ES atcēlis sankcijas Usmanovam un Fridmanam; Ukraina to nosoda un piedāvā jaunus mērķus
22. septembrī ES Padome vienlaikus pagarināja ar Ukrainu saistītās individuālās sankcijas par 36 mēnešiem līdz 2029. gada 22. septembrim un izslēdza no sankciju saraksta Krievijas oligarhus Aliseru Usmanovu un Mihailu Fridmanu. Lēmumu virzīja Francija un Slovākija (saistībā ar Usmanovu) un Luksemburga (saistībā ar Fridmanu); nākamajā dienā Azerbaidžāna apžēloja Francijas pilsoni Martinu Rianu. Ukraina lēmumu nosauca par «kaunu un nepamatotu» un aicināja ES noteikt sankcijas Vladimiram Lisinam un Vladimiram Potaninam.
Galvenais
- 22. septembrī ES Padome pagarināja sankcijas pret gandrīz 3 000 personām uz 36 mēnešiem — pirmo reizi uz trim gadiem, nevis uz sešiem mēnešiem.
- Tajā pašā lēmumā no saraksta tika izņemti Krievijas oligarhi Alisers Usmanovs un Mihails Fridmans.
- Francija un Slovākija prasīja Usmanova izņemšanu, atsaucoties uz «nacionālo drošību»; vēlāk izrietēja, ka patiesais motīvs bija mēģinājums atbrīvot divus Francijas pilsoņus, kas bija aizturēti Azerbaidžānā.
- Dienu pēc Usmanova izņemšanas Azerbaidžāna apžēloja un atbrīvoja Francijas pilsoni Martinu Rianu, kas bija notiesāts par spiegošanu (vairums avotu min 10 gadus, viens — 12).
- Luksemburgas premjers Liks Frīdens paziņoja, ka Luksemburga pieprasījusi Fridmana izņemšanu «augstākajos Luksemburgas intereses» un lai novērstu kaitējumu valstij; Fridmans pieprasa aptuveni 15 miljardus eiro (cits avots — vismaz 16 miljardus dolāru) no Luksemburgas starptautiskajā arbitrāžā.
- Ukrainas prezidenta sankciju politikas komisārs Vladislavs Vlasjuks ierosināja ES noteikt sankcijas Vladimiram Lisinam (NLMK) un Vladimiram Potaninam (Norņikels) kā aizstājējus; Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha lēmumu nosauca par «kaunu un nepamatotu».
- Igaunija, Latvija un Lietuva paziņoja par nacionālām sankcijām pret Usmanovu un Fridmanu; Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna 23. septembrī parakstīja rīkojumu attālināti no Ņujorkas, kur viņš piedalījās ANO Ģenerālajā asamblejā.
- Lielbritānijas premjerministrs (avoti pretrunīgi nosauc Keiru Stārmeru / Endiju Bernamu) tikšanās laikā ar Zelenski Ņujorkā pauda nepiekrišanu ES lēmumam un apliecināja, ka Lielbritānija saglabās savas sankcijas pret abiem oligarhiem.
Kāpēc tas ir svarīgi
Vienlaicīga režīma pagarināšana uz trīs gadiem un divu augsta līmeņa Krievijas oligarhu izņemšana no saraksta ir nepieredzēta un saasinājusi plaisu starp Ukrainu un daļu ES dalībvalstu. Lēmumu virzīja Francijas, Slovākijas un Luksemburgas nacionālās intereses, nevis ar Ukrainu saistīti apsvērumi, un tas nākamajā dienā sekmēja Francijas pilsoņa atbrīvošanu Azerbaidžānā. Trīs Baltijas valstis paziņoja par nacionālām sankcijām pret abiem oligarhiem, bet citi oligarhi (Lisin un Potanins) paliek nesasniegti, jo ES ekonomika ir atkarīga no viņu uzņēmumu produkcijas. Epizode ir kļuvusi par argumentu ES diskusijā par pāreju no vienprātības uz kvalificētu balsu vairākumu sankciju lēmumos.
