Notikums: 25. septembris · Publicēts:

Vācija sasaista Minhenes uzbrukumu ar Krievijas militāro izlūkdienestu; aizturēti divi Bulgārijas pilsoņi

Vācijas izmeklētāji saistījuši 3. septembra uzbrukumu Minhenes būvlaukumā, kas atrodas blakus aizsardzības uzņēmumu Rohde & Schwarz un Helsing galvenajiem birojiem, ar Krievijas militāro izlūkdienestu (GRU). Aizturēti divi Bulgārijas pilsoņi, kurus uzskata par algotiem zema līmeņa izpildītājiem. Uzbrukums notika dienu pēc tam, kad Vācija oficiāli apsūdzēja Krieviju Leipcigas lidostas drona incidentā augustā.

Galvenais

  • 3. septembra naktī no braucošas automašīnas uz Minhenes būvlaukumu izmesti divi aizdedzināšanas lādiņi.
  • Būvlaukums atrodas tieši blakus aizsardzības uzņēmumu Rohde & Schwarz un Helsing galvenajiem birojiem; Helsing ražo dronus Ukrainas armijai.
  • Aizturēts vīrietis un sieviete — Bulgārijas pilsoņi; viņus uzskata par GRU savervētiem zema līmeņa aģentiem.
  • Frankfurter Allgemeine Zeitung, atsaucoties uz drošības dienestu avotiem, ziņoja, ka aizturētie, iespējams, darbojās GRU grupā, kura bāzējās Slovākijā.
  • Vācijas izmeklētāji uzskata, ka aiz Minhenes uzbrukuma un augusta Leipcigas lidostas drona incidenta stāv viens organizators — Krievijas militārais izlūkdienests.
  • 1. septembrī Vācija oficiāli apsūdzēja Krieviju terorakta mēģinājumā Leipcigas lidostā; 2. septembrī pēc incidenta tika slēgts Krievijas ģenerālkonsulāts Bonnā.
  • Bojājumi no Minhenes uzbrukuma bija nelieli, jo, visticamāk, vainīgie darbojās neprofesionāli.

Kāpēc tas ir svarīgi

Uzbrukums skāra vietu blakus uzņēmumiem, tostarp Helsing, kas piegādā dronus Ukrainas armijai, padarot to par daļu no Krievijas diversiju kampaņas pret militāro loģistiku un aizsardzības rūpniecību, kas atbalsta Ukrainu. Vācija pirmo reizi formāli apsūdzēja Krieviju valsts virzītā sabotāžā uz Vācijas augsnes un reaģēja, slēdzot Krievijas konsulātu Bonnā. Incidenta atspoguļo, kā GRU paplašina diversiju operācijas visā Eiropā.

Kas notika

3. septembra naktī Minhenes austrumu daļā no braucošas automašīnas uz būvlaukumu tika izmesti divi aizdedzināšanas lādiņi. Būvlaukums atrodas tieši blakus tehnoloģiju un aizsardzības uzņēmumu Rohde & Schwarz un Helsing galvenajiem birojiem. Helsing ražo dronus un piegādā tos Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Pēc aizdedzināšanas izcēlās ugunsgrēks, kas tika ātri nodzēsts; otro ierīci neitralizēja. Policija aizturēja vīrieti un sievieti — abus Bulgārijas pilsoņus. Pēc Frankfurter Allgemeine Zeitung sniegtās informācijas, kas balstīta uz drošības dienestu avotiem, aizturētie, iespējams, ir daļa no GRU grupas, kura darbojās no Slovākijas. Vācijas izmeklētāji uzskata, ka viens un tas pats organizators — Krievijas militārais izlūkdienests — ir atbildīgs gan par Minhenes uzbrukumu, gan par augusta drona incidentu Leipcigas lidostā. Bojājumi no Minhenes uzbrukuma bija nelieli, jo, pēc ziņojumiem, iespējamie vainīgie darbojās neprofesionāli.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Visas trīs pieejamās publikācijas ir Ukrainas mediji, un tās Minhenes uzbrukumu attēlo kā Krievijas izlūkdienesta operāciju pret aizsardzības rūpniecības mērķiem, kas saistīti ar Ukrainu. Ukrainas mediji īpaši uzsver, ka viens no mērķētajiem uzņēmumiem — Helsing — ražo dronus, kurus piegādā Ukrainas bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzbrukumu tieši saistot ar piegāžu ķēdi Ukrainas armijai.

Konteksts

Vācijas izmeklētāji Minhenes uzbrukumu sasaista ar augusta drona incidentu Leipcigas/Halles lidostā, kas tika vērsts pret teritoriju blakus Ukrainas An-124 kravas lidmašīnai un ko Vācija 1. septembrī oficiāli piedēvēja Krievijai. Pēc Frankfurter Allgemeine Zeitung ziņām, atsevišķa GRU grupa, kas darbojās no Slovākijas, bija uzdevusi veikt sabotāžas darbības gan Minhenē, gan Slovākijā, kur tika novērsts plānots uzbrukums Ukrainas aizsardzības uzņēmuma Skyeton rūpnīcai pie Prešovas. Ziņojumi liecina, ka GRU arvien vairāk vervē neprofesionālus, zema līmeņa aģentus, izmantojot ziņapmaiņas lietotnes konkrētu uzdevumu veikšanai, savukārt plānošanu un koordināciju veic Krievijas izlūkošanas virsnieki. Saskaņā ar Süddeutsche Zeitung atspoguļoto BKA ziņojumu, kopš 2026. gada sākuma Vācijā reģistrēti vairāk nekā 165 iespējami sabotāžas gadījumi, kā arī simtiem aizdomīgu dronu incidentu pie militārajiem objektiem un kritiskās infrastruktūras.