Krievijas konsulāts Bonnā
-
Vācija identificē divus aizdomās turētos par drona uzbrukumu Leipcigas lidostai; saistība ar Krievijas GRU
Vācijas izmeklētāji ir identificējuši divus galvenos aizdomās turētos par 4. augusta drona uzbrukumu Leipcigas/Halles lidostai — Baltkrievijas pilsoni Andreju Ka. un Krievijas pilsoni Oļegu Le., kuru saista ar Krievijas militāro izlūkdienestu GRU. Uzbrukumā bija paredzēts izmantot trīs dronus ar aptuveni 1,8 kg Semtex sprāgstvielas, bet trešais drons sasniedza Ukrainas Antonov lidmašīnu un nesprāga detonatora kļūmes dēļ. 1. septembrī Vācija oficiāli vainoja Krieviju uzbrukumā un pieņēma diplomātiskus pasākumus.
-
Lavrovs raksturo Leipcigas drona incidenta sekas kā "īsta kara sākumu"
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nosauca Vācijas reakciju uz Leipcigas/Halles lidostā notikušo drona uzbrukuma mēģinājumu par "īsta kara sākumu", salīdzinot to ar diplomātisko pārstāvniecību slēgšanu pirms Otrā pasaules kara. Vācija 1. septembrī oficiāli apsūdzēja Krieviju uzbrukuma organizēšanā, slēdza pēdējo Krievijas ģenerālkonsulātu Bonnā un izbeidza "Krievijas nama" darbību Berlīnē. Krievija atbildēja ar Vācijas Ģētes institūta filiāļu slēgšanu un draudiem.
-
Vācija apsūdz Krieviju drona sabotāžā Leipcigas lidostā; Eiropa atsauc Krievijas diplomātus
Vācija oficiāli apsūdzēja Krieviju sabotāžas mēģinājumā, kas saistīts ar sprāgstvielu nēsājošu dronu, kuru aptuveni mēnesi iepriekš atrada Leipcigas lidostā. Reaģējot uz to, Vācijas ārlietu ministrs Johanns Vādephuls paziņoja par Krievijas konsulāta Bonnā un "Krievijas nama" Berlīnē slēgšanu. Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija, Apvienotā Karaliste, Francija, Beļģija, Nīderlande un ES atsauca Krievijas diplomātus, lai nodotu protestus.
-
Dānijas izlūkdienests brīdina par Krievijas plānotām diversijām pret aizsardzības uzņēmumiem
Dānijas Drošības un izlūkošanas dienests (PET) publiski paziņojis, ka Krievijas specdienesti veic konkrētu diversiju plānošanu pret Dānijas aizsardzības rūpniecības uzņēmumiem, īpaši tiem, kas saistīti ar militāro palīdzību Ukrainai. PET kontizlūkošanas nodaļas vadītājs Emīls Grēsholms uzsvēra, ka Krievijas mērķis ir apturēt konkrētas aizsardzības piegādes Ukrainai un iebiedēt Dāniju, liekot tai atteikties no atbalsta Ukrainai. Brīdinājums nācis dienu pēc tam, kad Vācija publiski apsūdzēja Krieviju hibrīduzbrukumā Leipcigas lidostā.
-
Vācija vaino Krieviju drona incidentā Leipcigas lidostā un nosaka diplomātiskus pretpasākumus
Vācijas valdība 1. septembrī oficiāli paziņoja, ka Krievija ir atbildīga par 4. augustā pie Leipcigas/Halles lidostas notikušo drona incidentu, kad netālu no Ukrainas Antonov kravas lidmašīnas tika atrasts sprāgstvielām aprīkots drons. Federālais iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts secinājumu balstīja uz izlūkdatu informāciju, bet federālais ārlietu ministrs Johans Vādefuls paziņoja par pretpasākumiem: Krievijas ģenerālkonsulāta Bonnā slēgšanu, vienošanās par "Krievijas namu" Berlīnē izbeigšanu un jaunu ES sankciju ierosināšanu. Kremlis noraidīja apsūdzības, bet ES augstā pārstāve Kaja Kallasa incidentu raksturoja kā uz valsts atbalstītu terorismu līdzīgu.
-
Vācija apsūdz Krieviju dronu uzbrukumā Leipcigas lidostā; ES apspriež vīzu ierobežošanu Krievijas pilsoņiem
Vācijas izmeklētāji ir identificējuši divus aizdomās turamos saistībā ar 4.–5. augusta dronu uzbrukumu Leipcigas/Halles lidostā, kur mērķis bija Ukrainas An-124 kravas lidmašīna. 1. septembrī Vācija oficiāli apsūdzēja Krieviju par hibrīduzbrukuma organizēšanu un paziņoja par atbildes pasākumiem, tostarp Krievijas konsulāta Bonnā slēgšanu. ES ārlietu ministri sanāksmē Īrijā apsprieda iespēju pastiprināt vīzu ierobežošanu Krievijas pilsoņiem, tostarp aizliegumu iebraukt bijušajiem Krievijas karavīriem.
-
Vācija pēc drona incidenta Leipcigas lidostā paziņo par sankcijām pret Krieviju
Vācija oficiāli apsūdzēja Krieviju par drona incidentu Leipcigas lidostā, kur trieciens tika vērsts pret Ukrainas transporta lidmašīnu, bet neizdva. Iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts un ārlietu ministrs Johans Vādefuls paziņoja par vairākiem pasākumiem: tiks atsaukta vienošanās ar Krievijas namu Berlīnē, Krievijas ģenerālkonspira Bonnā pārtrauks darbu 18. septembrī, tiks izsaukts Krievijas vēstnieks, pastiprināta Krievijas pilsoņu kontroli pie iebraukšanas un palielināts spiediens uz Krievijas ēnu floti. Krievijas Ārlietu ministrija noraidīja šos soļus.