Sikorski aicina NATO sagatavot atbildi uz iespējamiem nāvējošiem Krievijas hibrīduzbrukumiem Eiropā
Polijas ārlietu ministrs Radostavs Sikorskis intervijā Financial Times sacīja, ka NATO valstīm jāsagatavo izlēmīga atbilde uz iespējamiem nāvējošiem Krievijas hibrīduzbrukumiem Eiropā. Viņš aicināja Eiropas sabiedrotos slēgt Krievijas konsulātus, ierobežot Krievijas diplomātu kustību, ieviest biometrisko pasu prasību visiem Krievijas pilsoņiem, kas ieceļo ES, un samazināt Krievijas tūristu vīzu skaitu. Sikorskis uzsvēra, ka nav iepriekš saskaņotas definīcijas tam, kas uzskatāms par pārrobežu uzbrukumu, un ka NATO būs jālemj, kad Krievija būs pārkāpusi robežu.
Galvenais
- Polijas ārlietu ministrs Radostavs Sikorskis paziņoja, ka NATO jāsagatavo izlēmīga atbilde uz iespējamiem nāvējošiem Krievijas hibrīduzbrukumiem Eiropā.
- Sikorskis atzīmēja, ka nav iepriekš saskaņotas NATO definīcijas tam, kas uzskatāms par pārrobežu uzbrukumu.
- Polija un Igaunija pēc Krievijas dronu un iznīcinātājlidmašīnu gaisa telpas pārkāpumiem jau ir izmantojušas NATO Ziemeļatlantijas līguma 4. pantu.
- Sikorskis aicināja slēgt Krievijas konsulātus, ierobežot Krievijas diplomātu pārvietošanos un samazināt Krievijas diplomātisko pārstāvju skaitu; Polijā Krievijas konsulātu vairs nav.
- Viņš ierosināja visiem Krievijas pilsoņiem, kas ieceļo ES, noteikt biometrisko pasu prasību un atbalstīja aicinājumus samazināt Krievijas tūristu vīzu skaitu.
- Sikorskis paziņojumus izteica vizītes laikā Londonā, un viņa sacīto citēja Financial Times.
- Polija un kaimiņvalstis šos incidentus – kiberuzbrukumus, gaisa telpas pārkāpumus, sabotāžas mēģinājumus – uzskata par Krievijas kampaņu, kas vērsta uz atbalsta Ukrainai graušanu.
- Ziemeļatlantijas līguma 5. pants – kolektīvās aizsardzības klauzula – līdz šim piemērots vienīgi vienu reizi, kad AS to izmantoja pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem.
Kāpēc tas ir svarīgi
Sikorska paziņojums iezīmē topošo NATO līmeņa politikas diskusiju par to, kā aliansei jāreaģē, ja Krievijas hibrīdoperācijas Eiropā izraisīs cilvēku upurus. Tas saista Krievijas hibrīdaktivitāti ar kampaņu, kuras mērķis ir graut Eiropas atbalstu Ukrainai, asinot konflikta ietvaru kā plašāku Eiropas drošības jautājumu. Vienlaikus tas virza konkrētus vienpusējus un ES mēroga pasākumus – konsulātu slēgšanu, diplomātu ierobežošanu, biometriskās pases un vīzu samazināšanu – kas varētu ierobežot Krievijas izlūkdienestu operācijas sabiedroto teritorijā. Paziņojumu izteica priekšējās līnijas NATO valsts ārlietu ministrs, kura valsts jau ir izraisījusi 4. panta konsultācijas, kas piešķir aicinājumam īpašu diplomātisko svaru.
Kas notika
Polijas ārlietu ministrs Radostavs Sikorskis, intervijā Financial Times vizītes laikā Londonā, aicināja NATO sagatavot izlēmīgu atbildi uz iespējamiem nāvējošiem Krievijas hibrīduzbrukumiem Eiropā. Viņš uzsvēra, ka risks, ka cilvēki tiks nogalināti, pieaug, Krievijai paplašinot operācijas, kuru mērķis ir destabilizēt Eiropas sabiedrības un radīt haosu. Sikorskis atzīmēja, ka NATO trūkst iepriekš saskaņotas definīcijas tam, kas uzskatāms par pārrobežu uzbrukumu, un ka alianses būs jālemj, kad Krievija būs pārkāpusi robežu, pieprasot stingrāku atbildi. Viņš atteicās precizēt, kādai būtu jābūt NATO atbildei uz nāvējošu hibrīduzbrukumu, vienlaikus atgādinot, ka Polija un Igaunija pēc Krievijas dronu un iznīcinātājlidmašīnu gaisa telpas pārkāpumiem jau ir izmantojušas Ziemeļatlantijas līguma 4. pantu. Sikorskis aicināja Eiropas sabiedrotos slēgt Krievijas konsulātus, ierobežot Krievijas diplomātu kustības brīvību un samazināt Krievijas diplomātisko pārstāvniecību skaitu – pasākumus, kas Polijā jau īstenoti, jo Polijā vairs nav Krievijas konsulātu. Viņš arī ierosināja ieviest biometrisko pasu prasību visiem Krievijas pilsoņiem, kas ieceļo ES, lai nepieļautu Krievijas operatīvu pārvietošanos ar viltotiem dokumentiem, un atbalstīja aicinājumus samazināt Krievijas tūristu vīzu skaitu. Sikorskis aicināja pārējās ES valstis tieši saukt Krieviju pie atbildības par hibrīduzbrukumiem, ja ir pietiekami pierādījumi, un paziņoja, ka grasās pārliecināt Lielbritānijas valdību uzaicināt Poliju uz nākamā gada G20 samitu Mančestrā; Varšava ir gatava atbalstīt ciešākas ES un AK saites.
Konteksts
Ziemeļatlantijas līguma 4. pants ļauj dalībvalstij pieprasīt augsta līmeņa sabiedroto konsultācijas; Polija un Igaunija to jau izmantojušas pēc Krievijas gaisa telpas pārkāpumiem. Ziemeļatlantijas līguma 5. pants – kolektīvās aizsardzības klauzula – līdz šim piemērots vienīgi vienu reizi, kad AS to izmantoja pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem. Sikorskis atzīmēja, ka 5. pants nenozīmē automātisku dalībvalstu iesaistīšanos karā, jo tam nepieciešams sākotnējs politisks lēmums, un tā formulējums apzināti atstāts neskaidrs. ES ārlietu augstā pārstāve Kaja Kallasa septembrī paziņoja, ka ES dalībvalstis varētu pastiprināt Krievijas diplomātu kustības kontroli Šengenas zonā, aizliegt vīzu izsniegšanu bijušajiem Krievijas kaujiniekiem un samazināt Krievijas tūristu vīzu skaitu. ES Ārlietu padome 12. oktobrī bija paredzējusi apspriest papildu ierobežojumus Krievijas diplomātu kustībai, tostarp iespēju pilnībā aizliegt ceļošanu ārpus akreditācijas valsts. Rietumu izlūkdienesti esot brīdinājuši Eiropas aizsardzības uzņēmumu vadītājus par pieaugošiem Krievijas mēģinājumiem viņus likvidēt.