Krievija brīdina diplomātus pamest Kijivu; ES un vairākas valstis paziņo, ka paliek
Krievijas Ārlietu ministrija 3. oktobrī aicināja ārvalstu pilsoņus, tostarp diplomātisko misiju personālu, pamest Kijivu, piedraudot ar jauniem masveida triecieniem. ES vēstniece Ukrainā Kateryna Maternova 4. oktobrī paziņoja, ka ES Deleģācija un visu 25 ES dalībvalstu vēstniecības paliek Kijivā. Polijas, Igaunijas, Itālijas un citas vēstniecības arī apliecināja, ka turpina darbu Ukrainas galvaspilsētā.
Galvenais
- Krievijas Ārlietu ministrija 3. oktobrī aicināja diplomātus pamest Kijivu, piedraudot ar jauniem masveida triecieniem.
- ES vēstniece Kateryna Maternova 4. oktobrī paziļoja, ka ES Deleģācija un visas 25 ES dalībvalstu vēstniecības paliek Kijivā.
- Polijas un Igaunijas ārlietu ministrijas paziļoja, ka to vēstniecības nemainīs darba režīmu Kijivā.
- Itālijas vēstnieks Karlo Formosa apliecināja Itālijas vēstniecības klātbūtni un aicināja Krieviju ievērot Vīnes konvenciju.
- Ukrainas ārlietu ministrs Andrejs Sibiha pateicās vēstniecībām, kas palikušas, un nosauca Krievijas iebiedēšanas kampaņu par bezspēcīgu.
- Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Heorhijs Tihijs noraida The Guardian ziņoto par iespējamu evakuāciju uz Ļvivu vai Poliju.
- 3. oktobrī prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja Reuters, ka Ukrainas bruĦotie spēki pastiprinās uzbrukumus Krievijas naftas rūpnīcām.
Kāpēc tas ir svarīgi
Krievijas tiešs drauds ārvalstu diplomātiem Kijivā ir mēģinājums sagraut Rietumu politisko un simbolisko klātbūtni Ukrainas galvaspilsētā. ES iestāžu un vairāku valstu vēstniecību koordinēts publisks atteikums pamest pilsētu apliecina diplomātisko apņemšanos, vienlaikus pastiprinot politiskās likmes gadījumā, ja tiktu veikta klusa evakuācija. Vienlaikus The Guardian ziņotais par privātu konfidenciālu plānu izstrādi liecina, ka publiskā nostāja var pastāvēt līdzās neredzamai risku pārvaldībai aizkulisēs.
Kas notika
Krievijas Ārlietu ministrija 3. oktobrī izplatīja brīdinājumu, aicinot ārvalstu pilsoņus, tostarp diplomātisko misiju personālu, pamest Kijivu, un piedraudēja ar jauniem masveida triecieniem, par atbildību novelkot uz tiem, kas brīdinājumu ignorēs. Nākamajā dienā ES vēstniece Ukrainā Kateryna Maternova sociālajā tīklā X paziņoja, ka ES Deleģācija un visu 25 ES dalībvalstu vēstniecības paliek Kijivā, ka draudi ir Krievijas frustrācijas pazīme par iztrūkstošu panākumu kaujas laukā, un brīdināja Krieviju nepārbaudīt Vīnes konvenciju noturību. Polijas un Igaunijas ārlietu ministrijas paziņoja, ka to vēstniecības nemainīs darba režīmu Kijivā; Itālijas vēstnieks Karlo Formosa apliecināja Itālijas vēstniecības klātbūtni un aicināja Krieviju ievērot Vīnes konvenciju un starptautiskās humanitārās tiesības. Eiropas Komisijas preses pārstāvis Kristians Vigands uzsvēra, ka Krievija zaudē karu un paškontroli, un ka ES strādā pie lielākā sankciju pakotnes vēsturē pret Krieviju. Ukrainas ārlietu ministrs Andrejs Sibiha pateicās Kijivā palikušajām vēstniecībām un nosauca Krievijas iebiedēšanas kampaņu par jau reiz cietušu neveiksmi. Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Heorhijs Tihijs noraidīja The Guardian ziņoto par iespējamiem evakuācijas plāniem uz Ļvivu vai Poliju. 3. oktobrī prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja Reuters, ka Ukrainas bruņotie spēki pastiprinās uzbrukumus Krievijas naftas rūpnīcām, reaģējot uz Krievijas triecienu eskalāciju.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji ziņojuma centrā izvirzīja ārlietu ministra Andreja Sibihas pateicību konkrētām vēstniecībām par palikšanu Kijivā un viņa vērtējumu, ka Krievijas iebiedēšanas kampaņa ir mēģinājums mazināt Eiropas atbalstu Ukrainai. Ukrainas Ārlietu ministrijas noraidījums The Guardian ziņotajiem evakuācijas plāniem tika izcelts, uzsverot nepārtrauktu diplomātisko klātbūtni Krievijas informācijas operāciju kontekstā. Krievijas brīdinājums tika sasaistīts ar Zelenska interviju Reuters par plānotiem uzbrukumiem Krievijas naftas rūpnīcām, ievietojot draudu eskalācijas apmaiņas kontekstā.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
ES iestāžu pārstāvji — preses pārstāvis Kristians Vigands un vēstniece Kateryna Maternova — draudu definēja kā mēģinājumu iebiedēt Eiropu, lai mazinātu atbalstu Ukrainai, vienlaikus apliecinot, ka ES Deleģācija un visu 25 ES dalībvalstu vēstniecības paliek Kijivā. Polijas un Igaunijas ārlietu ministrijas, kā arī Itālijas vēstnieks izdeva atsevišķus paziņojumus, apliecinot vēstniecību klātbūtni, brīdinot Krieviju nepārbaudīt Vīnes konvenciju un apņemoties turpināt spiedienu uz Maskavu. Ziņojumos tika atzīmēta plaisa starp publisko nostāju par palikšanu Kijivā un The Guardian ziņoto privāto plānošanu, veidojot piesardzīgāku diplomātisko ainu blakus oficiālajam atteikumam pamest pilsētu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras par to, kad tieši The Guardian ziņoja par Rietumu diplomātu iespējamiem kontingences plāniem – 2. vai 3. oktobrī. Avoti arī atšķiras par to, vai iepriekšējais līdzīgais Krievijas brīdinājums diplomātiem izskanēja 2025. gada maijā vai 2026. gada maijā, kā arī par to, vai valstu vadītāji to noraidīja, vai arī diplomātiskās misijas vienkārši neatstāja Kijivu. Daži avoti 28. septembra ES sankcijas saista tieši ar ukraiņu bērnu deportāciju, bet citi tās raksturo kā atsevišķu sankciju paketni, ko raksts piesaista tikai nedēļas kontekstā.
Konteksts
Krievija izsniegusi līdzīgu brīdinājumu ārvalstu diplomātiem jau 2025. gada maijā, pēc kura vēstniecības Kijivu neatstāja. Nedēļas sākumā The Guardian ziņoja, ka Rietumu diplomāti privāti apspriež iespēju pārcelt vēstniecības uz Ļvivu vai austrumu Poliju. Krievijas brīdinājums tika izsniegts tajā pašā dienā, kad prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja Reuters par plāniem pastiprināt uzbrukumus Krievijas naftas rūpnīcām. ES nesen nosodīja atsevišķu Krievijas dokumentu NATO, kas piedraudēja ar iespējamu kodolieroču izmantošanu gadījumā, ja alianse mēģinātu izolēt Kaļiņingradas apgabalu. 28. septembrī ES noteica jaunas sankcijas Krievijai saistībā ar ukraiņu bērnu deportāciju.