Berlīnes prokuratūra izmeklē «Krievijas nama» nomniekus par iespējamiem sankciju pārkāpumiem
Berlīnes prokuratūra sākusi izmeklēšanu pret «Krievijas nama» nomniekiem par iespējamiem ES sankciju pārkāpumiem. Vienlaikus daļa iestāžu ēkā pēc Vācijas valdības lēmuma to slēgt joprojām darbojas.
Galvenais
- Berlīnes prokuratūra veic izmeklēšanu pret nenoteiktām personām vai «Krievijas nama» telpu nomniekiem par iespējamiem Ārējās tirdzniecības likuma (Außenwirtschaftsgesetz) pārkāpumiem.
- Neskatoties uz Vācijas valdības lēmumu slēgt «Krievijas namu», tā ēkā joprojām darbojas grāmatnīca MnogoKnig pirmajā stāvā, ēdnīca un vīzu centrs foajē.
- «Krievijas nams» Berlīnē ir daļa no «Rossotrudņičestvo» struktūras, kas kopš 2022. gada ir ES sankciju sarakstā saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
- Vācijas Finanšu ministrija uzskata, ka jebkurš maksājums, no kura labumu gūst «Rossotrudņičestvo», ir sankciju pārkāpums.
- Vācijas valdība pieņēma lēmumu slēgt Krievijas ģenerālkonsulātu Bonnā līdz 18. septembrim un izbeigt 2011. gada vācu-krievu kultūras sadarbības nolīgumu.
- «Krievijas nama» ēka paliek Krievijas Federācijas īpašums, jo atsevišķs 2013. gada nolīgums paredz 99 gadu termiņu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Izmeklēšana pārbauda, vai Vācija spēj īstenot ES sankcijas pret ar Krievijas valsti saistītu kultūras struktūru Vācijas teritorijā. Vienlaikus vairākas iestādes ēkā turpina darbu, neskatoties uz valdības slēgšanas lēmumu, kas liek apšaubīt šī soļa efektivitāti. Lietā iekļaujas plašākā Vācijas reakcijā uz Krievijas, pēc Vācijas amatpersonu domām, organizētām sabotāžas operācijām tās teritorijā.
Kas notika
Berlīnes prokuratūra sāka izmeklēšanu pret nenoteiktām personām vai «Krievijas nama» telpu nomniekiem par iespējamiem Ārējās tirdzniecības likuma pārkāpumiem. «Krievijas nams» Berlīnē ir daļa no «Rossotrudņičestvo» struktūras, kas kopš 2022. gada ir ES sankciju sarakstā saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Vācijas Finanšu ministrija norāda, ka jebkurš maksājums, no kura labumu gūst «Rossotrudņičestvo», ir sankciju pārkāpums. Neskatoties uz Vācijas valdības lēmumu slēgt «Krievijas namu», tā ēkā joprojām darbojas grāmatnīca MnogoKnig pirmajā stāvā, ēdnīca un vīzu centrs foajē; nav skaidrs, kas šīs iestādes pārvalda un kas gūst no to darbības labumu. Ēka paliek Krievijas Federācijas īpašums, jo atsevišķs 2013. gada nolīgums paredz 99 gadu termiņu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Abi izmantotie avoti ir ukraiņu valodā un stāstu aplūko caur sankciju izpildes prizmu, uzsverot, ka ES sankcijas pret «Rossotrudņičestvo» ir spēkā kopš 2022. gada un ka Vācijas Finanšu ministrija uzskata jebkuru maksājumu, no kura labumu gūst šī struktūra, par pārkāpumu. Ukrainas avoti saista izmeklēšanu ar plašāku Vācijas reakciju uz, pēc viņu domām, Krievijas sabotāžu Leipcigas-Halles lidostā un citiem diplomātiskiem soļiem pret Krievijas institūcijām.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras attiecībā uz to, kurš publiski sauc Krieviju pie atbildības par Leipcigas-Halles lidostas incidentu. Viens fakts norāda, ka Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls 1. septembrī paziņoja par pasākumu kopumu saistībā ar sabotāžu, par kuru, pēc Vācijas politiķu un specdienestu domām, ir atbildīga Krievija, bet cits fakts publisko apsūdzību par «hibrīduzbrukumu» piedēvē toreizējai ārlietu ministrei Annalenai Bērbokai arī 1. septembrī.
Konteksts
«Rossotrudņičestvo», Krievijas valsts aģentūra, kas pārvalda «Krievijas namu», ir ES sankciju sarakstā kopš 2022. gada saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. 1. septembrī Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls paziņoja par pasākumu kopumu saistībā ar sabotāžas incidentu Leipcigas-Halles lidostā, ko Vācijas amatpersonas piedēvē Krievijai. Vācijas valdība arī nolēma līdz 18. septembrim slēgt Krievijas ģenerālkonsulātu Bonnā un izbeigt divpusējās kultūras sadarbības nolīguma pamatu. Leipcigas-Halles incidentā sprāgstviela tika atrēta pie Ukrainas transporta lidmašīnas An-124; izmeklēšana, ko veica The Telegraph un Yals am Zontag, norādīja uz Krievijas pilsoni, ko, iespējams, saista ar GRU, kā iespējamo organizētāju.