Vācija apsūdz Krieviju dronu uzbrukumā Leipcigas lidostā; ES apspriež vīzu ierobežošanu Krievijas pilsoņiem
Vācijas izmeklētāji ir identificējuši divus aizdomās turamos saistībā ar 4.–5. augusta dronu uzbrukumu Leipcigas/Halles lidostā, kur mērķis bija Ukrainas An-124 kravas lidmašīna. 1. septembrī Vācija oficiāli apsūdzēja Krieviju par hibrīduzbrukuma organizēšanu un paziņoja par atbildes pasākumiem, tostarp Krievijas konsulāta Bonnā slēgšanu. ES ārlietu ministri sanāksmē Īrijā apsprieda iespēju pastiprināt vīzu ierobežošanu Krievijas pilsoņiem, tostarp aizliegumu iebraukt bijušajiem Krievijas karavīriem.
Galvenais
- 4.–5. augusta naktī Leipcigas/Halles lidostā pie Ukrainas An-124 kravas lidmašīnas tika atrasts drons ar sprāgstvielām; tas nesprāga un tika neitralizēts ar attālināti vadāmu robotu.
- Vācijas izmeklētāji identificēja divus aizdomās turamos: vienu — Krievijas izcelsmes vīrieti ar Latvijas pasi, kuram ir saites ar Krievijas izlūkdienestiem, un otru — Baltkrievijas un Krievijas dubultpilsoni, kurš Šengenas zonā iebrauca ar Itālijas tūrista vīzu.
- DNS pēdas uz drona, sprāgstvielu kārbas un antenas pie lidostas, salīdzinot ar ES datubāzēm, deva sakritības Lietuvā un Somijā.
- 1. septembrī Vācija oficiāli paziņoja, ka Krievija ir atbildīga par hibrīduzbrukumu; Vācijas ārlietu ministrs Johanns Vādephuls izsauca Krievijas vēstnieku.
- Vācija paziņoja par atbildes pasākumiem: Krievijas ģenerālkonsulāta Bonnā un «Krievijas nama» Berlīnē slēgšanu, kā arī par stingrāku robežkontroli Krievijas pilsoņiem.
- ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa ziņoja par plašu atbalstu ES dalībvalstīs aizliegumam iebraukt bijušajiem Krievijas karavīriem un tūristu vīzu ierobežošanai Krievijas pilsoņiem.
- Krievijas Ārlietu ministrija noraidīja apsūdzības kā «pilnīgi nepamatotas» un piedraudēja ar atbildi.
Kāpēc tas ir svarīgi
Vācija pirmo reizi oficiāli apsūdzēja Krieviju hibrīduzbrukumā Vācijas teritorijā, kura mērķis bija Ukrainas militārā loģistikas mezgls. Incidents izgaismoja ES šengenas vīzu sistēmas ievainojamību — viens no aizdomās turamajiem iebrauca ar Itālijas tūrista vīzu. Tas atjaunoja ES diskusiju par vīzu ierobežošanu Krievijas pilsoņiem un aizliegumu iebraukt bijušajiem Krievijas karavīriem, kurai iepriekš pretojās Francija, Itālija un citas piejūras tūrisma valstis.
Kas notika
Naktī no 4. uz 5. augustu Leipcigas/Halles lidostā Vācijā pie Ukrainas An-124 kravas lidmašīnas tika atrasts drons ar sprāgstvielām. Lidmašīna tika izmantota militāro kravu pārvadāšanai, un lidosta kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma kalpo kā alternatīvs tranzīta punkts Ukrainas militārajiem sūtījumiem. Dronu neitralizēja ar attālināti vadāmu robotu; cilvēki necieta un Ukrainas lidmašīnas netika bojātas. Vēlāk tika atrasti vēl droni vai to daļas, un eksperti pieļauj, ka izmantoto dronu skaits bijis lielāks nekā sākotnēji domāts.
Vācijas izmeklētāji, izmantojot DNS analīzi un ES datubāžu salīdzināšanu, identificēja divus aizdomās turamos. Pirmais ir Krievijas izcelsmas vīrietis ar Latvijas pasi, kuram ir saites ar Krievijas izlūkdienestiem un kurš darbojās kā loģistikas koordinators un instruktors; viņš jūlija beigās iebrauca Vācijā caur Berlīnes BER lidostu, ar nomas auto devās uz Leipcigu un aizbrauca divas dienas pirms uzbrukuma. Otrais aizdomās turamais ir Baltkrievijas un Krievijas dubultpilsonis, kurš ES iebrauca ar Itālijas tūrista Šengenas vīzu, izsniegtu Itālijas vēstniecībā Minskā aprīļa beigās. Abi ir pametuši ES teritoriju, tāpēc izmeklētāji skeptiski vērtē iespēju viņus aizturēt.
