Vācija apsūdz Krieviju drona uzbrukumā Ukrainas lidmašajai Leipcigas lidostā
Naktī uz 5. augustu drons ar 1,8 kg Semtex sprāgstvielas ietriecās Ukrainas An-124 kravas lidmašanas spārnam Leipcigas/Halles lidostā Vācijā, bet nesprāga. Kopīgā The Telegraph un Welt am Sonntag izmeklēšanā par iespējamo organizētāju identificēts Krievijas motociklistu kluba pārstāvis Oļegs Ļevuškins, bet par tiešo izpildītāju — Baltkrievijas aģents Andrejs Karšakovs. 1. septembrī Vācija oficiāli apsūdzēja Krieviju un paziņoja par atbildes pasākumiem.
Galvenais
- Drons ar 1,8 kg Semtex ietriecās An-124 spārnā 5. augusta naktī, bet nesprāga; lidmašajā bija aptuveni 25 000 litri degvielas
- Izmeklēšana identificēja Oļegu Ļevuškinu kā iespējamo organizētāju un Baltkrievijas aģentu Andreju Karšakovu kā tiešo izpildītāju
- Ļevuškins ieradās Vācijā caur Turciju, 27. jūlijā īrēja auto Berlinē un 31. jūlijā veica izlūkošanu Leipcigas lidostā
- Karšakova DNS atrasta uz cimda pie antenas pie lidostas; viņš iepriekš aizturēts Somijā un saistīts ar uzmākšanos Polijā
- 1. septembrī Vācija oficiāli apsūdzēja Krieviju un paziņoja par atbildes pasākumiem, tostarp Krievijas konsulāta slēgšanu Bonnā
- Ļevuškins gadiem uzturējis sakarus ar GRU pulkvedi Denisu Smoljaņinu, ko uzskata par Eiropas sabotāžas operāciju koordinatoru
- Bojājumu un cietušo nav; Ukrainas ĀM ziņo, ka Antonov lidmašīnas nav cietušas
Kas notika
Naktī uz 5. augustu Leipcigas/Halles lidostā Vācijā drons ar pievienotu detonatoru un aptuveni 1,8 kg Semtex sprāgstvielas ietriecās uz zemes novietotas Ukrainas Antonov An-124 kravas lidmašanas spārnā, atleca un nokrita uz skrejceļa nesprādzis. Lidmašīnā tobrīd atradās aptuveni 25 000 litri aviācijas degvielas; pēc Ukrainas ĀM datiem neviens necieta un Antonov lidmašīnas netika bojātas. Kopīga The Telegraph un Welt am Sonntag izmeklēšana, balstoties uz Vācijas, Lietuvas un Polijas izlūkdokumentiem un intervijām ar rietumu izlūkdienestu pārstāvjiem, par iespējamo organizētāju identificēja Krievijas motociklistu Oļegu Ļevuškinu, bet par tiešo izpildītāju — Baltkrievijas aģentu Andreju Karšakovu, kura DNS tika atrasta uz cimda fragmenta pie antenas pie lidostas. Vācijas policija sākotnēji kvalificēja incidentu kā valsts drošības apdraudējumu, neizslēdzot sabotāžu. 1. septembrī Vācija oficiāli apsūdzēja Krieviju un paziņoja par atbildes pasākumiem, tostarp Krievijas ģenerālkonsulāta slēgšanu Bonnā; Krievija atbildēja ar Vācijas ģenerālkonsulāta slēgšanu Sanktpēterburgā un Goethe institūta filiālēm.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas Ārlietu ministrija ziņoja, ka incidentā neviens nav cietis un Antonov lidmašīnas nav bojātas. Ukrainas mediji uzsvēra lidostas nozīmi kā vienu no galvenajiem rietumu militārās palīdzības loģistikas mezgliem un atzīmēja Vācijas diplomātisko reakciju — Krievijas konsulāta slēgšanu Bonnā — kā būtisku eskalāciju saistībā ar Krievijas sabotāžas kampaņu pret Rietumu infrastruktūru, kas atbalsta Ukrainu.