Eiropas vadītāji aiztin stingrāku reakciju uz Krievijas hibrīdajām darbībām
Eiropas vadītāji aicina uzstātītīgāku un kopēju reakciju uz Krievijas hibrīdajām darbībām, vienlaikus turpinot atbalstīt Ukrainu un посилюjot spiedienu uz Maskavu. Igaunijas amatnieki šīs atkārtotās darbības nodaļina kā valsts terrorismu, nevis parastus hibrīdincidentus, un uzsver, ka Krievija pārbauda Eiropas noturīgumu.
Galvenais
- Finnijas premjers Petteri Orpo aicina Eiropas valstīm rīkoties vienotā frontē pret Krievijas hibrīdajām darbībām.
- Orpo закликав sniegt Ukrainai visaptveramu militāro atbalstu un vienlaikus palielināt spiedienu uz Krieviju.
- Viņš piedāvāja stiprināt sankcijas, vizu noteikumus, tirdzniecības politiku un spiedienu uz Krievijas ēnģa floti.
- Igaunijas iekšējo lietu ministrs Igor Taro sauc Krievijas diversijas un kiberuzbrukumus par valsts piespiešanas aktiem, nevis hibrīdincidentiem.
- Karāļi pieskārās gandrīz 100 supermarketam Beļģijā, Luksemburgā, Somijā, Īrijā un Zviedrijā, nodarot miljoniem eiro zaudējumus.
- Zviedrija plāno sešu mēnešu laikā ieviest mērķtotas robežpārbaudes, lai cīnītos pret sabotāžām un citām Krievijā saistītām hibrīdajām darbībām.
- Polijā sākta novembra sākumā aizturēti seši aizdomas par līdzdalību organizētā nozieguma grupā, kas, izmeklēšanas datiem, strādāja Krievijas izlūkdienestu labā.
Kāpēc tas ir svarīgi
Eiropas bažas saistās ar nesenajiem kiberuzbrukumiem, kas skarēja kritiskās infrastruktūras un supermarketu tīklus, kā arī ar aizturēšanām, ko Eiropas valstis saista ar Krievijas izlūkdienestu darbību. Koordinēta reakcija, stingrāki sankciju un vizu noteikumi, spiediens uz Krievijas ēnģa flotu un militārā atbalsta sniegšana Ukrainai varētu būtiski mainīt Eiropas drošības politiku.
Kas notika
Somijas premjers Petteri Orpo paziņoja, ka Krievijas draudi pieaug un tās darbības kļūst arvien agresīvākas. Viņš aicināja Eiropas valstis pret Krieviju rīkoties vienotā frontē, stingrāk reagejot uz hibrīdajām darbībām, і vienlaikus sniedzot Ukrainai militāro atbalstu. Kā preses līdzekļi tika minēti sankciju, tirdzniecības un vizu noteikumu stiprināšana, kā arī spiediens uz Krievijas ēnģa flotu.
Igaunijas iekšējo lietu ministrs Igor Taro un ārlietu ministrs Margus Tsahkna paudēja, ka Krievijas diversijas та кібератаки būtu jāinterpretē kā valsts piespiešanas akti. Taro arī pieprasīja stiprāku Eiropas reakciju, tostarp tūrisma vīzu izsnieganas aptraukšanu Krievijas pilsoņiem. Viņš novērtēja, ka Krievija ir atbildīga par 90% Igaunijas iekšējās drošības problēmām, 5% пов’язані з Китаєм, а решту — з іншими суб’єктами.
Taro повідомив про атаки на критичну інфраструктуру, військові та оборонні об’єкти та кібератаки на супермаркети. За даними Financial Times, постраждали майже 100 супермаркетів у Бельгії, Люксембурзі, Фінляндії, Ірландії та Швеції. У серпні стався підпал естонської оборонної робототехнічної компанії Milrem Robotics; естонські правоохоронці, за словами Таро, затримали кількох підозрюваних, яких найняли російські структури. Швеція оголосила про запровадження цільових перевірок на кордоні протягом шести місяців. У Польщі на початку листопада затримали шестеро підозрюваних у участі в організованому злочинному угрупованні, яке, за даними слідства, працювало на російські розвідувальні служби.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukraiņu ziņojumi galvenokārt koncentrējas uz Eiropas vienotu atbildi pret Krievijas hibrīdajām darbībām un militārā atbalsta turpināšanu Ukrainai. Svarīgi tiek uzsvērti sankcijas, vizu ierobežojumi, spiediens uz Krievijas ēnģa flotu un nepieciešamība aizsargāt Eiropas infrastruktūru. Kā īgaunu novērtējums tiek arī atspoguļots Krievijas darbību kā valsts piespiešanas akti, kā arī ziņas par aizdomas par Krievijas izlūkdienestu darbību Polijā.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskais skatiens koncentrējas uz Eiropas drošības politiku, noturīgumu pret hibrīdajiem draudiem un diskusijām par to, kā saucāt Krievijai piedēvētās darbības. Kontekstā minēti Zviedrijas robežpārbaudes, Igaunijas izmeklēšanas, supermarketu kiberuzbrukumi un bažas, ka Krievija pārbauda Rietumu un NATO noturīgumu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Eiropas līderi un igaunieši amateri nav vienādi interpretējuši Krievijas darbības. Somijas premjers Petteri Orpo koncentrējās uz kopēju un stingrāku reakciju pret hibrīdajām darbībām, savukārt Igaunijas iekšējo lietu ministrs Igor Taro un ārlietu ministrs Margus Tsahkna aicināja tās raksturot kā valsts piespiešanas aktus, nevis hibrīdincidentus.
Konteksts
Zviedrija ir paziņojusi par mērķtotu robežpārbaudu ieviešanu sešu mēnešu laikā, lai cīnītos pret sabotāžām un citām Krievijā saistītām hibrīdajām darbībām. Igaunijas institūcijas izmeklē apstākļus, kā arī iespējamās ī vulnerabilities, ko kibernotāļi varēja izmantot, pē.aukal šīs sociālās tīklas saistīto incidentu izmeklēšanas. Lītijas un Somijas prezidenti norādīja, ka Krievija pārbauda Rietumu noturīgumu; Lietuvas prezidents Gitanas Nausėda uzskatīja, ka Maskava vēl nav gatava lielākām militārajām operācijām pret NATO, bet tuvinās 5. panta piemērošanas slieksnim.