1. septembrī Vācija oficiāli apsūdzēja Krieviju par hibrīduzbrukuma organizēšanu. Vācijas ārlietu ministrs Johanns Vādephuls izsauca Krievijas vēstnieku, un Vācija paziņoja par atbildes pasākumiem: Krievijas ģenerālkonsulāta Bonnā (darbība izbeigta 18. septembrī) un «Krievijas nama» Berlīnē slēgšanu, kā arī par stingrāku Krievijas pilsoņu ieceļošanas kontroli. Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts paziņoja, ka uzbrukumā aiz Krievijas stāv valsts struktūras, kas vadīja «zemāka līmeņa aģentus». Krievijas Ārlietu ministrija noraidīja apsūdzības kā «pilnīgi nepamatotas» un piedraudēja ar atbildi; 2. septembrī Maskavā tika izsaukts Vācijas vēstniecības padomnieks Bernds Finki.
ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa pēc neformālas ES ārlietu ministru sanāksmes Īrijā ziņoja par plašu atbalstu aizliegumam iebraukt bijušajiem Krievijas karavīriem un tūristu vīzu ierobežošanai Krievijas pilsoņiem, uzsverot, ka atbalsts šiem pasākumiem pieauga pēc Leipcigas incidenta. EK prezidente Ursula fon der Leiena paziņoja, ka ES nepieļaus Krievijas hibrīduzbrukumus un saglabās atbalstu Ukrainai. NATO ģenerālsekretārs Marks Rūte nosauca Krievijas darbības par bezatbildīgām un apliecināja NATO vienotību un atbalstu Ukrainai. Beļģija, Francija, Nīderlande un vairākas citas valstis izsauca Krievijas vēstniekus.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji uzsver, ka uzbrukuma mērķis bija Ukrainas militārā transporta lidmašīna lidostā, kas kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma kalpo kā galvenais loģistikas mezgls militārajiem sūtījumiem uz Ukrainu. Segums fokusējas uz Krievijas izlūkdienestu lomu un Maskavas hibrīdkara draudu Ukrainas loģistikas ķēdēm. Ukrainas Ārlietu ministrija ziņoja, ka incidentā nebija cietušo un uzņēmuma lidmašīnas netika bojātas. Avoti izceļ arī Kallasas vēršanos pret ES dalībvalstīm, salīdzinot Krievijas triecienus Ukrainas civiliedzīvotājiem ar Krievijas pilsoņu brīvu ceļošanu Eiropā. Itālijas izsniegtās vīzas dimensija un ES iekšējās nesaskaņas (Francijas, Itālijas un citu piejūras tūrisma valstu pretošanās bijušo Krievijas karavīru iebraukuma aizliegumam) tiek rādītas kā caurumi, kurus Krievija izmantojusi.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti nesaskan par diviem jautājumiem. Pirmkārt, vai mērķētais Ukrainas An-124 tobrīd bija piekrauts ar munīciju: Vācijas mediji WDR, NDR un Süddeutsche Zeitung, atsaucoties uz konfidenciālu policijas ziņojumu, ziņoja, ka lidmašīnā bijusi no Francijas nesen piegādāta munīcija; Vācijas Iekšlietu ministrija to oficiāli noraidīja. Otrkārt, kā drons nonāca pie lidmašīnas: viena versija apraksta, ka drons ietriecās An-124 spārnā, atleca un nokrita zemē nesprādzis, bet cita vienkārši ziņo, ka bruņots drons ar sprāgstvielām tika atrasts pie lidmašīnas un neitralizēts.
Konteksts
Leipcigas/Halles lidosta kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma darbojas kā alternatīvs tranzīta punkts Ukrainas militārajiem sūtījumiem. Kad tika pieņemts ES 21. sankciju pakotne, Francija, Itālija un vairākas citas piejūras tūrisma valstis atteicās pilnībā aizliegt iebraukšanu ES bijušajiem Krievijas karavīriem. Kā precedents tiek minēts 2015. gada Bundestāga uzlaušana, pēc kura aizdomās turētie netika aizturēti, jo neatgriezās Eiropā — līdzīgs skepticisms pastāv arī par Leipcigas aizdomās turamajiem, kuri abi jau pametuši ES teritoriju.