2026. gada 21. septembris
-
Tramps aicinājis Zelenski pārtraukt triecienus Krievijas naftas rūpnīcām; vienojušies tikties Ņujorkā
ASV prezidents Donalds Tramps 20. septembra telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski atkārtoti aicinājis Ukrainu pārtraukt triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, atsaucoties uz augošajām dīzeļdegvielas cenām pasaulē. Nākamajā dienā Tramps platformā Truth Social rakstīja, ka Krievija "zaudējusi kontroli" pār savu dīzeļdegvielas rūpniecību, un nosauca karu par "bezjēdzīgu un bezgalīgu". Zelenski 21. septembrī paziņoja, ka Ukraina ir gatava atbilstošiem deeskalācijas soļiem, ja Krievija pārtrauks uzbrukumus Ukrainas enerģētikas sektoram, kritiskajai infrastruktūrai un pārtikas eksportam. Līderi 22. septembrī plāno tikties Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas laikā.
-
Ukrainas dronu trieciens apturējis Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcu; Krievijā izslēgti vairāk nekā 45% rafinēšanas jaudu
Naktī uz 20. septembri Ukrainas Aizsardzības spēki ar liela mēroga dronu un raķešu uzbrukumu skāra Gazpromneft-Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcu Kapotnjas rajonā. Triecienos tika bojātas abas primārās destilācijas iekārtas – AVT-6 un kombinētā «Euro+» iekārta – kā arī izomerizācijas iekārta, un rūpnīca pilnībā apturēja naftas pārstrādi. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka kopš 21. septembra ukraiņu triecieni Krievijas NPK ir izslēguši vairāk nekā 45% Krievijas projektēto naftas pārstrādes jaudu. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins raksturoja uzbrukumu kā «lielāko» dronu triecienu Krievijas galvaspilsētai un apgalvoja, ka vairāk nekā 1600 droni esot notriekti.
-
ES Coreper nespēj pagarināt sankcijas pret Krieviju; jautājums par Usmanova un Fridmana izslēgšanu palicis neatrisināts
ES Pastāvīgo pārstāvju komiteja (Coreper) 21. septembrī nespēja vienoties par individuālo sankciju pret Krieviju pagarināšanu, jo Slovākija un Francija uzstāja uz oligarhu Alisera Usmanova un Mihaila Fridmana izslēgšanu no saraksta. Kompromisa variants – 36 mēnešu pagarinājums apmaiņā pret viņu izslēgšanu – tika bloķēts, Latvijai un vēl vairākām dalībvalstīm to neatbalstot. Nākamā tikšanās notiks 22. septembrī plkst. 9:00 pēc Kijivas laika, pirms termiņa beigām pusnaktī.
-
Bijušais Ukrainas ģenerālprokurors Kravčenko nav atgriezies darbā pēc atvaļinājuma beigām; 21. septembrī viņu atbrīvo no prokuratūras
Bijušais Ukrainas ģenerālprokurors Ruslans Kravčenko 13. septembrī pats sev izdeva rīkojumu par piecu dienu komandējumu uz Parīzi, kas oficiāli beidzās 18. septembrī. Viņš šķērsoja Ukrainas robežu 13.–14. septembra naktī, bet līdz 21. septembra plkst. 14:00 nebija atgriezies darbā Ģenerālprokurora birojā (OГP), un iestādei nebija informācijas par viņa atrašanās vietu. 14. septembrī Kravčenko paziņoja par aizdomām izziņošanu NABU direktoram Semenam Krivonosam un personai, kas tuva SAPO vadītājam Oleksandram Kļimenko; vēlāk tajā pašā dienā prezidents Zelenskis ar dekrētu atstādināja viņu no amata, bet 15. septembrī Augstākā Rada atbalstīja atbrīvošanu. 21. septembrī Kravčenko iesniedza pieteikumu par izstāšanos no prokuratūras orgāniem, un pagaidu ģenerālprokurors Antons Kovalskis parakstīja rīkojumu par viņa atbrīvošanu.
-
Krievija paplašina oglekļa šķiedras rūpnīcu Tatarstānā; eksperti brīdina par iespējamu 78% pieaugumu trieciendronu ražošanā
Krievijas valsts uzņēmums Alabuga-Volokno paplašina oglekļa šķiedras rūpnīcu Tatarstānā, plānojot līdz 2029. gadam saražot papildu 500 tonnas aviācijas klases oglekļa šķiedras gadā. Eksperti lēš, ka šī jauda ļautu izgatavot aptuveni 28 000 papildu tāla darbības trieciendronu gadā – par aptuveni 78% vairāk nekā pašreizējā ražošana. Dokumenti, ko apkopoja Ukrainas Centrs drošības un sadarbības jautājumos, ir apstiprināti gan Ukrainas valdības, gan ASV Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejas par Ķīnu.