Vācijā 2026. gadā reģistrēti vairāk nekā 165 aizdomu par sabotāžu gadījumi un gandrīz 750 incidenti ar aizdomīgiem droniem
Konfidenciāls Vācijas Federālās kriminālpolicijas biroja (BKA) ziņojums, ko publisko laikraksts Süddeutsche Zeitung, kopš 2026. gada sākuma fiksē vairāk nekā 165 aizdomīgus sabotāžas gadījumus un aptuveni 750 aizdomīgu dronu incidentu virs militāriem objektiem un kritiskās infrastruktūras. Dati balstīti uz jaunā Apvienotā centra hibrīdo draudu novēršanai (GAZ-Hybrid) pirmajiem darbības mēnešiem. Vācija oficiāli uzskata, ka Krievija ir atbildīga par sprāgstvielu nesoša drona mēģinājumu iznīcināt Ukrainas Antonov lidmašīnu Leipcigas/Halles lidostā 4. augustā.
Galvenais
- Kopš 2026. gada sākuma Vācijā reģistrēti vairāk nekā 165 aizdomīgi sabotāžas gadījumi.
- Tajā pašā periodā fiksēti gandrīz 750 aizdomīgu dronu incidentu virs militāriem objektiem un kritiskās infrastruktūras; kopā veikti 1 068 lidojumi.
- Datus publiskoja Süddeutsche Zeitung, atsaucoties uz konfidenciālu BKA ziņojumu, kas balstīts uz Apvienotā centra hibrīdo draudu novēršanai (GAZ-Hybrid) pirmajiem darbības mēnešiem; centrs sāka darbu Berlinē jūnija vidū.
- Ģenerālprokurors un zemju prokurori 2026. gadā ierosināja 24 krimināllietas saistībā ar spiegošanas aizdomām; aptuveni puse saistīta ar kiberoperācijām, vēl aptuveni 40 kibernoziepšanās lietas ir izmeklēšanā.
- Policija kopumā reģistrēja 112 ar spiegošanu saistītus noziedzīgus nodarījumus, no kuriem vairāk nekā 60 saistīti ar neatļautu militāru objektu vai aprīkojuma foto vai video fiksēšanu; 26 gadījumos pastāv aizdomas par aģentu darbību sabotāžas gatavošanai.
- Vislielākais šādu lietu skaits fiksēts Brandenburgā (23), Ziemeļreinā-Vestfālenē un Šlēsvigā-Holšteinā (katrā 21), Lejassaksijā (15).
- 4. augustā pie Ukrainas An-124 lidmašīnas Leipcigas/Halles lidostā atrasts drons ar sprāgstvielām; kopā lidostas tuvumā atrasti trīs droni. Vācija oficiāli uzskata, ka Krievija ir atbildīga par šo uzbrukuma mēģinājumu.
- Jūlijā Bavārijā aizturēts Moldovas pilsonis, kurš ar dronu spiegojis aizsardzības uzņēmuma KNDS objektā; izmeklēšana uzskata, ka viņš rīkojies pēc Krievijas specdienestu norādījumiem.
Kāpēc tas ir svarīgi
Publiskotie BKA skaitļi pirmo reizi sniedz kvantitatīvu priekšstatu par aizdomīgas sabotāžas un spiegošanas aktivitātes apmēru Vācijā 2026. gadā. Gandrīz 750 incidentu ar aizdomīgiem droniem virs militārajām bāzēm, kritiskās infrastruktūras un aizsardzības rūpniecības uzņēmumiem liecina par noturīgu aerouzraudzības draudu. Vācija oficiāli saista vismaz vienu uzbrukuma mēģinājumu — ar sprāgstvielām aprīkoto dronu pie Ukrainas Antonov lidmašīnas Leipcigas/Halles lidostā — ar Krieviju, iekļaujot to plašākā hibrīdkampānas kontekstā. Dronu operatori tiek aizturēti reti, kas apgrūtina šādu aktu piedēvēšanu un saukšanu pie atbildības.
