Čehijas, Latvijas un Zviedrijas izlūkdienestu vadītāji brīdina par Krievijas diversiju kampaņas pastiprināšanos Eiropā

Kāpēc tas ir svarīgi

Trīs Eiropas vadošo izlūkdienestu vadītāju publiski brīdinājumi par Krievijas diversiju kampaņas pastiprināšanos liecina par nopietnu draudu līmeni Eiropas drošībai, jo īpaši tām valstīm, kas atbalsta Ukrainu. Vienlaikus viņu vērtējumu atšķirības par iespējamu Krievijas iebrukumu NATO teritorijā — no “mēnešu, nevis gadu” līdz “pazīmju trūkumam par nenovēršamu uzbrukumu” — parāda, cik liela nenoteiktība joprojām pastāv par Maskavas tuvākajiem nodomiem. Nilsons kā “pagrieziena punktu” izcēla Leipcigas incidentu, ko Vācijas iestādes saista ar Krievijas izlūkdienestu, kas liecina par diversiju metožu eskalāciju.

Kas notika

Čehijas Drošības informācijas dienesta (BIS) vadītājs Mihaļs Kudelka, Latvijas Valsts drošības dienesta (VDD) vadītājs Normunds Mežvietks un Zviedrijas militārās izlūkošanas un drošības dienesta vadītājs Tomass Nilsons iepriekšējās nedēļas laikā deva atsevišķas intervijas laikrakstam The Guardian par Krievijas draudu. Visi trīs paziņoja, ka Krievijas diversiju kampaņa Eiropā tuvākajos mēnešos, visticamāk, pastiprināsies.

Kudelka uzskata, ka Krievija varētu īstenot ierobežotu iebrukumu NATO valstī, provokācijas ar sveša karoga metodi vai plaša mēroga ietekmēšanas kampaņu “mēnešu, nevis gadu” laikā. Viņš Krievijas pašreizējo taktiku raksturoja kā “eskalāciju ar mērķi deeskalēt”, kas vērsta uz spiedienu uz vājākajiem punktiem Rietumu sabiedrībās, lai mazinātu atbalstu Ukrainai.

Mežvietks paziņoja, ka VDD “nepamana pazīmes par nenovēršamu uzbrukumu”, vienlaikus atzīstot, ka ir pazīmes, kas liecina par Maskavas gatavošanos “noteiktākām darbībām” Eiropā. Viņš uzsvēra, ka nav skaidrs, vai Krievijai ir konkrēti plāni vai tā izplata bailes un nenoteiktību kā destabilizācijas stratēģijas sastāvdaļu. Pēc viņa teiktā, Krievija pāriet no haotiskām diversijām un dedzināšanas uz mērķtiecīgiem uzbrukumiem objektiem, kas saistīti ar Rietumu atbalstu Ukrainai.

Nilsons teica, ka neredz pazīmes, kas liecinātu par Maskavas nopietnu gatavību reālām sarunām par kara izbeigšanu Ukrainā, un ka Maskava “spēlē teātra izrādi ar nosaukumu ‘sarunas’”. Viņš Leipcigas lidostas drona incidentu ar sprāgstvielu, ko Vācijas iestādes saista ar Krievijas izlūkdienestu, nosauca par “pagrieziena punktu”. Krievijas diversiju kampaņas mērķi pēc viņa teiktā ir atbalsta Ukrainai samazināšana, šķelšanās NATO un Eiropas iedzīvotāju iebiedēšana.

Kudelka arī norādīja, ka diversiju kampaņa pārslogo izlūkdienestu resursus, jo šaubas par incidentu cēloņiem bieži paliek pat tad, ja izrādās, ka iemesls bijis cits.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas mediji ziņojumus par izlūkdienestu vadītāju brīdinājumiem izceļ kā draudu Eiropas valstīm signālu un uzsver, ka visi trīs vadītāji piekrīt — Krievijas diversiju kampaņa Eiropā tuvākajos mēnešos pastiprināsies. Ziņojumos uzsvērts Krievijas provokāciju risks pret NATO valstīm, kas robežojas ar Krieviju, un diversiju kampaņas nosauktie mērķi — atbalsta Ukrainai mazināšana, NATO šķelšana un Eiropas iedzīvotāju iebiedēšana. Ukrainas izdevumi arī pievērš uzmanību Baltijas valstu politiķu bažām, ka publiskas runas par nenovēršamu iebrukumu var kaitēt viņu sabiedrībām un ekonomikām, kā arī nesenajiem Polijas premjerministra un Lietuvas ārlietu ministra brīdinājumiem par Krievijas hibrīdoperāciju gatavošanu.

Kur atspoguļojums atšķiras

Čehijas BIS vadītājs Mihaļs Kudelka uzskata, ka ierobežots Krievijas iebrukums NATO valstī vai provokācijas ar sveša karoga metodi varētu notikt “mēnešu, nevis gadu” laikā. Turpretī Latvijas VDD vadītājs Normunds Mežvietks paziņoja, ka viņa dienests “nepamana pazīmes par nenovēršamu uzbrukumu”. Abu izlūkdienestu vadītāju vērtējumi par Krievijas iebrukuma iespējamību NATO teritorijā tādējādi būtiski atšķiras, lai gan abi piekrīt, ka diversiju kampaņa tuvākajos mēnešos, visticamāk, pastiprināsies.

Konteksts

Intervijas tika publicētas laikrakstā The Guardian iepriekšējās nedēļas laikā. Vācijas iestādes saista incidentu ar sprāgstvielu nesošu dronu Leipcigas lidostā ar Krievijas izlūkdienestu — Zviedrijas izlūkdienesta vadītājs Nilsons to nosauca par “pagrieziena punktu”. 17. septembrī Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņoja, ka Krievija var gatavoties hibrīduzbrukumiem ar dronu un raķešu izmantošanu pret NATO valstīm. 18. septembrī Lietuvas ārlietu ministrs Kestutis Budris paziņoja, ka Lietuvas izlūkdienesti saņēmuši datus par Krievijas hibrīdoperācijas gatavošanu pret valstīm, kas atbalsta Ukrainu. Baltijas valstu politiķi, kas iepriekš kritizēja Rietumeiropu par pārāk mīksto nostāju pret Krieviju, tagad aicina dažus Rietumu līderus atturēties no publiskām runām par nenovēršamu iebrukumu, baidoties, ka tādas runas var kaitēt viņu sabiedrībām un ekonomikām.