Vācija identificē divus aizdomās turētos par drona uzbrukumu Leipcigas lidostai; saistība ar Krievijas GRU
Vācijas izmeklētāji ir identificējuši divus galvenos aizdomās turētos par 4. augusta drona uzbrukumu Leipcigas/Halles lidostai — Baltkrievijas pilsoni Andreju Ka. un Krievijas pilsoni Oļegu Le., kuru saista ar Krievijas militāro izlūkdienestu GRU. Uzbrukumā bija paredzēts izmantot trīs dronus ar aptuveni 1,8 kg Semtex sprāgstvielas, bet trešais drons sasniedza Ukrainas Antonov lidmašīnu un nesprāga detonatora kļūmes dēļ. 1. septembrī Vācija oficiāli vainoja Krieviju uzbrukumā un pieņēma diplomātiskus pasākumus.
Galvenais
- 4. augustā notika drona uzbrukums Leipcigas/Halles lidostai, kur trešais drons sasniedza Ukrainas Antonov lidmašīnu, bet nesprāga.
- Vācijas izmeklētāji identificēja divus galvenos aizdomās turētos: Baltkrievijas pilsoni Andreju Ka. un Krievijas pilsoni Oļegu Le., kuru saista ar GRU.
- Oļegs Le. ieradās Vācijā caur Turciju, Berlīnes-Brandenburgas lidostā, vēlāk aizbrauca uz Serbiju un pašlaik atrodas Krievijā.
- Uzbrukumā bija plānots izmantot trīs dronus un aptuveni 1,8 kg Semtex sprāgstvielas; mērķa lidmašīnā bija aptuveni 25 000 litri aviācijas degvielas.
- Sprāgstviela bija paslēpta dārzeņu konservu kārbā; detonators nedarbojās.
- DNS pēdas uz cimda pie drona vadības antenas palīdzēja identificēt aizdomās turētos; Ka. DNS bija reģistrēts Somijā un Lietuvā saistībā ar kriminālnoziegumiem.
- 1. septembrī Vācija oficiāli vainoja Krieviju uzbrukumā un nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātu Bonnā un izbeigt vienošanos par Krievijas namu Berlīnē.
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis ir pirmais publiski identificētais gadījums, kad Vācija oficiāli vainojusi Krieviju sabotāžas operācijā pret Ukrainas militāri loģistikas aktīviem NATO dalībvalsts teritorijā. Uzbrukums, kas mērķēja uz degvielu piepildītu Ukrainas Antonov lidmašīnu, izdevās tikai detonatora kļūmes dēļ. Vācija reaģēja ar konkrētiem diplomātiskiem soļiem, slēdzot Krievijas konsulāros objektus, kas liecina par būtisku eskalāciju Vācijas–Krievijas attiecībās. Izmeklēšana atklāja starptautisku loģistikas ķēdi caur Bulgāriju, Serbiju, Turciju, Somiju, Lietuvu un Poliju, kas ilustrē Krievijas hibrīdoperāciju plašo darbības zonu Eiropā.
Kas notika
4. augusta vakarā Leipcigas/Halles lidostā tika veikts drona uzbrukums. Uzbrukumā bija plānots izmantot trīs dronus — divi no tiem, domājams, tika iznīcināti pacelšanās laikā nezināmu iemeslu dēļ, bet trešais sasniedza Ukrainas Antonov lidmašīnu, kas atradās lidostā, un nesprāga detonatora kļūmes dēļ. Sprāgstviela aptuveni 1,8 kg apmērā bija paslēpta dārzeņu konservu kārbā; mērķa lidmašīnā bija aptuveni 25 000 litru aviācijas degvielas. Vācijas izmeklētāji vēlāk identificēja divus galvenos aizdomās turētos: Baltkrievijas pilsoni Andreju Ka. un Krievijas pilsoni Oļegu Le., kuru saista ar Krievijas militāro izlūkdienestu GRU. Le. ieradās Vācijā caur Turciju, izmantojot Berlīnes-Brandenburgas lidostu, vēlāk aizbrauca uz Serbiju un pašlaik atrodas Krievijā; Vācijas tiesībsargājošās iestādes zināja par viņa iespējamo saistību ar GRU, bet neveica novērošanu pēc ierašanās. DNS pēdas uz cimda pie drona vadības antenas palīdzēja identificēt aizdomās turētos; Ka. DNS bija reģistrēts Somijā un Lietuvā saistībā ar kriminālnoziegumiem, un Polijas iestādes viņu saista arī ar 2024. gada celtniecības veikala ļaunprātīgu aizdedzināšanu Lodzā, kas klasificēta kā sabotāža ar Krievijas pēdām. 1. septembrī Vācijas valdība oficiāli paziņoja, ka par uzbrukumu ir atbildīga Krievija, un nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātu Bonnā un izbeigt vienošanos par „Krievijas namu" Berlīnē. 