Kas notika
Süddeutsche Zeitung ieguva piekļuvi konfidenciālam Vācijas Federālās kriminālpolicijas biroja (BKA) ziņojumam, kurā apkopoti dati par aizdomīgiem sabotāžas un spiegošanas gadījumiem kopš 2026. gada sākuma. Ziņojums sagatavots, pamatojoties uz jaunizveidotā Apvienotā centra hibrīdo draudu novēršanai (GAZ-Hybrid) pirmajiem darbības mēnešiem; centrs sāka darbu Berlinē jūnija vidū. Dokumentā minēti vairāk nekā 165 aizdomīgi sabotāžas gadījumi un 747 aizdomīgu dronu incidenti, kuru laikā kopā veikti 1 068 lidojumi virs kritiskās infrastruktūras, militārajām bāzēm un aizsardzības nozares uzņēmumiem. Dronu operatori tiek aizturēti reti; vienā no nedaudzajiem izņēmumiem jūlijā Bavārijā aizturēts Moldovas pilsonis, kurš ar dronu spiegojis uzņēmuma KNDS objektā; izmeklēšana uzskata, ka viņš rīkojies pēc Krievijas specdienestu norādījumiem. 9. augustā Lejassaksijas pilsētā Grosenknetenē pie gāzes pārstrādes rūpnīcas apsargs, meklējot dronu operatorus, sastapās ar divām maskām tērptām nepazīstamām personām, kuras viņu sakāva un aizbēga; uzbrucēji netika atrasti. Jūlijā Vācijas rietumdzī Slēdes-dzelzceļa līnijā starp Diseldorfu un Ķelni izcēlies ugunsgrēks, kas bojāja signālkabeļus un apturēja vilcienu satiksmi; tiesībsargājošās iestādes izmeklē incidentu kā iespējamu sabotāžu. 4. augustā Leipcigas/Halles lidostā pie Ukrainas An-124 kravas lidmašīnas atrasts drons ar sprāgstvielām; kopā lidostas apkārtnē atrasti trīs droni. Vācija oficiāli uzskata, ka Krievija ir atbildīga par šo uzbrukuma mēģinājumu lidostā.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi trīs ukraiņu valodā publicētie avoti stāstu pasniedz kā brīdinājumu par ar Krieviju saistītu hibrīdo aktivitāti NATO/EU teritorijā, izmantojot BKA datus, lai uzsvērtu draudu mērogu. Īpaši izcelta saikne ar Ukrainu — iepriekšējās lietās, kas saistītas ar militārās palīdzības Ukrainai maršrutiem, un sprāgstvielu nesošā drona mēģinājums iznīcināt Ukrainas Antonov lidmašīnu Leipcigas/Halles lidostā.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķirīgi apraksta 9. augusta incidentu Grosenknetenē: vienā versijā teikts, ka maskās tērptie vīrieši apsarga galvu sita pret automašīnas kapoti, citā — ka viņi viņu tikai sakāva un aizbēga.
Konteksts
GAZ-Hybrid — Apvienotais centrs hibrīdo draudu novēršanai — sāka darbu Berlinē 2026. gada jūnija vidū, un tā darbības pirmie mēneši kalpoja par BKA ziņojuma datu avotu. Federālais ģenerālprokurors un zemju prokurori 2026. gadā ierosināja 24 krimināllietas par spiegošanas aizdomām, no kurām aptuveni puse saistīta ar kiberoperācijām; vēl aptuveni 40 kibernoziepšanās lietas atrodas izmeklēšanā. Kā nozīmīgākus iepriekšējos incidentus publikācijas min 2024. gada aprīlī Bavārijā aizturētos divus Krievijas-Vācijas dubultpilsoņu aģentus, kas uzraudzīja ASV bāzes un gatavoja uzbrukumus maršrutiem, pa kuriem Ukrainai transportē militāro palīdzību; 2024. gada jūlijā Leipcigas lidostas DHL kravas terminālī aizdegto sūtījumu, ko Vācijas izlūkdienesti attiecināja uz Krieviju; 2026. gada jūlijā dzelzceļa ugunsgrēku starp Diseldorfu un Ķelni, ko izmeklē kā iespējamu sabotāžu; un 2026. gada 4. augustā atrastajiem sprāgstvielu nesošajiem droniem pie Ukrainas Antonov lidmašīnas Leipcigas/Halles lidostā. 2026. gada jūlijā Bavārijā aizturēts Moldovas pilsonis par spiegošanu ar dronu uzņēmuma KNDS objektā; izmeklēšana uzskata, ka viņš rīkojies pēc Krievijas specdienestu norādījumiem.