Dānijas izlūkdienests brīdina par Krievijas plānotām diversijām pret aizsardzības uzņēmumiem

Kāpēc tas ir svarīgi

PET publiskais brīdinājums ir neparasts solis Dānijas izlūkdienestam, kas liecina, ka draudi novērtēti kā konkrēti un tieši saistīti ar militārās palīdzības ķēdi Ukrainai. Krievijas mērķis nav dubultu saistīts tikai ar diversijām — tā mēģina apturēt konkrētas aizsardzības piegādes un iebiedēt Dāniju, lai mazinātu Rietumu atbalstu. Vervējot parastos pilsoņus, kuri var pat nenojaušļ, ka strādā Krievijas labā, Maskava paplašina hibrīdā kara metodes. Šis brīdinājums ir daļa no plašāka incidentu viļņa Eiropā: Leipcigas lidosta, Polija, Zviedrija, Slovākija.

Kas notika

Dānijas Drošības un izlūkošanas dienests (PET) 2026. gada 3. septembrī publiski paziņoja, ka Krievijas specdienesti veic konkrētu diversiju plānošanu pret Dānijas aizsardzības rūpniecības uzņēmumiem. Šo brīdinājumu nāca klajā PET kontizlūkošanas nodaļas vadītājs Emīls Grēsholms.

Primārie diversiju mērķi ir uzņēmumi, kas saistīti ar militāro palīdzību Ukrainai. Pēc Grēsholma teiktā, Krievijas galvenais mērķis ir apturēt konkrētas aizsardzības piegādes Ukrainai un iebiedēt Dāniju, lai tā pārtrauktu atbalstu Ukrainai un savai aizsardzības rūpniecības paplašināšanai.

Viens no iespējamiem diversiju scenārijiem ir ēku dedzināšana (підпали). Krievijas specdienesti vervē Dānijas pilsoņus caur sociālajiem tīkliem un tiešsaistes spēļu platformām, uzticot uzdevumus, piemēram, uzņēmumu un infrastruktūras objektu fotografēšanu vai filmēšanu materiāliem, ko izmantot diversiju plānošanā. Vervētie pilsoņi var sadarboties apzināti vai arī nenojaušot, ka strādā Krievijas interesēs.

PET uzsver, ka draudi ir vērsti pret Ukrainas aizsardzības ražotājiem Dānijā un ka Krievija plaši interesējas par Dānijas aizsardzības rūpniecību kopumā. Tiek gaidzuka, ka draudi turpinās pieaugt pēc apjoma un sarežģītības. Grēsholms uzsvēra, ka mērķu izvēle un sagatavošanās līmenis ir pietiekami konkrēti, lai PET izšķirtos par publisku brīdinājumu — tas ir neparasti Dānijas izlūkdienestam, kas parasti ir atturīgs publiskajā komunikācijā.

Dānijas aizsardzības uzņēmumiem tika adresēts aicinājums stiprināt drošības pasākumus, bet Dānijas iedzīvotājiem — ar aizdomām izturēties pret piedāvājumiem fotografēt vai filmēt konkrētus uzņēmumus un to objektus.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Visi septiņi avoti ir ukraiņu valodā, un tie vienoti fokusējas uz Dānijas brīdinājuma ietekmi uz Ukrainas militārās palīdzības piegādes ķēdi. Ukrainas mediji Dānijas brīdinājumu interpretē kā daļu no plašākas Krievijas stratēģijas, kas vērsta uz Rietumu atbalsta apturēšanu Ukrainai un jaunu dalībvalstu atturēšanu no palīdzības sniegšanas. Tāpat ukraiņu avoti saista Dānijas paziņojumu ar nesenajem aizdomām par Krievijas diversijām Eiropā — Leipcigas/Halles incidentu Vācijā, Polijas dronu ražotāja ugunsgrēku un Zviedrijas Drošības padomes sasaukšanu — raksturojot to kā koordinētu Krievijas hibrīdkampaņu pret palīdzību Ukrainai.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Dānijas brīdinājums ir daļa no plašāka incidentu viļņa Eiropā, kas liecina par Krievijas diversiju kampaņas eskalību pret Rietumu valstīm, kas atbalsta Ukrainu. Vācija 1. septembrī publiski apsūdzēja Krieviju hibrīduzbrukumā Leipcigas/Halles lidostā, kur drons ar sprāgstvielām tika atrasts pie Ukrainas transportlidmašīnas An-124, un paziņoja par atbildes pasākumiem, tostarp Krievijas ģenerālkonsulāta Bonnā un "Krievijas nama" Berlīnē slēgšanu. Pēc Vācijas paziņojuma Zviedrija sasauka Nacionāļās drošības padomi, Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņoja, ka ugunsgrēks Polijas dronu ražotāja rūpnīcā bijusi diversija, bet Slovākijas policija paziņoja, ka novērsusi ēku dedzināšanas mēģinājumu dronu rūpnīcā. Saskaņā ar The Telegraph, Krievija vervē arī bandas diversiju veikšanai Eiropas aizsardzības uzņēmumos.

Konteksts

Dānija piegādā ieročus Ukrainai un ir paplašinājusi savu aizsardzības rūpniecību, lai atbalstītu Kokštrofu, padarot Dānijas aizsardzības uzņēmumus loģisku Krievijas mērķi. Kopš 2022. gada Dānija ir sniegusi Ukrainai militāro palīdzību aptuveni 76,8 miljardu kronu (vairāk nekā 10 miljardu eiro) apmērā. 2026. gada jūnijā Dānijas Aizsardzības ministrija paziņoja par 30. palīdzības paketi Ukrainai aptuveni 4,4 miljardu kronu (590 miljonu eiro) vērtībā. PET kontizlūkošanas nodaļas vadītājs Emīls Grēsholms iepriekš bija uzsvēris, ka viena no iespējamām diversiju formām ir ēku dedzināšana, un aicinājis Dānijas aizsardzības uzņēmumus stiprināt drošības pasākumus.