Pēc ASV izlūkdienestu datiem, Putins personīgi sankcionējis diversiju kampaņu pret NATO — Leipcigas operācija bijusi pirmais epizode
Pēc ASV izlūkdienestu sniegtās informācijas, Krievijas prezidents Vladimirs Putins personīgi sankcionējis paplašināto diversiju kampaņu pret NATO valstīm, kuras pirmais epizode bija nesekmīgais mēģinājums ar droniem uzbrukt Ukrainas kravas lidmašīnai An-124 Vācijas Leipcigas-Halles lidostā 2025. gada augustā. Vācijas valdība 1. septembrī publiski uzdeva atbildību Krievijai. Rietumu izlūkdienesti izsekojuši operāciju līdz GRU vienībai Speciālo uzdevumu dienestam un tās virsniekam pulkvedim Denisam Smoljaninovam.
Galvenais
- Nesekmīgā Leipcigas-Halles diversijas operācija ietvēra mēģinājumu ar droniem uzbrukt Ukrainas lidmašīnai An-124.
- ASV izlūkdienesti uzskata, ka paplašināto diversiju kampaņu pret NATO personīgi sankcionējis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
- Diversijas koordinē GRU Speciālo uzdevumu dienests (ССЗ / SSD), kuru izveidoja 2023. gadā.
- Rietumu izlūkdienesti izsekojuši Leipcigas uzbrukumu pulkvedim Denisam Smoljaninovam, vienam no SSD vadītājiem, kurš pakļauts ES un Apvienotās Karalistes sankcijām.
- Naktī uz 2025. gada 5. augustu sprāgstvielu nesošu dronu atrada Leipcigas lidostā pie Ukrainas kravas lidmašīnas.
- 1. septembrī Vācijas valdība paziņoja, ka uzskata Krieviju par atbildīgu par Leipcigas uzbrukuma mēģinājumu.
- Kampaņa skārusi vismaz sešas valstis — Vāciju, Igauniju, Poliju, Slovākiju, Lietuvu un Bulgāriju — kā arī uzbrukumus komerclavām Melnajā jūrā.
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis ziņojums maina Leipcigas incidenta uztveri — no atsevišķas epizodes līdz pirmajam plašākas, personīgi sankcionētas diversiju kampaņas pret NATO valstīm posmam. Uzbrukums bija vērsts pret Ukrainas kravas lidmašīnu An-124 uz Vācijas teritorijas, kas padara to tiešu draudu Ukrainas loģistikas ķēdēm un vienlaikus — kā uzsvēra Vācijas kanclera Frīdriha Merca palīgi — iespējamu NATO Statūta 5. panta par kolektīvo aizsardzību aktivizēšanas iemeslu lielāku upuru gadījumā.
Kas notika
Naktī uz 2025. gada 5. augustu Leipcigas-Halles lidostā Vācijā sprāgstvielu nesošu dronu atrada pie Ukrainas kravas lidmašīnas An-124. Vēlāk kļuva zināms, ka operācijā piedalījās vismaz trīs droni ar militāras klases sprāgstvielu Semtex, kas aprīkoti ar Vācijas 5G mobilo sakaru kartēm, ļaujot tiem tikt vadītiem attālināti caur internetu; Vācijas kiberizlūkošanas dienests izsekoja saiti līdz serveriem, ko iepriekš izmantojis GRU. Droni atradās krūmos un zem kokiem ārpus lidostas perimetra. Pēc Vācijas amatpersonu sniegtās informācijas, dronus vadīja Krievijas militārās izlūkošanas aģenti. 1. septembrī Vācijas valdība publiski paziņoja, ka uzskata Krieviju par atbildīgu par uzbrukuma mēģinājumu. Amerikāņu izlūkdienesti vērtē Leipcigas operāciju kā vienu no pirmajiem paplašinātās diversiju un slepeno darbību kampaņas pret NATO valstīm epizodēm, ko personīgi sankcionējis Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Kampaņa vēlāk skāra arī Igauniju, Poliju, Slovākiju, Lietuvu un Bulgāriju — tostarp uzbrukumus dronu ražotājiem, Starlink stacijām un komerclavām Melnajā jūrā pie Bulgārijas un Rumānijas teritoriālajiem ūdeņiem.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji (ZN.UA, LIGA.net) uzsver Ukrainas lidmašīnas An-124 kā tiešo uzbrukuma mērķi, akcentējot operācijas vērstību pret objektiem, kas saistīti ar Ukrainu. Nacionālais narratīvs leģitimē apsūdzības, atsaucoties uz Rietumu izlūkdatiem — tostarp The Wall Street Journal, CIA un Vācijas kanclera Frīdriha Merca biroju — kā apstiprinājumu Krievijas atbildībai.
Kur atspoguļojums atšķiras
Krievija noraida savu iesaisti diversiju operācijās Eiropā un pieprasa pierādījumus — Putins uz Berlīnes apsūdzībām reaģēja ar retorisku jautājumu «Kur ir pierādījumi?». Turpretī Vācijas valdība, ASV izlūkdienesti un Rietumu specdienesti tieši norāda uz Krievijas atbildību un identificē konkrētus GRU virsniekus, tostarp pulkvedi Denisu Smoljaninovu.
Konteksts
Diversijas operācijas pret Eiropu koordinē GRU Speciālo uzdevumu dienests (ССЗ / SSD), kas izveidots 2023. gadā, apvienojot vairākus Krievijas slepenos vienumus ar mandātu vadīt slepeno karu pret Eiropu. Tā komandieris ir ģenerālleitnants Andrejs Averjanovs. Rietumu izlūkdienesti izsekojuši Leipcigas operāciju līdz pulkvedim Denisam Smoljaninovam, vienam no SSD vadītājiem, kurš pakļauts ES un Apvienotās Karalistes sankcijām un kuru iepriekš identificēja kā atbildīgu par mēģinājumu kontrabandas ceļā nogādāt aizdedzes ierīces DHL sūtījumu tīklā, lai notriektu civilās lidmašīnas uz Lielbritāniju un Ziemeļameriku. 2025. gada augusta beigās CIA direktors Džons Ratklifs apmeklēja Maskavu, lai atjaunotu sarunas un brīdinātu Krieviju pret eskalāciju; pēc vizītes viņš brīdināja Eiropas kolēģus par diversiju operāciju pastiprināšanos. ASV valsts sekretārs Marko Rubio 2025. gada novembra sākumā brīdināja, ka eskalācija var izplatīties uz NATO valstīm.