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Vācijas Iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts paziņoja, ka incidentā varētu būt iesaistīta ārvalsts, un izziņoja pasākumu paketi: dronu aizsardzība, kritiskās infrastruktūras sabotāžas aizsardzība, kiberuzbrukumu aizsardzība un spiegu un iespējamo teroristu atklāšana. Vācijas izlūkdienesti Leipcigas uzbrukumu saista ar GRU Vienību 29155, ko uzskata par galveno Kremļa pasūtītu sabotāžas operāciju virzītājspēku Eiropā; Lietuvas izlūkdienesta 2025. gada decembra ziņojums GRU pulkvedi Denisu Smoljaņinu, ar kuru saistīts Ļevuškins, raksturo kā Ukrainas virziena vadītāju GRU un psiholoģisko operāciju un sabotāžas kampaņu koordinatoru (tostarp caur Telegram). Lielbritānijas Ārlietu birojs 2025. gadā noteica sankcijas Smoljaņinam. Vācijas Federālā kriminālpolicja (BKA) ziņoja, ka kopš 2026. gada sākuma reģistrēti vairāk nekā 165 iespējami sabotāžas gadījumi un simtiem aizdomīgu dronu incidentu pie militāriem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Vācijas drošības dienesti vērtē, ka Krievijas mērķis ir radīt eiropiešiem priekšstatu, ka atbalsts Ukrainai ir riskants, lai ietekmētu sabiedrisko debašu un mazinātu atbalstu Kijevai. Krievijas vēstniecība Berlīnē noraidīja Krievijas iesaisti.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti nesakrīt par trim jautājumiem. Pirmkārt, par Ukrainas An-124 kravu: VDR, NDR un Süddeutsche Zeitung ziņoja, ka lidmašīnā no Francijas piegādāti militārie muniicijas krājumi, bet 7. augustā Vācijas Iekšlietu ministrija noliedza militārās munīcijas klātbūtni, un Ukrainas ĀM arī to neapstiprināja. Otrkārt, par Oļega Ļevuškina pilsonību: viens avots to raksturo kā Krievijas un Latvijas pilsoni ar Latvijas pasi, cits — tikai kā Krievijas pilsoni, vēl cits variants to dēvē par Krievijā dzimušu vīrieti ar Latvijas pasi. Treškārt, par to, kā drons tika apturēts: Vācijas policija uzskata, ka iespējams lidostas autobusa šoferis pakalpojuma apskates laikā to ietrieca vai arī tikai apgrieza, kad jau atradis to uz zemes.
Konteksts
Ukrainas Antonov lidmašīnas Leipcigas/Halles lidostā bāzējas kopš 2022. gada; lidosta tiek izmantota ieroču kravu pārvadājumiem uz Ukrainu un ir viens no svarīgākajiem rietumu palīdzības loģistikas mezgliem. Leipcigas ierīce ir līdzīga sprāgstvielām, kas izmantotas citās neīstenotās Krievijas sabotāžās Polijā, Lietuvā un citur Eiropā. Vācijas izlūkdienesti saista šādas operācijas ar GRU Vienību 29155; Lietuvas izlūkdienests GRU pulkvedi Denisu Smoljaņinu raksturo kā Ukrainas virziena vadītāju un psiholoģisko operāciju un sabotāžas kampaņu koordinatoru. Lielbritānijas Ārlietu birojs 2025. gadā noteica sankcijas Smoljaņinam. Vācijas Federālā kriminālpolicja ziņoja par vairāk nekā 165 iespējamiem sabotāžas gadījumiem un simtiem aizdomīgu dronu incidentu kopš 2026. gada sākuma. Vienība 29155 iepriekš saistīta arī ar 2018. gada Sergeja Skripaļa saindēšanu Lielbritānijā.