Eiropas līderi brīdina par iespējamiem Krievijas triecieniem NATO teritorijā
Polijas premjerministrs Donalds Tusks brīdinājis, ka Maskava tuvākajā laikā varētu raidīt dronus vai raķetes uz NATO valstīm, kas atbalsta Ukrainu. Francijas prezidents Emanuels Makrons 18. septembrī sasauca ārkārtas sapulci par situāciju Ukrainā, Irānā un enerģētikas krīzē, bet Somijas prezidents Aleksanders Stubbs aicināja iedzīvotājus morāli sagatavoties iespējamiem incidentiem. NATO sabiedrotie formāli nav mainījuši draudu novērtējumu.
Galvenais
- Polijas premjerministrs Donalds Tusks brīdināja, ka Maskava drīzumā varētu uzbrukt NATO valstīm, kas atbalsta Ukrainu.
- 18. septembrī Francijas prezidents Emanuels Makrons sasauka ārkārtas tikšanos par Ukrainu, Irānu un enerģētikas krīzi; viņš nosauca Tuska brīdinājumu par «pamatotu un faktu atbalstītu».
- 17. septembrī Somijas prezidents Aleksanders Stubbs aicināja pilsoņus sagatavoties iespējamiem incidentiem, tostarp diversijām un Krievijas droniem.
- NATO sabiedrotie veic kopīgas mācības Baltijas reģionā; Vācijas un Zviedrijas spēki mācījās pie Gotlandes salas.
- NATO lidmašīnas virs Lietuvas notrieca Krievijas bezpilota lidaparātu; Krievijas kuģis raidīja signālraķetes Dānijas helikoptera virzienā.
- NATO diplomāti ziņo, ka sabiedrotie nav saņēmuši jaunu oficiālu izlūkošanas informāciju un nav mainījuši draudu novērtējumu.
- Vācija gatavo slimnīcas iespējamai Krievijas draudu situācijai; Lietuva atjauninājusi evakuācijas plānus.
Kāpēc tas ir svarīgi
Vairāki Eiropas valstu un valdību vadītāji publiski paziņo, ka Krievijas militārs trieciens vai hibrīdoperācija pret NATO teritoriju ir iespējama. Tiek izziņoti konkrēti piesardzības pasākumi — slimnīcu gatavība, evakuācijas plānošana, kritiskās infrastruktūras aizsardzības plāni un kopīgas militārās mācības. Brīdinājumi nāk pēc nesenajiem ASV izlūkdienesta novērtējumiem par iespējamo ierobežotu Krievijas uzbrukumu NATO valstij.
Kas notika
Polijas premjerministrs Donalds Tusks brīdināja, ka Maskava tuvākajā laikā varētu raidīt dronus vai raķetes uz NATO valstīm, kas atbalsta Ukrainu. 18. septembrī Francijas prezidents Emanuels Makrons sasauca partiju līderu un 2027. gada prezidenta vēlēšanu kandidātu ārkārtas sanāksmi par Ukrainu, Irānu un enerģētikas krīzi, kā arī paziņoja par jaunu kritiskās infrastruktūras aizsardzības plānu. Makrons nosauca Tuska brīdinājumus par «pamatotiem un labi faktu atbalstītiem». 17. septembrī Somijas prezidents Aleksanders Stubbs aicināja pilsoņus «morāli sagatavoties tam, ka kaut kas var notikt», tostarp diversijām un Krievijas droniem. Nīderlandes premjerministrs Robs Jetsens paziņoja, ka Tuska brīdinājums jāuztver ļoti nopietni. NATO spēki veic mācības Baltijas reģionā; Vācijas un Zviedrijas karavīri piektdien mācījās pie stratēģiski svarīgās Gotlandes salas. NATO lidmašīnas virs Lietuvas notrieca Krievijas bezpilota lidaparātu, un Krievijas kuģis raidīja signālraķetes Dānijas armijas helikoptera virzienā. Vācija apsūdzēja aizdomās turamo Krievijas spiegu par mēģinājumu uzbrukt Leipcigas lidostai ar bezpilota lidaparātu; valsts arī gatavo slimnīcas iespējamai Krievijas draudu situācijai. Lietuva atjauninājusi evakuācijas plānus.
Kur atspoguļojums atšķiras
Polijas premjerministrs Donalds Tusks brīdināja par iespējamiem nenovēršamiem Krievijas dronu vai raķešu triecieniem NATO valstīs, kas atbalsta Ukrainu, un Lietuvas ārlietu ministrs Kestutis Budris minēja jūlija izlūkdatus par iespējamu «operāciju ar svešu karogu» — tomēr divi NATO diplomāti ziņoja, ka sabiedrotie nav saņēmuši nekādu jaunu oficiālu izlūkošanas informāciju Aliansē un nav mainījuši draudu novērtējumu vai veikuši papildu daudzpusējus atbildes pasākumus.
Konteksts
Baltkrievijas bruņotie spēki veica liela mēroga mācības pie Lietuvas. 17. septembrī Somijas prezidents Aleksanders Stubbs aicināja iedzīvotākus sagatavoties iespējamiem incidentiem, tostarp diversijām un Krievijas droniem. 18. septembrī Francijas prezidents Emanuels Makrons sasauca ārkārtas sanāksmi un izziņoja jaunu kritiskās infrastruktūras aizsardzības plānu. CIA direktors Džons Ratklifs vēlā augusta vizītes laikā Maskavā brīdināja Krievijas amatpersonas pret eskalāciju. Maskava saasinājusi agresīvo retoriku pirms Krievijas parlamenta vēlēšanām.