ES Coreper nespēj pagarināt sankcijas pret Krieviju; jautājums par Usmanova un Fridmana izslēgšanu palicis neatrisināts
ES Pastāvīgo pārstāvju komiteja (Coreper) 21. septembrī nespēja vienoties par individuālo sankciju pret Krieviju pagarināšanu, jo Slovākija un Francija uzstāja uz oligarhu Alisera Usmanova un Mihaila Fridmana izslēgšanu no saraksta. Kompromisa variants – 36 mēnešu pagarinājums apmaiņā pret viņu izslēgšanu – tika bloķēts, Latvijai un vēl vairākām dalībvalstīm to neatbalstot. Nākamā tikšanās notiks 22. septembrī plkst. 9:00 pēc Kijivas laika, pirms termiņa beigām pusnaktī.
Galvenais
- 21. septembrī Coreper nespēja vienoties par ES individuālo sankciju pret Krieviju pagarināšanu saistībā ar Ukrainas teritoriālās integritātes un suverenitātes pārkāpumiem.
- Slovākija uzstāja uz Usmanova un Fridmana izslēgšanu; Francija pievienojās, pieprasot izņemt Usmanovu, atsaucoties uz valsts interesēm; Luksemburga atbalstīja Fridmana izņemšanu.
- Īrijas prezidentūra piedāvāja kompromisu: izņemt abus oligarhus apmaiņā pret 36 mēnešu sankciju režīma pagarinājumu.
- Latvija bloķēja šo kompromisu; premjerministrs Andris Kulbergs paziņoja, ka Latvija nevar atbalstīt Usmanova un Fridmana izņemšanu pat uz 36 mēnešu pagarinājuma fona.
- Pašreizējais sankciju režīms aptver aptuveni 3000 fizisku un juridisku personu, tostarp Vladimiru Putinu, un beidzas 22. septembrī pusnaktī; bez vienprātīga lēmuma viss režīms zaudētu spēku.
- Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha nosauca izņemšanu par nepieņemamu un ieteica pagarināt sankcijas uz 12 mēnešiem; prezidents Volodimirs Zelenskis un vietējais premjerministrs Vsevolods Čencovs arī kritizēja izņemšanas ideju.
- Nākamā Coreper sanāksme paredzēta 22. septembrī plkst. 9:00 pēc Kijivas laika.
Kāpēc tas ir svarīgi
Režīms aptver aptuveni 3000 personu un uzņēmumu, tostarp Vladimiru Putinu un citus augstākos Krievijas amatpersonas. Ja 27 dalībvalstis nesasniegtu vienprātību līdz 22. septembra pusnaktij, viss sankciju režīms zaudētu spēku – tiktu atcelti ES iebraukšanas aizliegumi un atsaldēti aktīvi. Slovākijas un Francijas prasība izņemt Usmanovu un Fridmanu, un Latvijas veto kompromisam parāda, cik trausla ir ES vienprātības procedūra un kā atsevišķas valstis var ietekmēt sankciju politiku. Ukraina stingri iebilst pret izņemšanu, uzskatot to par vājuma signālu Maskavai.
Kas notika
21. septembrī ES Coreper nespēja vienoties par individuālo sankciju pret Krieviju pagarināšanu saistībā ar Ukrainas teritoriālās integritātes un suverenitātes pārkāpumiem. Sanāksmes rīta un pēcpusdienas sesijā kompromiss netika panākts; vakara rakstiskajā procedūrā ne visas dalībvalstis iesniedza savus balsojuma rezultātus. Īrijas ES Padomes prezidentūra bija ierosinājusi 36 mēnešu pagarinājumu apmaiņā pret Usmanova un Fridmana izņemšanu no saraksta, ko pieprasīja Slovākija un Francija. Latvija, kā arī vairākas citas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis iebilda pret izņemšanu, uzskatot to par bīstamu precedentu. Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs paziņoja, ka Latvija nevar atbalstīt šādu kompromisu. Nākamā Coreper sanāksme sasaukta 22. septembrī plkst. 9:00 pēc Kijivas laika, vairākas stundas pirms termiņa beigām. Ja vienošanās netiks panākta, viss režīms zaudēs spēku pusnaktī.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi pieejamie avoti ir ukraiņu mediji, un tie konsekventi atspoguļo Ukrainas valdības stingro nostāju pret jebkādu izņemšanu. Ārlietu ministrs Andrijs Sibiha sociālajā tīklā X nosauca Usmanova un Fridmana izņemšanu par nepieņemamu un nepareizu signālu Maskavai, kā arī ierosināja pagarināt sankcijas uz 12 mēnešiem un paplašināt personu sarakstus. Vicepremjers Vsevolods Čencovs brīdināja, ka izņēmumi grauj ES autoritāti un spēlē Krievijas rokās. Prezidents Volodimirs Zelenskis kritizēja ideju uzskatīt Krievijas oligarhus par draugiem, kamēr Krievija izmanto katru eiro un dolāru kara pagarināšanai. Ukrainas mediji izceļ arī tehniskos procedūras aspektus – Coreper sanāksmes, rakstiskās procedūras, vienprātības prasību – un risku, ka viss sankciju režīms zaudēs spēku.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Avotu izlase satur tikai ukraiņu medijus; starptautiskie (neukraiņu) avoti metadata nav iekļauti, tāpēc salīdzinājums ar starptautisko redakcionālo ietvaru no šīs informācijas nav iespējams.
Konteksts
ES sankciju režīms par Ukrainas teritoriālās integritātes un suverenitātes pārkāpumiem tika izveidots 2014. gadā un kopš 2022. gada ietver Vladimiru Putinu, Krievijas vadību, vadošos oligarhus un bijušo Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču, kā arī Sergeju Lavrovu un Viktoru Medvedčuku. Iepriekšējais pagarinājums notika 14. martā, kad Slovākija arī līdz pēdējam brīdim centās izņemt Usmanovu un Fridmanu. 14. septembrī Coreper pagarināja režīmu tikai uz septiņām dienām līdz 22. septembrim, jo Slovākija un Francija uzstāja uz oligarhu izņemšanu. Usmanovam un Fridmanam sankcijas noteiktas 2022. gadā; Fridmans ir Krievijas Alfa Group līdzdibinātājs un bijis Sense Bank (agrāk Alfa-Bank Ukraina) līdzīpašnieks, ko Ukraina 2023. gadā nacionalizēja. Fridmans pieprasa 16 miljardus ASV dolāru no Luksemburgas starptautiskajā arbitrāžā Honkongā par iesaldētajiem aktīviem; Luksemburga bažījās, ka tā pozīcija vājināsies, ja vien Usmanovs tiktu izņemts. Īrijas prezidentūra ierosināja režīmu pagarināt uz 36 mēnešiem, un 11 ES dalībvalstis ir aicinājušas atteikties no vienprātības principa sankciju lēmumos.