Kas notika
22. septembrī ES Padome pieņēma lēmumu, ar kuru vienlaikus pagarināja ar Ukrainu saistītās individuālās sankcijas par 36 mēnešiem (līdz 2029. gada 22. septembrim) — pirmo reizi uz trim gadiem kopš režīma izveides — un izņēma no sankciju saraksta Krievijas oligarhus Aliseru Usmanovu un Mihailu Fridmanu. Usmanova izņemšanu bija prasījušas Francija un Slovākija, oficiāli atsaucoties uz «nacionālo drošību», taču vēlāk kļuva zināms, ka patiesais motīvs bija centieni panākt divu Francijas pilsoņu atbrīvošanu no Azerbaidžānas. Dienu pēc lēmuma Azerbaidžāna apžēloja un atbrīvoja Francijas pilsoni Martinu Rianu. Fridmana izņemšanu pieprasīja Luksemburga, kuras premjers Liks Frīdens to pamatoja ar valsts augstākajām interesēm; Fridmans patlaban pieprasa no Luksemburgas aptuveni 15 miljardus eiro (cits avots — vismaz 16 miljardus dolāru) starptautiskajā arbitrāžā par iesaldētajiem aktīviem. Kompromisu starp dalībvalstīm palīdzēja panākt Īrija kā starpniece; Latvija noņēma savu veto apmaiņā pret iespēju noteikt nacionālas sankcijas. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha nosauca lēmumu par kaunu un nepamatotu, bet prezidenta sankciju politikas komisārs Vladislavs Vlasjuks ierosināja ES nākamajā paketē iekļaut Vladimiru Lisinu un Vladimiru Potaninu, kuru uzņēmumi NLMK un Norņikels darbojas ES tirgos un kalpo Krievijas kara ekonomikai. Igaunija, Latvija un Lietuva paziņoja par nacionālām sankcijām pret Usmanovu un Fridmanu, bet Lisinam un Potaninam joprojām nav noteiktas ES sankcijas — Beļģija pretojas Lisinam NLMK rūpnīcu dēļ Valonijā, bet Potanina Norņikels tiek saudzēts Eiropas atkarības no Krievijas niķeļa un pallādija dēļ. Lielbritānijas premjers (avoti pretrunīgi nosauc Keiru Stārmeru vai Endiju Bernamu) tikšanās laikā ar Zelenski Ņujorkā pauda nepiekrišanu ES lēmumam un apliecināja, ka Lielbritānija saglabās savas sankcijas. ES diplomāti un amatpersonas lēmumu raksturoja kā «sliktāko brīdi» un norādīja, ka «neviens ar to nav apmierināts», bažīgi par izveidoto bīstamo precedentu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji lēmumu viennozīmīgi vērtē kā «kaunu un nepamatotu» un uzsver ārlietu ministra Andrija Sibihas un sankciju komisāra Vladislava Vlasjuka oficiālo nosodījumu. Galvenais akcents ir Ukrainas pretpriekšlikums — Lisina un Potanina iekļaušana nākamajā sankciju paketē kā aizstājēji Usmanovam un Fridmanam, kā arī norāde, ka lēmums netika saskaņots ar Kijivu. Ukrainas ziņu telpa izceļ sabiedroto atbalstu: Lielbritānijas premjera apliecinājumu saglabāt savas sankcijas un trīs Baltijas valstu (Igaunijas, Latvijas, Lietuvas) lēmumu noteikt nacionālas sankcijas pret abiem oligarhiem.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras trīs jautājumos. Par Martina Riana sodu Azerbaidžānā: vairums avotu min 10 gadus, bet viens raksts — 12 gadus. Par Fridmana prasību pret Luksemburgu: vairums avotu min aptuveni 15 miljardus eiro starptautiskajā arbitrāžā, bet cits avots — vismaz 16 miljardus dolāru tiesā. Par Lielbritānijas premjeru, kas ticies ar Zelenski ANO Ģenerālajā asamblejā: avoti to dažādi identificē kā Keiru Stārmeru vai Endiju Bernamu, un piegādātajos materiālos šī identifikācija ir pretrunīga.
Konteksts
ES individuālo sankciju režīms pret personām, kas apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, kopš 2014. gada tika pagarināts ik pēc sešiem mēnešiem; 22. septembra pagarinājums uz 36 mēnešiem (līdz 2029. gada 22. septembrim) ir pirmais šāds pagarinājums uz trim gadiem. Režīms pašlaik aptver aptuveni 3 000 personu, un oktobrī plānots lielākais saraksta papildinājums vēsturē — vairāk nekā 1 600 jaunu vārdu. Usmanovs starptautiski pazīstams kā bijušais Londonas futbola kluba Arsenal investors (no 2018. gada izstājies), bet Fridmans 2013. gadā pārcēlās uz Londonu un pēc sankciju noteikšanas to pameta. Fridmans patlaban pieprasa no Luksemburgas kompensāciju par iesaldētajiem aktīviem (precīza summa avotos atšķiras). NLMK, ko kontrolē Lisins, darbojas Beļģijas Valonijā, kā arī Francijā, Itālijā un Dānijā; Norņikels, ko kontrolē Potanins, ir pasargāts no ES sankcijām Eiropas atkarības no Krievijas niķeļa un pallādija dēļ, sevišķi autobūvē.