Vācija apsūdz Krieviju drona sabotāžā Leipcigas lidostā; Eiropa atsauc Krievijas diplomātus
Vācija oficiāli apsūdzēja Krieviju sabotāžas mēģinājumā, kas saistīts ar sprāgstvielu nēsājošu dronu, kuru aptuveni mēnesi iepriekš atrada Leipcigas lidostā. Reaģējot uz to, Vācijas ārlietu ministrs Johanns Vādephuls paziņoja par Krievijas konsulāta Bonnā un "Krievijas nama" Berlīnē slēgšanu. Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija, Apvienotā Karaliste, Francija, Beļģija, Nīderlande un ES atsauca Krievijas diplomātus, lai nodotu protestus.
Galvenais
- Vācija oficiāli apsūdzēja Krieviju sabotāžas mēģinājumā ar sprāgstvielu nēsājošu dronu Leipcigas lidostā, kas atklāts aptuveni pirms mēneša
- Vācija slēgs Krievijas konsulātu Bonnā un "Krievijas namu" Berlīnē
- Polija atsauca Krievijas vēstnieku, lai paustu nosodījumu Krievijas Federācijas īstenotajiem valsts terorisma aktiem
- Lietuva, Latvija, Igaunija un Apvienotā Karaliste atsauca Krievijas vēstniecību pārstāvjus; Latvija to izdarīja 2. septembrī
- ES, Francija, Beļģija un Nīderlande arī atsauca Krievijas vēstniecību pārstāvjus saistībā ar Leipcigas incidentu
- Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis paziņoja, ka Putina Krievija ir viens no nopietnākajiem drošības apdraudējumiem Eiropai un pasaules kārtībai
- Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna atbalstīja Vācijas pretpasākumus, tostarp papildu ES sankcijas
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis incidents iezīmē koordinētu Eiropas diplomātisko atbildi uz apgalvoto Krievijas sabotāžu Vācijas teritorijā — vismaz astoņas Eiropas valstis un ES atsauca Krievijas pārstāvjus. Vācija pieņēma konkrētus soda pasākumus, slēdzot Krievijas diplomātiskās iestādes. Polijas un Igaunijas amatpersonas publiski raksturoja Krievijas darbības kā valsts terorismu un plašāku apdraudējumu Eiropas un pasaules drošībai, kas liecina par stingrākas retorikas ieviešanu. Reakcija saista apgalvoto sabotāžu ar Krievijas nepārtrauktajiem uzbrukumiem Ukrainai, sasaistot hibrīdoperācijas Eiropā ar plašāku karu.
Kas notika
Vācija oficiāli apsūdzēja Krieviju sabotāžas mēģinājumā, kas saistīts ar sprāgstvielu nēsājošu dronu, kuru aptuveni mēnesi iepriekš atrada Leipcigas lidostā. 1. septembrī Vācijas ārlietu ministrs Johanns Vādephuls paziņoja, ka Vācija slēgs Krievijas konsulātu Bonnā un "Krievijas namu" Berlīnē kā atbildi. Polija atsauca Krievijas vēstnieku, lai paustu stingru nosodījumu Krievijas Federācijas valsts terorisma aktiem. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis paziņoja, ka Polija atbalsta Vācijas lēmumu un raksturoja Krievijas darbības kā valsts terorismu, nevis hibrīdo karu. Viņš arī paziņoja, ka Polija zina, kas ir pavēlējis uzbrukumus Polijā. Lietuva atsauca Krievijas vēstniecības pārstāvi un nodeva divas protestnotas — vienu par Leipcigas incidentu un otru par nepārtrauktajiem uzbrukumiem civilajiem mērķiem Ukrainā. Latvijas Ārlietu ministrija 2. septembrī atsauca Krievijas pilnvaroto lietvedi un nodeva protestnotu, kas nosoda Leipcigas uzbrukumu. Igaunijas Ārlietu ministrija atsauca Krievijas pilnvaroto lietvedi, lai paustu nosodījumu uzbrukumam Vācijas lidostai. Apvienotā Karaliste atsauca Krievijas pilnvaroto lietvedi Londonā solidaritātē ar Vāciju. Tajā pašā dienā arī ES, Francija, Beļģija un Nīderlande atsauca Krievijas vēstniecību pārstāvjus saistībā ar hibrīduzbrukumu Leipcigā.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti uzsvēra plašu Eiropas diplomātisko mobilizāciju, izceļot, ka Lietuva, Latvija, Igaunija, Apvienotā Karaliste, Francija, Beļģija, Nīderlande un ES pievienojās Polijai, atsaucot Krievijas diplomātus. Viņi uzsvēra Polijas un Igaunijas amatpersonu Krievijas darbību raksturojumu kā valsts terorismu un apdraudējumu Eiropas un pasaules drošībai, izmantojot to kā pamatojumu stingākiem pasākumiem. Ukrainas avoti skaidri sasaistīja Leipcigas sabotāžu ar Krievijas nepārtrauktajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, tostarp ziņoto 1. septembra triecienu Kijivai, interpretējot Eiropas reakciju kā saistītu ar plašāku karu pret Ukrainu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Polijas premjerministrs Tusks raksturoja 30. augusta ugunsgrēku Skaržisko-Kamjennas dronu ražošanas uzņēmumā kā diversiju, savukārt attiecībā uz tajā pašā dienā notikušo ugunsgrēku uzņēmumā Lublinā tīšas dedzināšanas versija vēl nav izslēgta — tas atspoguļo dažādas pārliecības pakāpes par abiem incidentiem.
Konteksts
Lietuvas protestnotas sasaistīja Leipcigas incidentu ar Krievijas nepārtrauktajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, tostarp 1. septembra triecienu Kijivai un reģionam, ko Lietuvas avoti raksturoja kā nogalinājuši divpadsmit civiliedzīvotājus. Polijas premjerministrs Donalds Tusks iepriekš raksturoja 30. augusta ugunsgrēku dronu ražošanas uzņēmumā Skaržisko-Kamjennā kā sabotāžu, savukārt ugunsgrēks uzņēmumā Lublinā tajā pašā dienā vēl nav izslēgts kā tīša dedzināšana. Polijas ārlietu ministrs Sikorskis paziņoja, ka Krievija ir atteikusies no divpusējās sadarbības ar Poliju, tostarp vietējās pierobežas satiksmes un dialoga starp vēsturniekiem un pašvaldību pārstāvjiem, labāk mēģinot pakļaut Ukrainu.