7. septembrī Krievija paziņoja par atbildes pasākumiem — Vācijas ģenerālkonsulāta slēgšanu Sanktpēterburgā un Goethe centru slēgšanu Krievijā.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji ziņo par šo incidentu, uzsverot iespējamo Krievijas hibrīdoperāciju raksturu un mērķtiecīgu uzbrukumu Ukrainas Antonov lidmašīnām, kas kopš 2022. gada ir izvietotas Leipcigas/Halles lidostā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta faktam, ka viens no aizdomās turētajiem ir saistīts ar GRU, kā arī tam, ka Vācijas drošības dienesti neveica novērošanu, lai gan zināja par iespējamo izlūkdienesta saistību. Ukrainas Ārlietu ministrija 6. augustā ziņoja, ka incidentā nav cietušo un Antonov lidmašīnas nav bojātas. Ukrainas mediji uzsver arī starptautisko dimensiju — sprāgstvielu piegādes ceļš caur Bulgāriju un Serbiju, kā arī saite ar Polijas sabotāžas lietu — kas iekļaujas plašākā Krievijas sabotāžas un hibrīdoperāciju modelī Eiropā.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Vācijas iestādes šo incidentu raksturo kā iespējamu hibrīdoperāciju, ko veikusi ārvalsts, un oficiāli uzskata, ka par uzbrukumu ir atbildīga Krievija. Vācijas Iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts ir paziņojis par iespējamu ārvalsts iesaisti. Federālais kriminālpolicijas birojs ziņo, ka kopš 2026. gada sākuma Vācijā reģistrēti vairāk nekā 165 aizdomīgu sabotāžas gadījumu un simtiem incidentu ar aizdomīgiem droniem pie militāriem objektiem un kritiskās infrastruktūras. Krievija n noliedz savu iesaisti, norādot, ka apsūdzības ir saistītas ar kanclera Merca politiskajām grūtībām. Vācija reaģēja ar diplomātiskiem pasākumiem, slēdzot Krievijas konsulāros objektus, kam Krievija atbildēja ar līdzīgiem soļiem pret Vācijas diplomātiskajām iestādēm.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti ziņo pretrunīgi par vairākiem aspektiem. Pirmkārt, pastāv strīds par to, vai mērķa Ukrainas An-124 lidmašīnā atradās munīcija no Francijas — WDR, NDR un Süddeutsche Zeitung, atsaucoties uz konfidenciālu policijas ziņojumu, apgalvoja, ka lidmašīnā atradās munīcija, bet Vācijas iestādes oficiāli paziņoja, ka uz klāja nebija munīcijas. Otrkārt, sākotnējā Süddeutsche Zeitung ziņojumā 2. septembrī aizdomās turētie tika raksturoti kā Krievijā dzimis Latvijas pases turētājs un Baltkrievijā dzimis Krievijas pases turētājs, bet vēlāk Welt ziņojumā tie tika identificēti kā Baltkrievijas un Krievijas pilsoņi. Treškārt, par detonatora kļūmi — lielākā daļa avotu to saista ar detonatora disfunkciju, bet viens avots min arī iespēju, ka detonators bija atdalījies. Ceturtkārt, Krievijas nostrādīs Pretstats Putins n noliedza Krievijas iesaisti, norādot, ka apsūdzības ir politiski motivētas saistībā ar kanclera Merca grūtībām, kamēr Vācijas un Ukrainas avoti ziņo par pierādījumiem, kas norāda uz GRU iesaisti.
Konteksts
Leipcigas/Halles lidosta kopš 2022. gada tiek izmantota kā bāze Ukrainas Antonov lidmašīnām. Vācijas tiesībsargājošās iestādes zināja par Oļega Le. iespējamo saistību ar GRU brīdī, kad viņš ieradās Vācijā, bet neveica novērošanu pēc viņa ierašanās. Andrejam Ka. ir iepriekšēja saistība ar zādzības lietu Somijā un 2024. gada celtniecības veikala ļaunprātīgu aizdedzināšanu Lodzā, Polijā, ko Polijas prokuratūra klasificē kā sabotāžu ar Krievijas pēdām. Federālā kriminālpolicijas biroja ziņojumā, uz ko atsaucas Süddeutsche Zeitung, kopš 2026. gada sākuma Vācijā reģistrēti vairāk nekā 165 aizdomīgu sabotāžas gadījumu un simtiem incidentu ar aizdomīgiem droniem.