Rietumvalstu vēstniecības atteikušās pamest Kijevu pēc Krievijas ĀM brīdinājuma
Pēc Krievijas Ārlietu ministrijas 3. oktobra brīdinājuma ārvalstu diplomātiem pamest Kijevu un draudiem par masveida triecienījiem vairāku ES valstu, Lielbritānijas un ASV vēstniecības publiski paziņoja, ka paliek Ukrainas galvaspilsētā. ASV valsts sekretārs Marko Rubio 5. oktobrī apliecināja, ka ASV vēstniecība turpina darbu Kijevā un Vašingtona pati izlems par savas misijas drošību.
Galvenais
- 3. oktobrī Krievijas ĀM brīdināja ārvalstu diplomātus un pilsoņus pamest Kijevu, piedraudot ar masveida triecienījiem.
- Vācijas, Itālijas, Spānijas, Francijas, Beļģijas, Nīderlandes, Slovākijas, Slovēnijas, Somijas, Lietuvas, Latvijas, Austrijas un Albānijas vēstniecības paziņoja, ka neplāno pārtraukt darbu Kijevā.
- Lielbritānijas, Polijas, Igaunijas, Ungārijas un Zviedrijas vēstniecības arī apliecināja, ka paliek Kijevā un aicināja Krieviju ievērot Vīnes konjugāciju un starptautisko humanitāro tiesību normas.
- ES vēstniece Ukrainā Katarīna Maternova paziņoja, ka ES delegācija un visu ES dalībvalstu vēstniecības turpina strādāt Kijevā.
- 5. oktobrī ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka ASV vēstniecība Kijevā pagaidām netiek evakuēta un Vašingtona pati izlems par savu diplomātu drošību.
- The Guardian ziņēja, ka Rietumu valstis privāti izstrādā rezerves plānus iespējamai vēstniecību pārcelšana optimālā uz Lvivu vai Austrumpoļu; Ukrainas ĀM norādīja, ka nav saņēmusi tādus paziņojumus.
- 30. septembrī Kijivas mērs Vitālijs Kļičko ziņēja, ka pēc Krievijas apšaudēm atlūzas atrastas uz vienas no Rietumu vēstniecībuzemām Ševčenkovskas rajonā.
Kāpēc tas ir svarīgi
Krievijas brīdinājums, noformulēts kā drošības ieteikums, liecina par mēģinājumu izmantot triecienu draudus, lai izdarītu spiedienu uz Rietumu diplomātisko klātbūtni Ukrainas galvaspilsētā. Koordinēta Rietumu vēstniecību publiska atteikšanās pamest Kijevu, atsaucoties uz Vīnes konjugāciju un starptautiskajām humanitārajām tiesībām, ir vienots diplomātisks signāls pret iebiedēšanu. ASV valsts sekretāra Rubio publiskais paziņojums, ka Vašingtona pati izlems par savas misijas drošību, uzsver turpinātu ASV iesaisti Kijevā un noraidījumu Krievijas ultimātam. Vienlaikus ziņas, ka Rietumu valstis privāti gatavo rezerves plānus vēstniecību pārcelšanai, pretstatā publiskajai «mēs paliekam» nostājai, atklāj spriedzi starp publisko pozīciju un aizkulišu gatavību. Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova līdzīgs aicinājums maijā tika noraidīts, kas liecina par atkārtojamu Krievijas spiediena taktiku pret Rietumu diplomātiskajām misijām.
