja ierobežota Krievijas uzbrukuma risku NATO teritorijai kā "neticamu, bet neizslēdzamu".
-
Krievijas drons trāpījis pasažieru vilcienam pie Ukrainas-Polijas robežas; diplomātu vilciens atstājis staciju pirms uzbrukuma
2026. gada 13. septembra rītā Krievijas drons trāpīja pasažieru vilciena lokomotīvei Jahodinas stacijā apmēram divus kilometrus no Polijas robežas Volīnijas apgabalā. Ukrzaliznytsia norādīja, ka īsi pirms uzbrukuma stacijā atradies diplomātiskais vilciens ar bijušajiem Eiropas vadītājiem un drošības padomniekiem, un to, ka šis vilciens, iespējams, bija īstais mērķis. Negadījumā neviens necieta; Polijas premjerministrs Donalds Tusks sasauca ārkārtas sanāksmi un brīdināja par iespējamu eskalāciju.
-
Ramšteinas formāta sanāksmē Vācija paziņo par PAC-2 un AIM-9 raķešu piegādēm Ukrainai; Lielbritānija novirza 100 miljonus sterliņu mārciņu
8. septembrī notika 36. Ramšteinas formāta Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksme, kas norisinājās attālināti. Vācija paziņoja par steidzamām PAC-2 un AIM-9 raķešu piegādēm no Bundeswehr krājumiem, kā arī par projekta «City Dome» («Vairogs pār pilsētu») startēšanu Ukrainas pilsētu aizsardzībai. Lielbritānija PURL mehānisma ietvaros piešķir 100 miljonus sterliņu mārciņu (aptuveni 135 miljonus dolāru) ziemā nepieciešamā pretgaisa aizsardzības paketei, kurā ietilpst Patriot raķetes. NATO ģenerālsekretārs Marks Rute uzsvēra, ka civiliedzīvotāju upuru skaits Ukrainā pašlaik ir augstākais kopš 2022. gada maija.
-
ES dalībvalstis atļāvušas Ukrainai no ES aizdevuma finansēt Patriot interceptoru iegādi; nākamā tranše – 3,2 miljardi eiro
ES dalībvalstis apstiprinājušas atkāpi no noteikuma, kas ļauj Ukrainai no 90 miljardu eiro ES aizdevuma (Ukraine Support Loan) finansēt Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmu interceptoru iegādi. Nākamā aizdevuma tranše ir 3,2 miljardi eiro, un tā papildina jau izmaksātos 8,4 miljardus eiro. Lēmumu kopīgi sveica Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.
-
Trampa specpārstāvji Vītkofs un Kušners nedēļas nogalē dosies uz Maskavu un Kijivu
ASV prezidenta Donalda Trampa speciālie sūtņi Stīvs Vītkofs un Džareds Kušners 5. septembrī plāno ierasties Maskavā, bet 6. septembrī – Kijivā, nesaņemot piedāvājumu kara izbeigšanai. Ukrainas prezidents Volodymirs Zelenskis 4. septembra vakara uzrunā apstiprināja vizīti un paziņoja, ka Ukraina atturēsies no gaisa triecieniem Krievijā pārrunu laikā, aicinot Krieviju uz abpusēju klusumu. Tramps Baltajā namā žurnālistiem sacīja, ka sūtņi ved līdzi konkrētu kara izbeigšanas priekšlikumu.