Kas notika
3. oktobrī Krievijas Ārlietu ministrija brīdināja ārvalstu diplomātus un pilsoņus pamest Kijevu, piedraudot ar jauniem masveida triecienījiem un norādot, ka atbildība par iespējamām sekām gulde uz virsiem, kuri ignorē brīdinājumu. Krievijas ĀM savu brīdinājumu noformulēja kā atbildi uz Ukrainas uzbrukumiem Krievijas militārajiem mērķiem. Reaģējot uz to, gandrīz visu ES dalībvalstu vēstniecības – Vācijas, Itālijas, Spānijas, Francijas, Beļģijas, Nīderlandes, Slovākijas, Slovēnijas, Somijas, Lietuvas, Latvijas, Austrijas un Albānijas – publiskoja sociālajos tīklos paziņojumus, ka neplāno pārtraukt darbu Kijevā un aicināja Krieviju ievērot Vīnes konjugāciju. Lielbritānijas, Polijas, Igaunijas, Ungārijas un Zviedrijas vēstniecības pievienojās ar līdzīgiem paziņojumiem. ES vēstniece Ukrainā Katarīna Maternova 4. oktobrī paziņoja, ka ES pārstāvji neplāno atstāt Kijevu, un 5. oktobrī formulēja ES nostāju: «Krievijas vēstījums ir aizbrauciet vai riskējiet ar dzīvību; mūsu atbilde – mēs paliekam.» Eiropas Komisijas preses sekretārs Kristians Vīgands uzsvērtēja, ka ES diplomāti turpina strādāt Kijevā un ka Krievijas atkārtotie draudi liecina par Kremļa pašsavaldības zudumu un neveiksmēm karā. 5. oktobrī ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka ASV vēstniecība Kijevā pagaidām turpina darbu un Vašingtona pati izlems par savas misijas drošību, piebilstot, ka Valsts departaments katru dienu analizē drošību katrā ASV diplomātiskajā misijā pasaulē.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji ziņējumā centrē Krievijas 3. oktobra brīdinājumu un uzsver Rietumu vēstniecību kolektīvo atteikšanos pamest Kijevu, to pasniežot kā diplomātisku noraidījumu Krievijas iebiedēšanai. Ukrainas Ārlietu ministrijas preses sekretāra Heorhija Tihija paziņojums, ka ministrija nav saņēmusi nekādus pieteikumus vai paziņojumus no ārvalstu diplomātiskajām misijām par pārcelšanas plāniem, tiek izcelts, lai uzsvērtu Rietumu klātbūtnes noturību. Kā konteksts ziņots arī par prezidenta Volodimira Zeļenska 3. oktobra interviju Reuters, kurā viņš paziņoja, ka Ukrainas bruņotie spēki pastiprinās uzbrukumus Krievijas naftas pārvaldniecībām, reaktsēs uz Krievijas triecienu eskalāciju, kuras mērķis ir piespiest Kijevas un citu pilsētu iedzīvotājus pamest savas mājas.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskajā ziņojumā The Guardian ieviesa niansi, ka Rietumu diplomāti privāti izstrādā rezerves plānus iespējamai vēstniecību pārcelšanai uz Lvivu vai Austrumpoļu, ņemot vērā pastiprinātos Krievijas triecienījus Kijevā – šī aizkulišu plānošana nav uzsvērta Ukrainas valodas ziņojumos. Vienīgais neukrainu angļu valodas avots (Azerbaidžānas aģentūra APA) Rubio nostāju interpretē piesardzīgāk, virsrakstā norādot, ka viņš neizslēdz ASV vēstniecības darbības apturēšanu Kijevā, atšķirībā no dominējošā «mēs paliekam» narratīva.
Kur atspoguļojums atšķiras
Pastāv pretrunas starp The Guardian ziņoto, ka Rietumu valstis privāti izstrādā plānus iespējamai vēstniecību pārcelšanai uz Lvivu vai Austrumpoļu, un Ukrainas Ārlietu ministrijas paziņojumu, ka no ārvalstu partneriem nav saņemti tādi paziņojumi vai pieprasījumi. Otrs strīds skar ASV nostājas interpretāciju: lielākā daļa Ukrainas un Rietumu ziņojumu Rubio vērtējumu nodevē kā skaidru apstiprinājumu, ka ASV vēstniecība paliek Kijevā, savukārt viena raksta virsraksts liecina, ka Rubio neizslēdzis iespēju apturēt ASV vēstniecības darbību Kijevā.
Konteksts
30. septembrī Kijivas mērė Vitālijs Kļičko ziņēja, ka pēc Krievijas apšaudēm atlūzas atrastas uz vienas no Rietumu vēstniecībuzemām Ševčenkovskas rajonā. 3. oktobrī intervijā Reuters prezidents Volodimirs Zeļenskis paziņoja, ka Ukrainas bruņotie spēki pastiprinās uzbrukumus Krievijas naftas pārvaldniecībām, reaktsēs uz Krievijas triecienu eskalāciju, kas vērsta uz Kijevas un citu pilsētu iedzīvotāju izdzīšanu. Krievija līdzīgu brīdinājumu ārvalstu diplomātiem izteica maijā, un toreiz valstu vadītāji noraidīja Krievijas draudus. Krievijas ĀM savu brīdinājumu pamatoja ar atbildi uz Ukrainas uzbrukumiem Krievijas militārajiem mērķiem.